Pēc desmit gadu stabila krituma bezdarba līmenis Latvijā Covid-19 krīzes ietekmē šogad atkal uzrāda pieaugumu. Šā gada pirmajā ceturksnī darba meklētāju īpatsvars Latvijā sasniedzis 7,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu palielinoties par 0,5 procentpunktiem. Vēl straujāks bezdarba kāpums piedzīvots nākamajos divos mēnešos, kad reģistrētā bezdarba līmenis no 6,4% marta vidū pieaudzis līdz ap 8,3% uz šo brīdi. Vienlaikus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati rāda, ka pēdējās pusotras nedēļas laikā situācija stabilizējas un bezdarba kāpums ir būtiski mazinājies.
Ja marta otrajā pusē un aprīlī reģistrēto bezdarbnieku skaits vidēji dienā auga par vairāk nekā 500 personām, pēdējās dienās pieaugums samazinājies līdz mazāk par simtu dienā. Kopējais reģistrēto bezdarbnieku skaits laikā no marta vidus līdz 22.maijam ir palielinājies par 17 tūkstošiem jeb par 29% līdz 76,1 tūkstotim. Straujāku bezdarba pieaugumu ir novērsusi dīkstāves pabalstu izmaksa darbu pārtraukušo uzņēmumu darbiniekiem, lai daļa no tiem pēc vīrusa novēršanai ieviesto ierobežojumu atcelšanas uzreiz varētu atgriezties darbā. Līdz maija vidum dīkstāves pabalsti bija izmaksāti 43,8 tūkstošiem cilvēku, kuriem kļūstot par bezdarbniekiem, reģistrētā bezdarba līmenis jau būtu sasniedzis 13%, pietuvojoties 2011.gada sākuma līmenim.
NVA dati par martā un aprīlī reģistrētajiem bezdarbniekiem rāda, ka sākotnēji bezdarba līmenis visstraujāk ir audzis Rīgā un Rīgas apkārtnē, kamēr Latvijas reģionos Covid-19 krīze ir daudz mazāk jūtama. Rīgas reģionā bezdarba līmenis laikā no februāra beigām līdz aprīļa beigām ir palielinājies par 2,0 procentpunktiem, kamēr Zemgalē un Kurzemē pieaugums bijis tikai 1,2-1,3 procentpunktu apmērā. Bezdarbnieku skaits Rīgas reģionā šajā laikā audzis par 48,3% jeb 10,2 tūkstošiem, kamēr Latgalē pieaugums bijis tikai 6,5% jeb 1,1 tūkstoša apmērā. Tomēr, neskatoties uz atšķirīgo dinamiku pēdējo mēnešu laikā, bezdarba līmenis Rīgas reģionā joprojām ir ievērojami zemāks – 6,3%, kamēr Latgalē tas sasniedz 15,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Darbu zaudējot vispirms tieši krīzes skartajās nozarēs, tajā skaitā izmitināšanā un ēdināšanā, izklaidē un atpūtā nodarbinātajiem, procentuāli straujākais bezdarbnieku skaita pieaugums bijis 20-24 gadu vecuma grupā, kur, pēc NVA datiem, šā gada aprīlī darbu zaudējuši trīs reizes vairāk cilvēku nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī. Arī pēc izglītības līmeņa visstraujākais bezdarba pieaugums bijis starp vispārējo vidējo izglītību ieguvušajiem, kamēr cilvēkus ar augstāko izglītību vai tikai pamatizglītību ieguvušos krīze līdz šim skārusi salīdzinoši mazāk.
Pēc pirmajā ceturksnī fiksētā pieauguma bezdarba līmenis Latvijā, kas, pēc darbaspēka apsekojuma datiem iepriekšējos divos ceturkšņos bija noslīdējis zem Lietuvas līmeņa, atkal ir kļuvis augstākais Baltijā. Straujāku bezdarba pieaugumu Latvijā vēl pirms Covid-19 krīzes izraisīšanās ietekmējusi nedaudz atšķirīgā Latvijas ekonomikas struktūra un jau iepriekš paziņotie darbinieku skaita samazinājumi tranzīta nozarē.
Kopumā tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits, pēc CSP darbaspēka apsekojuma datiem, šā gada pirmajā ceturksnī bijis par 0,2% mazāks nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada. Nākamajos ceturkšņos nodarbinātības kritums būs jau daudz straujāks, bet 2020.gadā kopumā, darba tirgus situācijai gada otrajā pusē sākot stabilizēties un uzlaboties, nodarbināto skaits, pēc aprīļa sākumā izstrādātajām Finanšu ministrijas prognozēm, varētu būt par 5% jeb 45 tūkstošiem mazāks nekā 2019.gadā. Bezdarba līmenim savukārt gaidāma paaugstināšanās līdz 11,2%, salīdzinot ar 6,3% pagājušajā gadā. Vienlaikus pēdējie pieejamie dati par ekonomisko aktivitāti, atsevišķu nozaru attīstību, nodarbinātības atbalsta pasākumiem un reģistrētā bezdarba straujāku stabilizēšanos liek domāt, ka darba tirgus situācija 2020.gadā varētu būt nedaudz labāka nekā iepriekš prognozēts .