Trešdien, 4. decembrī, Finanšu ministrijā (FM) ikgadējā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu gada sanāksmē FM pārstāvji ar Latvijas Ārlietu ministrijas, Norvēģijas Ārlietu ministrijas, Norvēģijas vēstniecības Latvijā, un Finanšu instrumenta biroja pārstāvjiem apsprieda aktuālo EEZ un Norvēģijas atbalsta programmu īstenošanas gaitu un aktualitātes.

Šā gada oktobrī Latvijas rūpniecībā turpinājās izaugsme, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri nozares izlaides apjomiem palielinoties par 3,0%. Tādējādi 2019. gada desmit mēnešos kopā ražošanas apjomi rūpniecībā bija par 1,3% augstāki nekā pirms gada, vēsta Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

No 4. līdz 5. decembrim finanšu ministrs Jānis Reirs un Finanšu ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiks Briselē, Beļģijā.

Ceturtdien, 5. decembrī, Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē tiks skatīts direktīvas priekšlikums attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles. Tas nosaka, ka daļa no informācijas šīm kompānijām būs jāpublisko. Latvija kopumā atbalsta priekšlikuma galveno mērķi cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, uzliekot par pienākumu konkrētiem daudznacionālajiem uzņēmumiem un to filiālēm publiskot informāciju par nodokļu nomaksu un citu ar to saistītu informāciju. Direktīvas priekšlikums nepaplašina jau pašlaik notiekošās ziņošanas apjomu.

Latvijas ekonomiskā izaugsme šā gada trešajā ceturksnī pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem sasniegusi 2,9%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā uzrādīja pirms mēneša publiskotais iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrais novērtējums, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Līdz ar to šā gada trīs ceturkšņos kopumā Latvijas ekonomiskā izaugsme ir sasniegusi 2,5%.

Mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās šā gada oktobrī samazinājies par 0,4%, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada,  liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad mazumtirdzniecības apjomi bijuši mazāki nekā pirms gada, jo arī septembrī mazumtirdzniecības apgrozījums bija samazinājies par 0,8%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Gada pirmajos desmit mēnešos kopā mazumtirdzniecības apgrozījums ir palielinājies par 2,3%, pateicoties straujākiem pieauguma tempiem gada pirmajā pusē.

Piektdien, 29. novembrī, ir stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi.

Šā gada desmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā izveidojies 444 miljonu eiro pārpalikums, kas ir par 70,7 miljoniem eiro mazāk kā pērn desmit mēnešu periodā. Turpinoties iepriekšējos mēnešos kopbudžetā vērojamajām tendencēm, pārpalikuma apmērs kopbudžetā turpina sarukt, oktobrī samazinoties par 77,6 miljoniem eiro. Lai arī desmit mēnešos joprojām visos budžeta līmeņos veidojies pārpalikums, ņemot vērā vēsturisko budžeta izpildi, novembrī un decembrī, sagaidāms būtisks izdevumu palielinājums valsts pamatbudžetā un pašvaldību budžetā, tādējādi 2019. gadā kopumā pēc Finanšu ministrijas novērtējuma kopbudžetā veidosies deficīts 324,4 miljonu eiro apmērā.

Ceturtdien, 28. novembrī, Valsts prezidents Egils Levits ir izsludinājis nākamā gada valsts budžetu. 2020. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu, bet izdevumi 10 miljardu eiro apmērā.