No 13. līdz 14. jūnijam finanšu ministrs Jānis Reirs un Finanšu ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē Luksemburgā.

Ceturtdien, 13. jūnijā, Saeima trešajā lasījumā plāno izskatīt grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kā arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likumā un Kredītiestāžu likumā. Grozījumi paredz veikt pasākumus, lai īstenotu valdības izsludināto prioritāti – finanšu nozares “kapitālo remontu”. 

Salīdzinot ar pērno gadu, šā gada aprīlī eksporta vērtība augusi par 2,9%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījumu. Fiksētais pieaugums bija tikai nedaudz mazāks par eksporta kāpumu šā gada pirmajā ceturksnī, kad vidējais pieaugums veidoja 3,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni. Mērenāka Latvijas preču eksporta izaugsme gada sākumā, salīdzinot ar vidējo eksporta izaugsmi tuvu pie 10% pagājušajā gadā, bija iepriekš paredzama un skaidrojama gan ar pasaules ārējās tirdzniecības pieauguma tempu samazinājumu, gan ar lēnāku ekonomikas izaugsmi galvenajos Latvijas eksporta noieta tirgos.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām liecina, ka 2019. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenas palielinājās par 0,2%, līdz ar to gada inflācija sasniedza 3,3% salīdzinājumā ar 2018. gada maiju. Gada inflācija maijā ir tikai par 0,1 procentpunktu zemāka nekā iepriekšējā mēnesī, tādējādi var secināt, ka patēriņa cenu kāpums šā gada pavasara mēnešos bija straujākais pēdējo divu gadu laikā. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka patēriņa cenu kāpuma paātrinājums šajos mēnešos bija iepriekš prognozēts un nebija pārsteigums. Sagaidāms, ka inflācija tuvu 3% gada griezumā būs arī turpmākajos šī gada mēnešos, tomēr gada otrajā pusē pakāpeniski mazināsies un gada vidējā inflācija tomēr būs nedaudz zem trim procentiem. 

Trešdien, 5. jūnijā, Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi valstu specifiskās rekomendācijas, kas adresētas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Attiecībā uz fiskālo rekomendāciju EK ir norādījusi, ka Latvijai 2020. gadā budžeta politiku ir nepieciešams īstenot tā, lai izdevumu pieaugums nemainīgas nodokļu politikas gadījumā nepārsniegtu 3,5%. Tādējādi strukturālais deficīts 2020. gadā būtu par 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) mazāks nekā 2019. gadā.

Trešdien, 5. jūnijā, Rīgā norisinājās konference “Ceļā uz efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un apkarošanu”. Tā tika rīkota kā noslēguma pasākums “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas apmācību programmai”, kas kopš 2017. gada tika īstenota sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienestu un Nīderlandes Finanšu izlūkošanas un izmeklēšanas dienestu (FIOD). Apmācību programma tika īpaši izstrādāta Latvijas tiesībsargājošo, tiesu sistēmas, uzraudzības iestāžu un citu kompetento institūciju kapacitātes stiprināšanai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku mazināšanā.

Kopējais rūpniecības produkcijas apjoms šā gada aprīlī bijis par 2,4% mazāks nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tāpat kā iepriekšējos šā gada mēnešos, samazinājumu rūpniecībā noteicis tikai kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 22,6%, savukārt apstrādes rūpniecībā saglabājusies stabila izaugsme un nozares produkcijas apjomi aprīlī bijuši par 3,8% lielāki nekā pirms gada. Pieaugums aprīlī bijis arī ieguves rūpniecībā – par 23,0%, salīdzinot ar 2018. gada aprīli.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās šā gada pirmajā ceturksnī pieauga par 3%, informē Centrālā statistikas pārvalde. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad ekonomika pieauga par 4,8%, tautsaimniecības izaugsme šā gada sākumā ir palēninājusies, lai gan pirmā ceturkšņa pieaugums ir par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā liecināja pirms mēneša publiskotais IKP ātrais novērtējums. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem uzrādīja samazinājumu – par 0,1.

Šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli mazumtirdzniecības apjomi Latvijā pieauga par 7%, kas ir straujākais mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums kopš 2017. gada decembra, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šo pieaugumu nodrošināja gan pārtikas tirdzniecības kāpums par 6,7%, gan straujais nepārtikas preču apgrozījuma pieaugums par 7,2%. Kopumā šā gada četros mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, mazumtirdzniecība ir pieaugusi par 4,6%, tajā skaitā pārtikas tirdzniecības apjomi palielinājās par 2,5% un nepārtikas, atskaitot degvielu, apgrozījums bija par 7,3% augstāks nekā pirms gada (degvielas pārdošanas apjomi šajā periodā palielinājās par 2,2%).