Pēc iepriekšējos mēnešos piedzīvotajiem kritumiem jūlijā Latvijas rūpniecībā atkal ir atsākusies izaugsme. Kopējais ražošanas apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi palielinājies par 0,1%, bet apstrādes rūpniecībā fiksēta jau 1,8% izaugsme, ko būtiski ietekmējis straujais pieaugums kokapstrādes nozarē, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Jūlija rezultāti apstiprina, ka Latvijas rūpniecība līdz šim ir visai sekmīgi pārvarējusi COVID-19 krīzi, un ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā pēc aprīlī piedzīvotā 8,9% krituma turpmāk mēnesi no mēneša ir uzlabojušies, maijā ražošanas apjomiem samazinoties par 7,0% un jūnijā vairs tikai par 2,3%. Savukārt jūlijā pirmo reizi kopš pagājušā gada oktobra ražošanas apjomi gada griezumā ir palielinājušies.
“Kopumā Latvijas apstrādes rūpniecība šo COVID-19 izraisīto krīzi ir pārvarējusi daudz veiksmīgāk nekā lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) valstu. Jau otrajā ceturksnī kritums Latvijas apstrādes rūpniecībā par 6,0% bija otrs zemākais starp ES valstīm, vēl mazāk ražošanai samazinoties tikai Somijā, kamēr kopumā ES valstīs ražošanas apjomi bija kritušies par 19,8%,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Jūlijā izaugsmes atjaunošanos apstrādes rūpniecībā nodrošinājis galvenokārt straujais kāpums lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, kur izlaides apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju pieaudzis par 12,5%. Tik straujš pieaugums kokapstrādē nebija bijis kopš pagājušā gada sākuma, kad nozari sāka skart izejmateriālu pārpalikums Eiropā un koksnes cenu kritums. Jūlijā būtiski pieaugusi arī ķīmisko produktu ražošana – par 13,7%, un elektrisko iekārtu ražošana – par 6,6%. Otrajā lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – pārtikas produktu ražošanā – apjomi jau vairākus mēnešus saglabājušies stabili, jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, samazinoties par 0,2%. Savukārt spēcīgi kritumi joprojām saglabājušies gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 15,5%, automobiļu un piekabju ražošanā – par 16,8% un tekstilizstrādājumu ražošanā – par 10,8%.
Pretēji apstrādes rūpniecības pieaugumam kopējo rūpniecības izaugsmi jūlijā ierobežoja kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē par 14,1%, elektroenerģijas ražošanas apjomiem, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, krītoties par 27%. Savukārt ieguves rūpniecībā jūlijā bija fiksēts 11,5% pieaugums.
Līdz ar pēdējos mēnešos sasniegtajiem uzlabojumiem arī gada pirmajos septiņos mēnešos kopā Latvijas rūpniecības apjoma kritums bijis visai mērens, visai rūpniecībai kopā samazinoties par 3,2%, bet apstrādes rūpniecībai – par 3,5%. Nākamajos mēnešos rūpniecības nozares sniegumu turpinās noteikt pasaules ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās pēc COVID-19 krīzes un tā, cik strauji atjaunosies pieprasījums Latvijas eksporta tirgos. Būtiska loma šeit būs COVID-19 izplatības ierobežošanai gan pasaulē, gan Latvijā, lai arī turpmāk vīrusa izplatība saglabātos zemā līmenī, nemazinot patērētāju konfidenci un pieprasījumu, un kas īpaši būtiski, neliekot slimības izplatības un karantīnas dēļ apturēt ražošanas uzņēmumu darbību.
ES uzņēmēju un patērētāju konfidences indeksa ESI rādītāji augustā turpināja uzlaboties, gan vairs ne tik strauji kā iepriekšējos mēnešos un joprojām atpaliekot no ilgtermiņa vidējā. Vienlaikus uz uzņēmumu aptaujām balstītais PMI indekss augustā eirozonā un lielākajās eirozonas valstīs ir nedaudz pazeminājies, norādot uz lēnāku ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos nekā iepriekšējos mēnešos. Arī Latvijā rūpnieku noskaņojums, kas kopš aprīļa bija strauji izlabojies, augustā bijis nedaudz negatīvāks nekā iepriekšējā mēnesī.