Šodien publicētie dati par rūpniecības produkcijas apjoma pārmaiņām 2015. gada martā ir ļoti iepriecinoši. Izaugsme reģistrēta visās rūpniecības nozarēs, tai skaitā, apstrādes rūpniecībā, kur noteicošais faktors bija AS “KVV Liepājas metalurgs” darbības atjaunošana. Kopumā rūpniecības izlaide šā gada martā, salīdzinot ar pērnā gada martu, pieaugusi par 8,7% un, salīdzinot ar februāri, – par 10,9%.
Apstrādes rūpniecības izaugsme gada griezumā sasniegusi 7,6%. Tas ir augstākais pieauguma temps kopš 2012. gada nogales. Savukārt pēdējo 10 mēnešu laikā izaugsme apstrādes rūpniecībā nepārsniedza 2% robežu, tai skaitā, piecos mēnešos nozarē bija reģistrēti kritumi. Tādējādi martā apstrādes rūpniecība pēc ilgāka pārtraukuma ir atgriezusies pie stabilas izaugsmes.
Diemžēl informācijas konfidencialitātes nolūkos netiek publicēti dati par produkcijas izlaidi metālu ražošanas apakšnozarē. Tādējādi nav iespējams precīzi novērtēt AS “KVV Liepājas metalurgs” devumu apstrādes rūpniecības izaugsmē. Taču pēdējās ziņas liecina, ka tieši martā tika noslēgts pirmais eksporta līgums ar Alžīriju, saražojot 15 tūkstošus tonnu tērauda stiegru.
Turklāt maijā ir iecerēts paplašināt rūpnīcas ražošanas jaudas, iedarbinot tēraudkausētavu. Tā rezultātā AS “KVV Liepājas metalurgs” darbība ļaus aizvien kāpināt nozares izlaides apjomus un 2015. gadā kopumā sasniegt straujākos apstrādes rūpniecības pieauguma tempus kopš 2012. gada. Šis ir viens no pozitīvajiem faktoriem, kas var veicināt straujāku ekonomikas izaugsmi 2015. gadā nekā to pašreiz prognozē Finanšu ministrija.
Spēcīgu izaugsmi joprojām uzrāda kokrūpnieki. Nozarē saražotās produkcijas apjomi pieauguši par 7,7%, salīdzinot ar pērnā gada martu. Jau iepriekš tika ziņots par 2014. gadā veiktajām ievērojamām investīcijām, kas veicinās nozares izaugsmi šogad. Piemēram, šā gada aprīlī tika atvērta lielizmēra masīvkoka paneļu rūpnīca. Tā ir pirmā šāda veida ražotne Baltijas valstīs. Turklāt nozares uzņēmumu nesenie paziņojumi liecina, ka investīciju projekti tiek plānoti arī šogad. Tas norāda uz pieaugošo augstas pievienotās vērtības produkcijas īpatsvaru nozarē, kas ir pozitīvs faktors Latvijas ekonomikas izaugsmei kopumā.
Izaugsmi turpina uzrādīt arī mēbeļu ražotāji. Martā izlaides apjomi apakšnozarē pieauguši par 8,8% gada griezumā. Jāatzīmē, ka vairāk kā 70% no šajā apakšnozarē saražotās produkcijas tiek eksportēti. Taču būvniecības attīstības tendences Latvijas lielākajos mēbeļu eksporta tirgos – Vācijā, Dānijā un Lielbritānijā – ir vērtējamas negatīvi. Šā gada pirmajos divos mēnešos visās trijās valstīs ir reģistrēti kritumi ēku celtniecībā. Tas liecina par iespējamo izaugsmes palēnināšanos ne tikai mēbeļu ražošanā, bet arī kokapstrādes nozarē.
Labi izaugsmes tempi fiksēti arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (+40%), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (+7,4%), kā arī automobiļu un piekabju ražošanā (+4,1%). Jāatzīmē, ka pēdējās divās apakšnozarēs izaugsme jau ilgākā laika posmā ir svārstīga, kas atspoguļo nozares uzņēmumu zaudējumus saistībā ar sarežģījumiem austrumu tirgos un centienus apgūt jaunus eksporta galamērķus.
Turpretī izlaides apjomu kritumi, salīdzinot ar 2014. gada martu, turpinās pārtikas produktu ražošanā – samazinājums par 1,1%, kā arī vieglajā rūpniecībā, elektrisko iekārtu ražošanā un citās apakšnozarēs. Šie rezultāti skaidrojami galvenokārt ar nelabvēlīgo ekonomisko vidi Krievijā, kas tiešā vai netiešā veidā negatīvi ietekmē attiecīgo nozaru eksporta iespējas.
Kā liecina jaunākie Eiropas Komisijas apkopotie patērētāju un uzņēmēju aptauju rezultāti, Latvijas rūpnieku konfidence šā gada aprīlī ir manāmi uzlabojusies. Šādas izmaiņas galvenokārt noteica vērtējums par kopējiem pasūtījuma apjomiem uzņēmumā ražotajai produkcijai, kā arī pozitīvās prognozes attiecībā uz ražošanas attīstību turpmākajos trīs mēnešos. Turklāt vērtējums par ražošanas jaudu pietiekamību, ievērojot esošos produkcijas pasūtījumus un gaidāmo pieprasījumu turpmākajos mēnešos, šā gada otrajā ceturksnī ir augstākais pēdējo 2,5 gadu laikā.
Tajā pašā laikā turpina uzlaboties kopējais Eiropas Savienības patērētāju un uzņēmēju noskaņojums, ekonomikas sentimenta indeksa vērtībai pieaugot jau piekto mēnesi pēc kārtas. Šī tendence pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, kad ir vērojams nozīmīgs eksporta apjomu kritums uz Krieviju, ir pozitīvs signāls vietējiem eksportētājiem, meklējot jaunus noieta tirgus vai kāpinot esošos eksporta apjomus rietumos.