Mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada septembrī samazinājies par 4,1% pret pērnā gada septembri, tādējādi turpinoties jau septiņus mēnešus ilgajam kritumam nozarē, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Samazinājumu septembrī noteica galvenokārt apgrozījuma sarukums nepārtikas preču tirdzniecībā par 7,2%, samazinājušies arī degvielas (-2,8%) un pārtikas (-0,4%) pārdošanas apjomi. Situācijas pasliktināšanās nozarē skaidrojama gan ar joprojām augstajām cenām, gan ar iedzīvotāju brīvo līdzekļu sarukumu.
Šā gada trešajā ceturksnī mazumtirdzniecības apjomi samazinājušies par 2,9%, bet deviņos mēnešos kopā par 2,3%, ko noteica samazinājumi pārtikas produktu noietā (-2,3%), nepārtikas preču (izņemot degvielu) tirdzniecībā (-2,7%), tajā pašā laikā degvielas pārdošanas apjomi auguši par 3,1%.
Pārtikas mazumtirdzniecības apjomi samazinās jau divpadsmito mēnesi pēc kārtas, šā gada septembrī tiem sarūkot par 0,4% pret pagājušā gada attiecīgo mēnesi, taču visticamāk kritums vairs neturpināsies. Par to liecina apjomu palielināšanās divus mēnešus pēc kārtas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnešu apjomiem, kā arī pārtikas preču noieta samazinājums pērnā gada pēdējā ceturksnī, kas veido zemu bāzi. Tikmēr pārtikas preču cenas septembrī pieaugušas par 5,1%, cenu pieaugumam turpinoties kopš 2021. gada aprīļa.
Arī nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi samazinās jau septīto mēnesi pēc kārtas, un apjomu palielinājumi pret pērnā gada attiecīgajiem mēnešiem turpmākos mēnešus nav gaidāmi.
Degvielas mazumtirdzniecības apjomi septembrī samazinājušies par 2,8%, un arī turpmāk, šā gada ceturtajā ceturksnī paredzams degvielas noieta samazinājums, ko noteiks augstā bāze 2022. gada ceturtajā ceturksnī, kad samazinājās degvielas cenas un strauji pieauga degvielas mazumtirdzniecības apjomi. Tirdzniecības apjomus ietekmē ne tikai tās cenas un iedzīvotāju pārvietošanās ar auto, bet arī aktivitāte rūpniecības, tirdzniecības, būvniecības un citās nozarēs, tādējādi pie augstākas ekonomiskās aktivitātes palielinās pieprasījums pēc kravu pārvadājumiem un aug pieprasījums pēc degvielas.
Eiropas Komisijas apkopotie sentimenta indeksi norāda uz zemu mazumtirgotāju konfidenci kopš šā gada jūlija, ko ietekmē uzņēmējdarbības zemie rezultāti pēdējo trīs mēnešu laikā. Uzņēmēji aptaujās norāda, ka konfidence par turpmākajiem tirdzniecības apjomiem ir nedaudz augstāka nekā par faktiskajiem pērno mēnešu datiem, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas perioda vidējā rādītāja, kad ekonomiskā situācija Latvijā un pasaulē pēdējo reizi bija stabila.
Izvērtējot ekonomiskās tendences, nav pamata domāt par mazumtirdzniecības apjomu palielinājumu gada griezumā šā gada ceturtajā ceturksnī, ņemot vērā, ka pērnā gada pēdējais ceturksnis bijis ar labiem rezultātiem, veidojot augstu bāzi, tādējādi šogad kopējais mazumtirdzniecības apjomu samazinājums varētu sasniegt 2,5–3,0%. Nekas neliecina, ka arī nākamā gada sākumā iedzīvotājiem radīsies vairāk brīvo līdzekļu, ko tērēt, taču pavasarī, beidzoties apkures sezonai, visticamāk, sagaidāma nozares izaugsmes atgriešanās.
