Rūpniecības nozare pēc trīs mēnešu krituma šā gada jūlijā uzrādījusi 1,4% pieaugumu, ko noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes ievērojamais pieaugums 66% apmērā pret pērnā gada jūliju, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Rūpniecības nozarē lielākais īpatsvars ir apstrādes rūpniecībai, kas savukārt gada izteiksmē ir samazinājusies par 6,4%, turklāt pret iepriekšējo mēnesi fiksēts 2,1% kritums.
Apstrādes rūpniecībā kopš 2022. gada maija samazinās ražošanas apjomi, sasniedzot zemāko līmeni šā gada jūlijā. Šā gada septiņos mēnešos pret iepriekšējā gada septiņiem mēnešiem apjomi auguši vien pārtikas ražošanā (+1%), poligrāfijā (+3,6%), ķīmisko vielu un produktu ražošanā (+9,3%), kā arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (+10,3%). Pārējās apstrādes rūpniecības pozīcijas uzrāda apjomu samazinājumus, ieskaitot lielākās nozares kā kokrūpniecība (‑2,2%), metālizstrādājumu ražošana (-10%) un datoru un elektronikas ražošana (‑13,7%).
Rūpniecības apakšpozīcijā “elektroenerģijas un gāzes apgāde” šā gada jūlijā apjomi bijuši par 66% augstāki nekā pērnā gada jūlijā, elektroenerģijas ražošanai pieaugot par 112%, gāzes patēriņam par 75%. Nokrišņu summa šā gada jūlijā bijusi 1,7 reizes augstāka par normu, tādējādi hidroelektrostaciju izlaide pieaugusi par 77% un koģenerācijas stacijas ražojušas par 125% vairāk nekā gadu iepriekš. Jāpiemin, ka no saules enerģijas iegūtā elektroenerģija pērn jūlijā bija 8 miljoni kWh, bet šā gada jūlijā apjomi sasniedza 61 miljonu kWh, kas ir jau 20% no kopējiem elektroenerģijas ražošanas apjomiem. Neraugoties uz ražošanas apjomu pieaugumu, pilnībā nodrošināt iekšējā tirgus pieprasījumu vasaras mēnešos tikai ar Latvijā saražotajiem elektroenerģijas apjomiem nav iespējams, tādējādi elektroenerģija jūlijā importēta divtik vairāk nekā eksportēta.
Eiropas Komisijas apkopotais konfidenču indekss norāda, ka Latvijā augustā noskaņojums uzlabojies visās nozarēs, taču rūpniecībā un būvniecībā uzlabojumi ir viszemākie. Jau kopš 2022. gada rūpniecības konfidence Latvijā ir ļoti zemā līmenī, un rūpnieki nemainīgi aptaujās norāda zemo pieprasījumu kā galveno ierobežojošo faktoru, kas neļauj palielināt ražošanas apjomus.
Apstrādes rūpniecībā situācija joprojām ir sarežģīta gan Latvijā, gan Eiropā, ko apliecina arī S&P Global PMI apstrādes rūpniecības noskaņojuma indekss, kas neliecina par drīzu situācijas uzlabošanos eirozonā. Apstrādes rūpniecību Latvijā joprojām ierobežo arī augstas pievienotās vērtības produktu ražošanas zemie apjomi.
