Šā gada novembris ir astotais mēnesis pēc kārtas, kad mazumtirdzniecības apjomi bijuši zemāki kā attiecīgajā mēnesī pirms gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Taču pret iepriekšējiem mēnešiem apjomi palielinās jau otro mēnesi pēc kārtas, šā gada novembrī apjomiem pieaugot par 1,0% pret oktobri. Samazinājumu pret 2022. gada novembri 2,4% apmērā noteica sarukumi visās lielākajās apakšgrupās, pārtikas mazumtirdzniecībai samazinoties par 1,6%, nepārtikas preču tirdzniecībai sarūkot par 2,8%, savukārt degviela tirgota par 2,4% mazāk kā gadu iepriekš. Turklāt novembris ir ceturtais mēnesis pēc kārtas, kad mazumtirdzniecības apjomi nepieaug nevienā no iepriekšminētajām preču grupām. Nozari joprojām negatīvi iespaido straujais cenu pieaugums no 2022. gada vidus līdz 2023. gada sākumam, kad algu pieaugums nespēja panākt strauji augušās patēriņa cenas. Patreiz patēriņa cenu pieaugums ir neliels, taču algu pieaugums joprojām nav panācis iepriekš strauji augošo inflāciju. Tas varētu notikt nākamā gada otrajā pusē, tādējādi nozarē atgriežoties izaugsmei.
Šā gada vienpadsmit mēnešos mazumtirdzniecības apjomi samazinājušies par 2,4% pret 2022. gada vienpadsmit mēnešiem, tajā skaitā samazinājumi pārtikas un nepārtikas (bez degvielas) preču grupās, attiecīgi par 3,9% un 2,9%, bet degvielas mazumtirdzniecības apjomi pieauguši par 1,8%.
Šā gada novembrī nepārtikas preču grupas mazumtirdzniecības sarukumu par 2,8% ietekmēja mājokļa iekārtojuma preču (grīdsegas, mēbeles, apgaismes ierīces) tirdzniecības samazinājums par 13,1%, kā arī metālizstrādājumu, krāsu un stikla preču noieta sarukums par 5,1%, kas norāda, ka iedzīvotāji savus mājokļus remontē mazāk kā gadu iepriekš. Par 7,4% samazinājusies arī lietotu preču mazumtirdzniecība un par 5,3% sarukusi tirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos, kas nozīmē arī to, ka iedzīvotāji novērtē iespēju iegādāties preces klātienē. Savukārt par 6,3% vairāk kā pērnā gada novembrī tirgotas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, par 4,8% vairāk tirgotas kultūras un atpūtas preces, par 7,8% vairāk tirgoti apģērbi un apavi, savukārt par 7,3% pieaugusi mazumtirdzniecība stendos un tirgos.
Eiropas Komisijas apkopotais mazumtirgotāju konfidences indekss 2023. gada novembrī pret iepriekšējo mēnesi samazinājies par 1,5 punktiem un veido 2,6 punktus. Kā galveno negatīvo ietekmi mazumtirgotāji aptaujās norāda zemākus paredzamos tirdzniecības apjomus turpmāko mēnešu laikā. Konfidences līmenis 2023. gada pirmajā ceturksnī bija atgriezies pirmspandēmijas līmenī (vidēji 7,5 punkti), taču 2023. gada aprīlī – novembrī konfidence nozarē samazinājusies vidēji līdz 3,8 punktiem, ko noteica situācijas pasliktināšanās nozarē, straujajam cenu kāpumam negatīvi ietekmējot iedzīvotāju pirktspēju. Arī patērētāju konfidence 2023. gada oktobrī un novembrī būtiski samazinājusies, paredzot sliktāku personīgo finanšu situāciju, kā arī zemāku valsts ekonomisko izaugsmi.
Latvijas Bankas maksājumu karšu dati norāda uz 3,8% pieaugumu 2023. gada novembra maksājumu apjomos mazumtirdzniecības veikalos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Bet izslēdzot patēriņa cenu pieauguma ietekmi, maksājumu apjomi auguši par 2,8% un pieaug ik mēnesi kopš 2023. gada maija. Maksājumu apjomu pieaugums, izmantojot bankas kartes, tajā pašā laikā kamēr mazumtirdzniecības apjomi samazinās, liecina par skaidras naudas aprites samazināšanos, pieaugot bezskaidras naudas darījumu skaitam.
Sagaidāms, ka mazumtirdzniecības apjomi 2023. gadā saruks par 2,0% līdz 2,2%, bet 2024. gadā nozarē sagaidāma izaugsme 2% līdz 4% apmērā. Turpinoties algu pieaugumam un saglabājoties zemai inflācijai, paredzama iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanās, kas atspoguļosies arī mazumtirdzniecības nozarē. 2024. gada pirmajā pusgadā mazumtirdzniecības apjomi joprojām iespējams stagnēs, taču gada otrajā pusgadā, beidzoties maksājumiem par mājokļu apkuri un samazinoties aizdevumu procentu likmēm, iedzīvotājiem būs vairāk līdzekļu iepriekš atlikto pirkumu īstenošanai.
