Šā gada maijā apstrādes rūpniecības apjomi gada izteiksmē samazinājušies par 7,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomu sarukumi nozarē fiksēti jau desmit mēnešus pēdējo vienpadsmit mēnešu laikā, ko nosaka pērnā gada augstā bāze, pēdējā gada laikā strauji augušās energoresursu cenas un pēdējo mēnešu laikā aktuālā pieprasījuma samazināšanās galvenokārt eksportējamām precēm. Vairuma lielo apstrādes rūpniecības apakšnozaru ražošanas apjomi samazinās, taču izaugsmi uzrāda tehnoloģiju sektors, kā arī pārtikas ražošana. Savukārt kopējie rūpniecības apjomi samazinājušies par 8,8%, ko noteica 15,3% sarukums elektroenerģijas un gāzes apgādē un 7,9% samazinājums ieguves rūpniecībā.
Šā gada pirmajos piecos mēnešos apstrādes rūpniecības apjomi sarukuši par 6,5%, bet kopējā rūpniecībā (-6,8%) situāciju nedaudz pasliktina 19,8% sarukums nelielajā ieguves rūpniecības nozarē un samazinājums par 5,5% elektroenerģijas un gāzes apgādē.
Viena no nozarēm, kas šogad izvairījusies no ražošanas apjomu krituma, ir pārtikas nozare. Maijā apjomi pieauguši par 3,4%, bet dzērieni ražoti par 5,2% vairāk nekā pērnā gada maijā. Ražošanas cenas pārtikas nozarē šā gada maijā bijušas par 9,8% augstākas nekā pirms gada, taču pieauguma temps ik mēnesi turpina samazināties, kopš tas bija pārsniedzis 30% atzīmi pērnā gada oktobrī.
Starp tehnoloģiskajām nozarēm 32,6% izaugsmi gada griezumā uzrāda datoru, elektrisko un optisko iekārtu ražošana, par 6,5% pieaugusi elektronisko iekārtu ražošana, bet par 14,8% pieaugums iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā. Arī iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana pieaugusi par 49,9%.
Izaugsmi uzrādošās pārtikas un tehnoloģijas nozares svaru struktūrā kopā veido aptuveni 24% no visas apstrādes rūpniecības, tādējādi nozarē veidojot nozīmīgu pienesumu un neļaujot kopējiem apstrādes rūpniecības apjomiem sarukt vēl straujāk. Gan tehnoloģiju, gan pārtikas nozares 2022. gadā uzrādīja nelielus kritumus, tomēr šā gada piecos mēnešos tehnoloģiju ražošana pieaugusi straujāk par pārtikas ražošanu.
Savukārt teju visās pārējās nozarēs šā gada maijā bijuši būtiski ražošanas apjomu samazinājumi. Tajā skaitā lielākā no apstrādes rūpniecības apakšnozarēm – kokrūpniecība – sarukusi par 13,7%, būvmateriāli ražoti par 17,8% mazāk, metālizstrādājumu ražošana samazinājusies par 3,1%, vieglā rūpniecība (apģērbi un tekstilizstrādājumi) sarukusi par 0,2%, poligrāfijā kritums par 32%, ķīmiskās vielas ražotas par 4,9% mazāk nekā pērn, bet gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanas apjomi sarukuši par 15,2%. Vairums no ražotājiem kā galveno iemeslu produkcijas apjomu samazināšanai min pieprasījuma trūkumu, ko ietekmē ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās Eiropā.
Pēc četru mēnešu pieauguma maijā elektroenerģija ražota par 14,4% mazāk nekā pirms gada. Tajā skaitā hidroelektrostacijās izlaide bijusi par 10,7% mazāka, bet koģenerācijas stacijās samazinājums bijis par 41,5%. Attiecīgi šā gada janvārī – aprīlī elektroenerģijas eksporta apjomi pārsniedza importa apjomus, bet maijā elektroenerģija importēta 1,9 reizes vairāk nekā eksportēta. Savukārt dabasgāzes importa apjomi šā gada maijā bijuši par 28% mazāki nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, bet patēriņš sarucis par 31,3%. Arī kopējā elektroenerģijas un gāzes apgāde šā gada maijā samazinājusies par 15,3%.
Eiropas Komisijas apkopotais Latvijas rūpniecības nozares konfidences indekss šā gada jūnijā nedaudz uzlabojies, taču kopējā tendence kopš pērnā gada nogales ir lejupslīdoša, kā galveno problēmu rūpniekiem aptaujās atzīmējot pasūtījumu skaita samazināšanos. Latvijas rūpniecības konfidences indekss jūnijā ir -8,4 punkti, taču Lietuvā un Igaunijā rūpniecības konfidence samazinājusies daudz straujāk un ir attiecīgi -20,2 un -21,8 punkti.
Kopējās ekonomikas konfidencei Latvijā un Eiropā šā gada pirmajā pusgadā ir līdzīga tendence, šā gada ievadā uzlabojoties, bet kopš marta atkal samazinoties, ko nosaka situācijas pasliktināšanas visās komponentēs (nozarēs), izņemot patērētājus, kuru konfidence joprojām ir krietni zem pārējo nozaru atzīmēm, tomēr ar augšupejošu līkni. Konfidenču pasliktināšanās Eiropā neliecina par pozitīvām iezīmēm arī Latvijas apstrādes rūpniecībā, tādējādi strauja situācijas uzlabošanās tuvākajos mēnešos nav gaidāma.
