Pēdējos gados būtiski ir pieaudzis pašvaldību aizņēmumu pieprasījumu skaits un  aizņēmumu apjomi. Tas skaidrojams gan ar aktīvu Eiropas Savienības (ES) fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētu projektu īstenošanu, gan ar pašvaldību vēlmi aktīvāk īstenot pārējos investīciju projektus. Finanšu ministrijai (FM) jau 2018. gadā nācās secināt, ka būtiski pieaug pašvaldību pieprasījums pēc aizņēmumiem, kas pārsniedz aizņēmuma limita iespējas. Līdz ar to jau 2018. gada oktobrī Ministru kabinets (MK) lēma par pašvaldību aizņēmumu izsniegšanas ierobežošanu 2018. gada ceturtajā ceturksnī.

Otrdien, 20. augustā, valdība izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta izdevumu 2020., 2021. un 2022. gadam pārskatīšanas rezultātiem.

Sākot 2020. gada budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozes 2020. – 2022. gadam. Atbilstoši tām Latvijas ekonomikas izaugsme šogad saglabāta 3,2% līmenī. Savukārt 2020. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielināsies par 2,8%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās prognozēs. Tāds pats pieaugums saglabāsies 2021. un 2022. gadā, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāks nekā iepriekšējās prognozēs. Prognozes tika izstrādātas 2019. gada jūnijā, ņemot vērā 2019. gada pirmā ceturkšņa IKP datus un līdz 2019. gada jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju.

Otrdien, 20. augustā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2020., 2021. un 2022. gadam.

Otrdien, 20. augustā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus un Kohēzijas fonda (ES fondu) ieviešanu 2021. – 2027. gadā Latvijā. Latvija vienlaikus starptautiski aizstāv savu nostāju un nacionālā līmenī veic nepieciešamos priekšdarbus nākamā plānošanas perioda savlaicīgai uzsākšanai.

Finanšu ministrija un Ārlietu ministrija ir parakstījusi granta līgumu par projekta “Efektīvas iekšējās kontroles sistēmas un iekšējā audita turpmāka attīstība Moldovas Republikā” finansēšanu un īstenošanu. Tā ietvaros Finanšu ministrijas iekšējā audita speciālisti četrus mēnešus apmācīs Moldovas kolēģus, lai attīstītu turpmāko Moldovas iekšējās kontroles sistēmu un iekšējo auditu, kā arī izstrādātu metodiku iekšējā audita jomā.

Eiropas Centrālās banka (ECB) kā AS "PNB Banka" tiešais uzraugs 15. augustā lēmusi atzīt šo banku par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās.  Eiropas Vienotā noregulējuma valde lēmusi neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt tiesības AS "PNB Banka” sniegt finanšu pakalpojumus".

Pēc straujā pieauguma pagājušajā gadā, kad tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits bija palielinājies par 1,6%, šogad nodarbinātības pieaugums ir vājinājies un otrajā ceturksnī tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits bijis par 0,4% mazāks nekā pirms gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Bezdarba līmenis vienlaikus turpina visai spēcīgi samazināties, noslīdot līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada.

Latvijas preču eksports šā gada jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, samazinājies par 8,2%, kas ir straujākais eksporta kritums kopš 2016. gada janvāra. Lai arī lielu daļu no šī krituma jūnijā noteica reeksporta samazināšanās mehānismu un mehānisko ierīču preču grupā saistībā ar airBaltic lidmašīnu flotes atjaunošanu, eksporta apjomi būtu samazinājušies arī bez šīs ietekmes un liecina par ārējā pieprasījuma vājināšanos.