Vienpadsmit mēnešos kopbudžetā ir vērojams pārpalikums 101,4 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2014. gada vienpadsmit mēnešiem, ir lielāks par 33,1 miljonu eiro. Tam pamatā ir laba nodokļu izpilde, ņemot vērā straujāku ekonomikas izaugsmi, nekā iepriekš prognozēts, kā rezultātā nodokļu ieņēmumi pieauga par 5% pret pagājušā gada atbilstošo periodu. Vienlaikus novembrī izdevumu kāpums attiecībā pret vidējo izdevumu apjomu iepriekšējos mēnešos ir bijis nedaudz lēnāks nekā 2014. gadā. Kopumā kopbudžeta izdevumi vienpadsmit mēnešos pret pagājušo gadu ir pieauguši par 3,6%.
Decembrī Finanšu ministrija (FM) sagaida būtisku budžeta izdevumu pieaugumu, kas var pat divreiz pārsniegt mēneša ieņēmumus, taču, ņemot vērā uzkrāto pārpalikumu no gada sākuma, kopumā budžeta deficīts 2015. gadā varētu būt mazāks, nekā iepriekš prognozētie 1,4% no IKP. FM aktualizēs vispārējās valdības budžeta deficīta novērtējumu 2015. gadam nākamā gada janvāra beigās, kad būs pieejami Valsts kases oficiālie dati par decembri.
Vienpadsmit mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā tika iekasēti 100,1% apmērā no sākotnēji veidotā gada plāna. Vairākiem nodokļiem plāns tika pārpildīts, ņemot vērā gan lielākus nodarbināto ienākumus, gan lielāku naftas produktu patēriņu zemo degvielas cenu dēļ. Salīdzinājumā ar plānoto akcīzes nodoklis tika iekasēts par 23,4 miljoniem eiro jeb 3,3% vairāk, nekustamā īpašuma nodoklis par 15 miljoniem eiro jeb 8,5% vairāk, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis par 4,8 miljoniem eiro jeb 0,4% vairāk. Vienlaicīgi vienpadsmit mēnešos saglabājas zema pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu plāna izpilde 98,2% apmērā, ko pamatā noteica ietekme no iepriekš plānotajiem, bet neieviestajiem ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem. Gada izpilde PVN ieņēmumiem būs atkarīga arī no nodokļa atmaksu apjoma, kas tiks veiktas decembrī.
Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, nodokļu ieņēmumi ir pieauguši visās lielākajās pozīcijās, un kopbudžeta nodokļu ieņēmumu pieauguma temps šā gada vienpadsmit mēnešos bija 5%, kas ir 2013. gada līmenī, un tas ir lielāks nekā 2014. gada vienpadsmit mēnešos, kad tas bija 4,1%.
Analizējot budžeta izdevumus šā gada vienpadsmit mēnešos salīdzinājumā ar pagājušo gadu, FM secina, ka lielākais izdevumu pieaugums ir bijis sociālajiem pabalstiem, izņemot pensijas – par 113,5 miljoniem eiro jeb 19,9%. To izskaidro gan ģimenes valsts pabalsta apmēra palielināšana atkarībā no bērnu skaita ģimenē, gan “griestu” atcelšana slimības, maternitātes un vecāku pabalstiem, kā arī bezdarbnieku pabalstiem no šā gada 1. janvāra, kā rezultātā ir pieaudzis pabalstu vidējais apmērs. Tai pat laikā ir palielinājies arī pabalstu saņēmēju skaits, īpaši bērna kopšanas, slimības un bezdarba gadījumā. Tādējādi 2015. gadā bija nepieciešama papildus apropriācija šo izdevumu nodrošināšanai.
Pieaugums, salīdzinot ar 2014. gada vienpadsmit mēnešiem (82,1 miljons eiro jeb 6,5%), ir vērojams sabiedriskajā sektorā nodarbināto atalgojumu izdevumiem. Valsts budžetā izdevumi atalgojumam ir bijuši par 22,1 miljonu eiro jeb 4,2% lielāki nekā 2014. gada vienpadsmit mēnešos, savukārt, pašvaldību budžetos, kas ietver arī atalgojumu pedagogiem, – par 52,9 miljoniem eiro jeb 8,5% lielāki. Izdevumu kāpums saistāms ar minimālās darba algas paaugstināšanu no 320 eiro uz 360 eiro no šā gada 1. janvāra un ar papildus izdevumiem atalgojumam Latvijas prezidentūrā iesaistītajiem darbiniekiem.
Prezidentūras nodrošināšanai gada pirmajā pusē tika izlietoti arī lielāki līdzekļi preču un pakalpojumu pozīcijā. Šajā pozīcijā tika ieplānoti un arī izlietoti lielāki līdzekļi Nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai un valsts autoceļu uzturēšanai. Tā rezultātā izdevumi precēm un pakalpojumiem vienpadsmit mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu pieauga par 37,6 miljoniem eiro jeb 3,9%.
Atsevišķās kategorijās izdevumi novembrī ir kāpuši straujāk, piemēram, kapitālie izdevumi. Kopumā vienpadsmit mēnešos izdevumi pamatkapitāla veidošanai kopbudžetā pieauga par 23,4 miljoniem eiro jeb 3,3%, kas ir lielāks pieauguma temps nekā 2014. gada vienpadsmit mēnešos, salīdzinot ar 2013. gada atbilstošo periodu. Valsts budžetā izdevumi pamatkapitāla veidošanai galvenokārt tika izlietoti, atjaunojot valsts autoceļus, pašvaldību budžetos un citu atvasināto publisko personu budžetos, investējot izglītības iestāžu remontos un renovācijā.