Pagājušā gada decembrī Moneyval plenārsēdē izskatīja Latvijas iesniegto tehniskās atbilstības progresa ziņojumu, kurā sniegta informācija un ekspertu novērtējums par Latvijas paveikto normatīvā ietvara pilnveidošanā, lai tas atbilstu Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 40 rekomendācijām. Šo rekomendāciju ieviešana katras valsts normatīvajā regulējumā veido stingru pamatu efektīvai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmai. Pēc progresa ziņojuma izvērtēšanas šobrīd no 40 FATF tehniskās atbilstības rekomendācijām 7 novērtētas kā pilnībā atbilstošas un 33 kā lielākoties atbilstošas.

Ceturtdien, 23. janvārī, apritēs gads, kopš strādā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadītā valdība. Finanšu ministrs Jānis Reirs informē, ka gada laikā ir ieguldīts nozīmīgs darbs pie Latvijas valdības ierosinātā finanšu sektora “kapitālā remonta”, sasniegti ES fondu 2014. – 2020. gada perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2018. gada vidusposma rādītāji visās jomās, sagatavoti divi valsts budžeti, kā arī sākta nodokļu sistēmas pārskatīšana.

No 20. līdz 21. janvārim Finanšu ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiks Briselē, Beļģijā.

2019. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 2,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,1% un 2,6%. Inflācijas līmenis 2019. gada nogalē pakāpeniski samazinājās un decembrī tas bija jau par 1,1 procentpunktu zemāks nekā aprīlī, kad bija fiksēts augstākais inflācijas līmenis pērnajā gadā kopumā. Cenu pieauguma diapazons pa mēnešiem bija samērā plašs, ko galvenokārt noteica bāzes efekti, atsevišķos mēnešos akcīzes nodokļa un administratīvi regulējamo pakalpojumu tarifu pieaugums, kā arī samērā svārstīgās pārtikas cenas. Ja vēl pērnā gada pirmajā pusē inflācija bija tuvu 3%, tad cenu pieauguma palēninājums gadā otrajā pusē mazināja vidējo inflāciju. Tādējādi vidējā inflācija 2019. gadā bija 2,8%, kas precīzi atbilst Finanšu ministrijas prognozētajam līmenim.

73% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju Eiropas Savienības (ES) finansējuma ieguldīšanu Latvijā kopumā vērtē kā sekmīgu, kas ir vairāk nekā visās iepriekšējās sabiedriskās domas aptaujās par ES fondiem kopš Latvijas iestāšanās ES. Tas secināts jaunākajā tirgus un sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas Fakti” veiktajā pētījumā “Iedzīvotāju informētība un izpratne par Eiropas Savienības fondiem 2019.gadā”.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2019. gadā novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 6,8% līdz 2385,4 miljoniem eiro, ko lielā mērā iespaidoja ekonomiskās aktivitātes samazināšanās gan Eiropas Savienībā (ES) – Latvijas preču lielākajā noieta tirgū, gan vājāka ekonomikas izaugsmē Latvijā, kas tajā skaitā atspoguļojas caur lēnāku investīciju un importa kāpumu. Gada griezumā ārējās tirdzniecības apgrozījuma kritums ir vēl izteiktāks un veido 7,2%, eksporta un importa vērtībai samazinoties attiecīgi par 6,5% un 7,8%.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

2019. gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri rūpniecības izlaide Latvijā nedaudz saruka – par 0,2%. Nozares kritumu noteica spēcīgs izlaides samazinājums ieguves rūpniecībā (-16,9%), kā arī zemāki ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā (-0,8%). Savukārt vienpadsmit mēnešos rūpniecībā bija reģistrēts izlaides pieaugums par 1,2%.

Pirmdien, 30. decembrī, AS “Augstsprieguma tīkls” ārkārtas Akcionāru sapulcē pēc neatkarīgās atlases komisijas Pārresoru koordinācijas centra un Latvijas Arodbiedrības “Enerģija” pārstāvju sastāvā ieteikumiem tika nolemts AS “Augstsprieguma tīkls” padomē iecelt četrus padomes locekļus: Kasparu Āboliņu, Armandu Eberhardu, Madaru Melni un Aigaru Ģērmani. Savukārt Olgai Bogdanovai akcionārs, izvērtējot viņas līdz šim paveikto, nolēma pagarināt pilnvaru termiņu. Viņa padomes locekļa amatu ieņem kopš 2016. gada 18. oktobra.