Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 17.punktā valdību veidojošās partijas ir vienojušās īstenot tādu finanšu tirgus politiku, kas veicina finanšu sektora konkurētspēju un digitālu attīstību, atbalstot tautsaimniecības izaugsmi.
Lai noteiktu finanšu tirgus politikas mērķus un pasākumus finanšu sektora attīstībai vidējā termiņā, ir izstrādāts Finanšu sektora attīstības plāns 2021.-2023.gadam (turpmāk – Plāns), vienlaikus norādot par pasākumu izpildi atbildīgās institūcijas, uzdevumu izpildes termiņus, sasniedzamos rezultātus un plāna izpildes uzraudzības kārtību.
Plāns ir izstrādāts, lai noteiktu finanšu sektora politikas vidēja termiņa attīstības virzienus, sniedzot finanšu sektora darbības izvērtējumu un nosakot sasniedzamās prioritātes un rezultātus.
Plānā ietverto pasākumu mērķis ir turpināt atbalstīt inovatīvu un pieejamu finanšu sektoru, kas sekmē un atbalsta ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību, nosakot šādus prioritāros attīstības virzienus:
- Finansējuma pieejamība un investīciju iespējas;
- Digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība;
- Ilgtspējīgas finanses.
Finanšu sektora attīstības plāns 2021.–2023. gadam
Finanšu sektora attīstības plānu 2021-2023 angļu valodā
Prezentācija_Finanšu sektora attīstības plāns 2021.-2023.
Presentation_Financial Sector Development Plan 2021-2023
Finanšu sektora attīstības padome 9. decembrī izskatīja jautājumu par kreditēšanas tendencēm un kreditēšanu kavējošiem faktoriem Latvijā, kā arī risinājumus ilgtspējīgai kreditēšanas attīstībai.
Kopš 2009. gada globālās ekonomikas un finanšu krīzes aktivitāte Latvijas kredītu tirgū ir bijusi zema. 2021. gada sākumā kredītiestāžu rezidentu (vietējās mājsaimniecības un nefinanšu uzņēmumi) kredītportfelis bija aptuveni 32% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, Latvijas privātā nefinanšu sektora saistības pret kredītiestādēm ir vienas no zemākajām. Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 94% no IKP.
Arī Igaunijā un Lietuvā iekšzemes kredīti pēdējos gados pieaug salīdzinoši straujāk. Atšķirības ir īpaši izteiktas mājsaimniecību segmentā, kur lielāko daļu portfeļa veido kredīti mājokļa iegādei. Zema kreditēšanas aktivitāte, it īpaši privāto nefinanšu uzņēmumu segmentā, ir IKP izaugsmi kavējošs faktors.
Starp kreditēšanu ietekmējošiem faktoriem minama vispārējā ekonomiskā situācija un noskaņojums, aizdevēju kredītu izsniegšanas politika un darbības stratēģiskie mērķi, uzņēmumu un privātpersonu finansiālais stāvoklis, ēnu ekonomika, tiesiskā vide un citi. Kreditēšanas veicināšanai ir svarīgi panākt uzlabojumus visās minētajās jomās, kas skar gan kredītu tirgus pieprasījuma, gan piedāvājuma pusi.
Pilns FM ziņojums par kreditēšanas tendencēm un kreditēšanu kavējošiem faktoriem Latvijā
