Šā gada augustā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 2,6% salīdzināmās cenās, kas ir pirmais apjomu samazinājums gada griezumā kopš 2020. gada septembra, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Turpretī elektroenerģijas un gāzes apgādē bijis pieaugums par 20,2%, bet ieguves rūpniecībā 6,2% pieaugums, savukārt kopējā rūpniecība samazinājusies par 0,3%, ko nosaka augstais apstrādes rūpniecības īpatsvars (80,7%).
Astoņu mēnešu griezumā apstrādes rūpniecībā bijusi izaugsme 4,4% apmērā, ko noteica pieaugums būvmateriālu ražošanā un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, kā arī vērā ņemamu izaugsmi uzrādījusi mazā metālu ražošanas nozare. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgāde samazinājusies par 12,4%, bet ieguves rūpniecībā bija 1,5% pieaugums, kopējā rūpniecībā trīs lielajām apakšnozarēm veidojot 2,3% izaugsmi.
Nozīmīgās kokrūpniecības nozares izlaide šā gada augustā samazinājusies par 8,8%, ko ietekmē sarežģītais tirgus un lielā nenoteiktība. Vērojama skujkoku apaļkoku cenu samazināšanās pieprasījuma krituma dēļ, tajā pašā laikā lapu koku apaļo kokmateriālu cenas sasniedz rekordus. Arī mēbeļu ražošana augustā samazinājusies par 8,9%, kur visu 2021. gadu nozare ir strauji augusi, taču vidējā 2022. gada izaugsme ir krietni mērenāka.
Arī ķīmiskās vielas un produkti ražoti par 31,9% mazāk nekā pērn, ko noteica galvenokārt augstā bāze pagājušā gada augustā. Par 14,2% samazinājusies arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kā arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana (-21,5%).
Pārtika šā gada augustā ražota par 3,7% mazāk nekā 2021. gada augustā. Pārtikas ražotājiem īpaši svarīgs kļuvis pieprasījums, tādējādi ražotāji cenšas pielāgot savu produkciju šā brīža vietējam tirgum, kur iedzīvotāji vietējā tirgū mazāk izvēlas luksusa klases pārtikas preces, tā vietā vairāk izvēloties preces par zemāku cenu vai akciju piedāvājumus. Bet lielākie Latvijas pārtikas ražotāji ražo produkciju pārsvarā eksporta tirgiem, kur pirktspēja ir augstāka, tādējādi attīstot premium klases produktu ražošanu eksportam.
Turpretī izaugsmi uzrāda tādas nozares kā dzērienu ražošana (+27,5%), nozarei strauji augot jau no 2021. gada sākuma, tekstilizstrādājumu ražošana (+14%), būvmateriālu ražošana (+17,5%) un gatavo metālizstrādājumu ražošana (+8,5%).
Apstrādes rūpnieku vidū pašlaik aktuāla problēma ir augsto ražošanas izmaksu segšana. Ražošanas izmaksas šā gada augustā bijušas par 17,4% augstākas nekā pērnā gada augustā. Straujākie izmaksu pieaugumi augustā bijuši ķīmiskajā rūpniecībā un būvmateriālu ražošanā pārsniedzot 30% izmaksu pieauguma atzīmi gada griezumā. Būvmateriālu ražošana ir ļoti energoietilpīga nozare, izmantojot augstas temperatūras kausēšanas krāsnis un citas apstrādes iekārtas ar augstu elektroenerģijas patēriņa līmeni. Arī pārtikas ražotāji patērē daudz energoresursu, darbinot krāsnis un iekārtas ražošanas cehos. Apstrādes rūpniecības izmaksas, iespējams, vēl palielināsies, uzņēmējiem nodrošinot telpu apsildīšanu, iestājoties aukstākiem laikapstākļiem.
Elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi augustā bijuši par 20,2% lielāki nekā pērnā gada augustā, ko noteica galvenokārt koģenerācijas staciju saražotās elektroenerģijas pieaugums par 103,4% dēļ zemās bāzes gadu iepriekš.
Eiropas Komisijas apkopotā apstrādes rūpniecības konfidences indeksa vērtība septembrī turpināja samazināties, ko noteica pasūtījumu skaita samazināšanās gan vietējā tirgū, gan eksportējamai produkcijai, kā arī paredzams ražošanas apjomu sarukums. Rūpnieki paredz arī nelielu nodarbinātības samazinājumu, taču turpmākais cenu līmenis joprojām tiek sagaidīts ļoti augsts. Līdzīgi arī kopējā ekonomikas konfidence piedzīvo kritumu, taču Eiropas Savienībā (ES) tas ir straujāks nekā Latvijā, jo Eiropas ekonomikas konfidence uzrādīja arī straujāku kāpumu pēc pandēmijas otrā viļņa 2021. gada vasarā. Latvijā un Eiropā izteikti sliktākais noskaņojums jau kopš šā gada sākuma ir patērētāju vidū, nozarēm piedzīvojot mērenāku konfidences lejupslīdi.
Turpmākajos rudens un ziemas mēnešos apstrādes rūpniekus ietekmēs ārējais pieprasījums un spēja samazināt ražošanas izmaksas. Augstās inflācijas dēļ Latvijas ražotājiem būs izaicinājums konkurēt ar citu ES valstu ražotājiem, kur inflācijas līmenis ir zemāks.
