Valsts nodokļu politika ir saistīta ar visiem nozīmīgākajiem procesiem valstī, piemēram, konkurētspēju, pirktspēju un eksportspēju, kā arī demogrāfijas un inovāciju veicināšanu. Valsts nodokļu politika būtiski ietekmē arī nodarbinātību, uzņēmējdarbības vidi un struktūru, kā arī ir izšķirošā, nosakot valsts pakalpojumu apjomu un kvalitāti.

Par izmaiņām nodokļu politikā 2020. gadā uzzini šeit.
Par izmaiņām nodokļu politikā 2019. gadā uzzini šeit.
​Par izmaiņām nodokļu politikā 2018. gadā uzzini šeit.

Latvijā ir noteikti 15 nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu:

1. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
2. Uzņēmumu ienākuma nodoklis;
3. Nekustamā īpašuma nodoklis;
4. Pievienotās vērtības nodoklis;
5. Akcīzes nodoklis;
6. Muitas nodoklis;
7. Dabas resursu nodoklis;
8. Izložu un azartspēļu nodoklis;
9. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
10. Elektroenerģijas nodoklis;
11. Mikrouzņēmumu nodoklis;
12. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis;
13. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis;
14. Solidaritātes nodoklis;
15. Subsidētās elektroenerģijas nodoklis (nodokli piemēroja no 2014.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim).

Enu ekonomikas ierobežošana

Ēnu ekonomikas ierobežošana ir viena no valdības prioritātēm, lai nodrošinātu komersantiem atbilstošu uzņēmējdarbības vidi uzlabojot tiesisko regulējumu, samazinot administratīvo slogu, korupciju un ēnu ekonomiku tautsaimniecībā, vienlaikus nodrošinot prognozējamu nodokļu politiku un uzlabojot valsts pārvaldes darba efektivitāti, tādā veidā radot priekšnosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai valstī un ekonomiski aktīvu uzņēmumu skaita palielināšanai. Ēnu ekonomikas samazinājums veicina nodokļu ieņēmumu pieaugumu valstī un līdz ar to būtiski ietekmē visu Latvijas iedzīvotāju labklājību un sociālo nodrošinājumu.

2016.gada 10.jūnijā Ēnu ekonomikas apkarošanas padome apstiprināja Valsts iestāžu darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020. gadam, nosakot stratēģiskus rīcības virzienus un ietverot noteiktus uzdevumus.

Uzzini vairāk: