Pēc gada pārtraukuma darbaspēka apsekojuma dati atkal uzrādījuši nodarbināto skaita pieaugumu – tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits trešajā ceturksnī sasniedzis 903 tūkstošus, kas ir par astoņiem tūkstošiem jeb 0,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā ceturksnī. Līdzīgu strādājošo skaita pieaugumu iepriekš bija uzrādījuši uzņēmumu dati par aizņemtajām darba vietām, kas otrā ceturkšņa beigās gada griezumā bija palielinājušās par 1%.
Nodarbināto skaita pieaugumu trešajā ceturksnī nodrošinājusi spēcīgā ekonomikas izaugsme, iekšzemes kopproduktam sasniedzot straujāko kāpumu pēdējo sešu gadu laikā, kamēr darba samaksa augusi straujākajā tempā kopš 2008.gada, mudinot cilvēkus atgriezties darba tirgū. Lai gan darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits Latvijā turpina salīdzinoši strauji samazināties, pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni krītoties par 27,3 tūkstošiem, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits trešajā ceturksnī samazinājies tikai par 2,4 tūkstošiem. Attiecīgi iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis trešajā ceturksnī ir sasniedzis vēsturiski augstāko rādītāju – 69,5% un ir par 1,1 procentpunktu augstāks nekā pirms gada.
Straujā ekonomikas izaugsme tāpat veicinājusi bezdarba tālāku pazemināšanos, bezdarba līmenim salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni samazinoties par vienu procentpunktu - līdz 8,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotajiem. Šāds bezdarba līmeņa kritums ir bijis straujākais kopš 2015.gada sākuma. Vienlaikus bezdarba līmenis Latvijā joprojām ir būtiski augstāks gan kā Igaunijā, kur tas trešajā ceturksnī bija 5,2%, gan Lietuvā – 6,6%, un bezdarbnieku skaits Latvijā ar 84 tūkstošiem joprojām ir pietiekami liels, lai neradītu pamatu bažām par vispārēju darbaspēka trūkumu vismaz dažu tuvāko gadu laikā.
Uzņēmumu dati par aizņemtajām darba vietām rāda, ka visvairāk strādājošo skaits šogad palielinājies tādās nozarēs kā būvniecība, valsts pārvalde un informācijas un komunikācijas pakalpojumi. Būvniecības nozarē pēc pagājušajā gadā piedzīvotā spēcīgā krituma šogad ražošanas apjomi ir ievērojami pieauguši, produkcijas apjomam faktiskajās cenās trešajā ceturksnī palielinoties par 25%. Attiecīgi būvniecībā nodarbināto skaits otrā ceturkšņa beigās bijis par 5,2% lielāks nekā pirms gada. Valsts pārvaldē aizņemto darba vietu skaits saistībā ar pašvaldību vēlēšanām palielinājies par 3,1%, bet strauji augošajā informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē darba vietu skaits gada laikā pieaudzis par 6,0%. Vienlaikus neliels darba vietu skaita samazinājums bijis tirdzniecībā un atsevišķās komercpakalpojumu nozarēs.
Straujiem ekonomiskās izaugsmes tempiem saglabājoties arī turpmākajos ceturkšņos, sagaidāms, ka arī situācija darba tirgū turpinās uzlaboties. Bezdarba līmenis turpinās samazināties, iedzīvotājiem arvien aktīvāk iesaistoties darba tirgū, ko veicinās gan arvien labākas iespējas atrast darbu, gan straujāk augošais atalgojuma līmenis. Tomēr nodarbināto skaita straujāku pieaugumu turpinās ierobežot sarūkošais darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits, līdz ar to ekonomikas izaugsme turpinās balstīties galvenokārt uz produktivitātes un investīciju pieaugumu.
