Līdzīgi kā iepriekšējos gados pirmais ceturksnis pašvaldību budžetā noslēdzies ar pārpalikumu. Šā gada pirmajā ceturksnī pārpalikums sasniedzis 95,1 milj. eiro un salīdzinājumā ar 2016. gada pirmo ceturksni tas ir par 15,6 milj. eiro samazinājies. Samazinājums saistīts ar augstākiem uzturēšanas un kapitālajiem izdevumiem. Īpaši jāatzīmē, ka jau gada sākumā novērojamas augstākas investīcijas ES fondu līdzfinansētajos projektos. Lielākie pašvaldību budžeta pārpalikumi konstatēti Rīgas pilsētas pašvaldības pamatbudžetā – 19,7 milj. eiro, Jūrmalas pilsētas pamatbudžetā – 5,2 milj. eiro un Daugavpils pilsētas pamatbudžetā – 4,5 milj. eiro.
Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi gada pirmajā ceturksnī bija 588,3 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo ceturksni pieauguši par 33,8 milj. eiro jeb par 6,1%. No kopējiem ieņēmumiem 66,1% veidoja nodokļu ieņēmumi, kas pieauguši par 20,6 milj. eiro jeb par 5,6%. Pamatā nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN). IIN ieņēmumi pirmajā ceturksnī veidoja 292,7 milj. eiro, kas ir par 13,8 milj. eiro jeb 5% vairāk kā attiecīgajā periodā pērn, tostarp 6,2 milj. eiro IIN ieņēmumu pieaugums novērots Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā. Saskaņā ar valsts budžeta likumu 2017. gadam pašvaldībām pirmajā ceturksnī tiek garantēti 22% no kopējās gada IIN prognozes. Jāatzīmē, ka pirmajā ceturksnī faktiskie IIN ieņēmumi bija augstāki kā budžeta likumā prognozētie. IIN ieņēmumus arī ietekmēja pieaugušās IIN atmaksas - 2017. gada pirmajā ceturksnī kopējās IIN atmaksas sasniedza 31,1 milj. eiro, kas ir par 8,9 milj. eiro jeb 40,2% vairāk kā 2016. gada pirmajā ceturksnī.
Vēl straujāk ir pieauguši NĪN ieņēmumi, kuri pieauga par 6,6 milj. eiro jeb 7,7%. Kopējie NĪN ieņēmumi sasniedza 91,6 milj. eiro. NĪN ieņēmumi Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā ir auguši par 4,2 milj. eiro, salīdzinot ar 2016. gada pirmo ceturksni. Viens no iemesliem NĪN pieaugumam Rīgas pašvaldības budžetā ir kadastrālās vērtības pārvērtēšana kultūrvēsturiskajiem objektiem Vecrīgā un Mežaparkā.
Valsts budžeta transferti pašvaldībām pirmajā ceturksnī veidoja 147,7 milj. eiro, kas ir par 9,1 miljonu eiro jeb 6,6% vairāk kā 2016. gada pirmajā ceturksnī. Lielāko daļu valsts transfertu veidoja valsts budžeta transferti noteiktam mērķim un pašvaldību saņemtās dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda – 122,5 milj. eiro un 39,3 milj. eiro attiecīgi. Ne-nodokļu ieņēmumi 2017. gada pirmajā ceturksnī veidoja 18 milj. eiro, kas ir par 7,2 milj. eiro jeb 65,9% vairāk kā attiecīgajā periodā pērn. Pieaugums ir saistīts ar pieaugumu ieņēmumos no zemes īpašumu pārdošanas par 8,4 milj. eiro salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā.
Kopējie pašvaldību izdevumi 2017. gada pirmajā ceturksnī bija 493,1 milj. eiro, kas ir par 49,4 milj. eiro jeb 11,1% vairāk kā 2016. gada pirmajā ceturksnī. Kārtējie izdevumi, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, ir pieauguši par 25,3 milj. eiro jeb par 7,5% un 2017. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 361,5 milj. eiro. Pieaugumu nodrošināja izdevumi atlīdzībai, kas pieauguši par 19 milj. eiro jeb 8,9%, un izdevumi precēm un pakalpojumiem, kas pieauguši par 6,4 milj. eiro jeb 5,2%. Izdevumi subsīdijām un dotācijām auguši par 8,2 milj. eiro jeb 20,4%. Lielākā daļa subsīdiju un dotāciju tiek novirzītas komersantiem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai – 33,8 miljoni eiro, no kuriem virs 93% Rīgas pilsētas pašvaldības SIA “Rīgas Satiksme” pakalpojumu nodrošināšanai.
Nozīmīgākais pieaugums konstatēts kapitālajos izdevumos – 15,3 milj. eiro jeb 46%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2016. gadā. Kopējie kapitālie izdevumi šā gada pirmajā ceturksnī bija 48,5 milj. eiro. Pieaugumu noteica gan kapitālo izdevumu pieaugums ES fondu projektiem, gan pamatfunkcijām, kas attiecīgi auguši par 7,1 milj. eiro un 8,3 milj. eiro. Jau šobrīd var secināt, ka pašvaldībās aktīvāk realizē ES fondu projektus, tomēr aktīvāka ES fondu projektu apguve ir sagaidāma šā gada otrajā pusē.
Kārtējā gada piešķirtās aizņēmuma atļaujas ES līdzfinansētajiem projektiem 2017. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 17,6 milj. eiro, kas ir par 16,7 milj. eiro vairāk kā attiecīgajā periodā pērn. Kopumā kārtējā gada aizņēmumu atļaujas tika piešķirtas 55,3 milj. eiro apmērā, kas ir par 35 milj. eiro vairāk kā attiecīgajā periodā pērn. Nozīmīgu pieaugumu nodrošināja arī piešķirtās kārtējā gada aizdevumu atļaujas izglītības iestāžu investīciju projektiem, kas pieauga par 13,9 milj. eiro.