Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām liecina, ka Latvijā cenu dinamiku turpina noteikt izejvielu cenu kritums. Patēriņa cenas šā gada jūnijā samazinājās par 0,7% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Lielākā ietekme uz cenu kritumu gada laikā ir bijusi tieši degvielai, kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.
Kopš gada sākuma kopējā inflācijas aina Latvijā būtiski izmainījusies. Ja vēl janvārī un februārī gada inflācija pārsniedza 2%, tad šā gada maijā un jūnijā pirmo reizi kopš 2016.gada vidus bija fiksēta deflācija. Straujš patēriņa cenu kritums vien dažos mēnešos ir saistīts ar Covid-19 pandēmiju un ar to izraisītam sekām, kas galvenokārt izpaudās caur naftas cenu samazinājumu pasaules tirgos, kā arī strauju pieprasījuma kritumu ar tūrisma nozari saistītiem pakalpojumiem (kā piemēram, aviopārvadājumi un izmitināšanas pakalpojumi).
Tāpēc kopumā preču cenas šā gada jūnijā bijušas par 1,6% zemākas nekā pirms gada. Savukārt, pakalpojumu cenas pretstatā preču cenu kritumam šā gada jūnijā turpināja palielināties un bija par 1,3% augstākas. Tomēr, pandēmijas ietekmē ir jūtams arī pakalpojumu sektorā, jo pakalpojumu cenu kāpums kopš gada sākuma piebremzējies vairāk nekā divas reizes.
Līdzīgi, kā maijā, kad deflācija Latvijā gada griezumā bija 0,6%, jūnijā lielāko devumu patēriņa cenu samazinājumā noteica degvielas cenu samazinājums par 16,0% salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju. Tomēr svarīgi atzīmēt, ka zemākais degvielas cenu līmenis bija sasniegts tieši maijā, kad degviela bija par 24,3% lētāka nekā pirms gada. Uz to norāda arī naftas cenu dinamika pēdējos mēnešos. Ja vidējā Brent markas jēlnaftas cena maijā bija 27,3 ASV dolāru par barelu, kas bija vairāk kā divarpus reizes zemāka nekā pērnā gada maijā, tad jau jūnijā Brent markas jēlnaftas cena palielinājies līdz 40,8 ASV dolāru par barelu. Taču tā aizvien bija par trešdaļu zemāka nekā pērnā gada jūnijā. Naftas cenu pieaugumu veicināja OPEC+ valstu jūnija vienošanās pagarināt naftas ieguves apjomu samazinājumu, kā arī pakāpenisks energoresursu patēriņa pieaugumu maijā un jūnijā līdz ar ierobežojumu atvieglošana saistībā ar koronovīrusa izplatību. Tādējādi, naftas cena pasaules tirgos jūnijā beigas bija vairāk nekā divas reizes lielāka nekā aprīlī, kad tā sasniedza zemāko līmeni kopš 2003.gada. Sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos naftas cena svārstīsies ap 40-45 ASV dolāriem par barelu, kas joprojām būs zemāka salīdzinājumā ar pagājušā gada vidējo līmeni. Tomēr, bāzes efekta dēļ kritums būs mazāks nekā maijā un jūnijā.
No naftas cenām ir atkarīgas arī administratīvi regulējamās cenas dabas gāzei un siltumenerģijai. Jūnijā gāzes cena bija par 18,5% lētāka nekā pirms gada. Savukārt, siltumenerģija bija par 0,1% dārgāka salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju. Vairāki siltumenerģijas uzņēmumi paziņojoši par siltumenerģijas tarifa samazināšanu saistībā ar naftas cenu kritumu. Tā, AS “Rīgas Siltums” kopš gada sākuma jau divas reizes samazināja siltumenerģijas tarifus, tomēr bāzes efektu dēļ siltumenerģijas cenu kritums pagaidām nav novērots inflācijas datos. Taču, sākot no augusta, izzūdot bāzes efektiem, siltumenerģijas cena salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi būs mazāka.
Cenu kritums vērojams arī elektroenerģijai, kas jūnijā bija par 2,7% lētāka nekā pērn. Cenu kritumu noteica elektroenerģijas cenu samazinājums visos Nord Pool biržas tirdzniecības apgabalos saistībā ar elektroenerģijas patēriņa kritumu silto laika apstākļu dēļ, kā arī mazākas ekonomiskās aktivitātes ārkārtas situācijas laikā.
Svarīgi atzīmēt, ka lētāka degviela un cenu kritums ar mājokli saistīto energoresursu preču un pakalpojumiem, kam ir liels īpatsvars tieši mazāk turīgo iedzīvotāju patēriņā, vērtējams pozitīvi pašreizējos pandēmijas apstākļos, jo mazina patērētāju pastāvīgās izmaksas.
Robežu slēgšana un ārvalstu tūristu būtisks kritums mazināja mājokļu īres cenas par 5,6% un izmitināšanas pakalpojumu cenas par 13,2%. Aktuālākie dati liecina, ka ārvalstu tūristu skaits Latvijā aprīlī un maijā samazinājās attiecīgi par 98,4% un 96,5% salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn, tādējādi mazinot pieprasījumu pēc īres mājokļiem un viesnīcām. Tikpat būtisks iebraukušo ārvalstu tūristu kritums visticamāk saglabāsies arī jūnijā un jūlijā, savukārt gada otrajā pusē kritums varētu mazināties, ja nebūs Covid-19 otrā viļņa. Attiecībā uz šo pakalpojumu cenu izmaiņām, tad līdz gada beigām saglabāsies cenu kritums gada izteiksmē.
Ņemot vērā straujo degvielas cenu kritumu, kā arī Covid-19 izraisītās sekas, kas atspoguļosies ārvalstu tūristu plūsmas kritumā un īslaicīgā iedzīvotāju ienākumu samazinājumā, kas savukārt mazinās pieprasījumu un līdz ar to arī cenu atsevišķiem pakalpojumiem, sagaidāms, ka deflācija saglābsies vismaz līdz šā gada oktobrim-novembrim. Tomēr, ņemot vērā cenu kāpumu gada pirmajā ceturksnī, 2020.gadā kopumā vidējā inflācija būs pozitīva, lai arī būtiski zemāka nekā iepriekšējos gados.