Ceturtdien, 23. aprīlī, valdība ārkārtas sēdē nolēma paplašināt dīkstāves pabalstu saņēmēju loku, lai turpmāk to varētu saņemt arī pašnodarbinātās personas, kas ir nepilnas darba slodzes pedagoģiskā vai radošā darba veicēji, un darbinieki (bet ne valdes loceklis, kurš ir bijis sodīts), ja krīzes skartais darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu.
Tāpat valdība nolēma noteikt dīkstāves pabalsta zemāko robežu 180 eiro apmērā un paredzēt dīkstāves palīdzības pabalstu. Ja darba ņēmējam Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstu ir noteicis zemāku par 180 eiro, tad, lai sasniegtu noteikto zemāko slieksni, atlikušo summu piemaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Šī sociālā pabalsta saņēmēji no VSAA varēs saņemt arī 50 eiro par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums.
Ministru kabineta noteikumos precizēti arī noteiktie apgrozījuma krituma piemērošanas kritēriji, nosakot, ka krīzes skarto darba devēju un krīzes skarto nodokļu maksātāju ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājums 2020. gada martā vai aprīlī tiek salīdzināts ar 2019. gada vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības par nostrādātajiem mēnešiem (līdz šim bija noteikts, ka to salīdzina ar 2019. gada attiecīgo mēnesi). Līdz ar to atbalstu varēs saņemt arī strauji augoši uzņēmumi, kas dibināti nesen, taču to apgrozījuma samazinājums pret 2019. gada attiecīgo mēnesi nav objektīvs kritērijs, ņemot vērā to straujo izaugsmi, uzsākot savu saimniecisko darbību.
Valdība arī atbalstīja izmaiņas likumā, paredzot tiesības VID publiski sniegt informāciju par iemesliem, kāpēc uzņēmumam ir atteikts piešķirt dīkstāves pabalstu vai kāpēc pabalsta pieprasīšana vai saņemšana ir nepamatota. Šīs izmaiņas vēl jāizskata Saeimai.