2025. gada janvārī Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 1642 miljonus eiro, kas bija par 13,1% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Tomēr gada griezumā preču eksporta kritums turpinās, jo eksporta vērtība bija par 2,1% mazāka nekā 2024. gada janvārī. Preču eksporta vērtība samazinājās gan 2023. gadā, gan 2024. gadā, līdz ar to eksporta sniegums šā gada janvārī jāvērtē negatīvi. Ņemot vērā ASV īstenoto ārējās tirdzniecības politiku un muitas tarifu ieviešanu lielākajām pasaules ekonomikām, Latvijas preču eksporta pieauguma izredzes pasliktinās. Latvijas preču eksporta konkurētspēja pēdējos gados ir pasliktinājusies, tādējādi zaudējot tirgus daļas pasaules preču importā. Vēl viens trieciens ārējai tirdzniecībai, kas izpaustos kā protekcionisma vilnis pasaules tirdzniecībā, varētu mazināt eksporta attīstības iespējas šogad.
No šā gada 12. marta stājas spēkā ASV ieviestā muitas nodeva 25% apmērā tēraudam un alumīnijam no visām valstīm, tajā skaitā arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Pērnajā gadā Latvijas tērauda un alumīnija eksporta vērtība uz ASV bija vien 13,5 miljoni eiro, kas uz kopējā eksporta fona 18,8 miljardu eiro apmērā ir sīkums. Līdz ar to tiešā ietekme ir nebūtiska. Tomēr kopējā Latvijas tērauda un alumīnija, kā arī to izstrādājumu eksporta vērtība pērnajā gadā bija gandrīz 750 miljoni eiro. Galvenie eksporta tirgi bija ES, Apvienotā Karaliste un Norvēģija, tādējādi ieviesto muitas tarifu netiešā ietekme, kas atspoguļosies caur eksporta kritumu mūsu galvenajos noieta tirgos, varētu būt jūtama.
Par spīti “tirdzniecības kariem” ES ekonomikas konfidence šā gada februārī salīdzinājumā ar janvāri nedaudz uzlabojusies, it īpaši jāatzīmē apstrādes rūpniecības nozares un patērētāju konfidences uzlabojums. Tomēr konfidences līmenis joprojām ir zem 100 punktu atzīmes, kas liecina par vāju patērētāju un uzņēmējdarbības aktivitāti. Šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir svarīgi turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus no vienas puses, kā arī uzlabot preču eksporta struktūru, palielinot preču ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un eksportu. Šis process ir ilgstošs un prasa lielu investīciju apjomu, tomēr ilgtermiņā tas ir vienīgais ceļš, lai paaugstinātu eksporta konkurētspēju.
Šā gada janvārī lielāko negatīvo devumu kopējā preču eksporta samazinājumā noteica lauksaimniecības un pārtikas eksporta kritums par 8,0%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri. Eksporta kritumu šajā preču grupā noteica graudaugu, dārzeņu, kā arī alkoholisko dzērienu eksporta samazinājums. Būtisks eksporta kritums bija satiksmes līdzekļiem, kopumā par 21,7%, ko noteica mazāks gaisa kuģu un automobiļu eksports. Šajā gadījumā kritumu noteica tieši reeksporta apjomu samazinājums. Par 10,0% samazinājies ķīmisko rūpniecības ražojumu eksports, ko negatīvi ietekmēja biodīzeļa, kā arī organisko ķīmisko savienojumu eksporta kritums.
