Nodokļa piemērošana

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme

Progresīvā IIN likme:

• gada ienākumam līdz 20 004 euro – 20%;
• gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004,00 euro, bet nepārsniedz 62 800 euro – 23%;
• gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 62 800,00 euro – 31,4%.

Algota darba ienākumam, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajam pārejošas darba nespējas pabalstam, pensijai un noslēgtajam mūža pensijas apdrošināšanas līgumam (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam) taksācijas gada laikā tiks piemērotas sekojošas algas nodokļa likmes:

• mēneša ienākumam līdz 1 667 euro – 20%;
• mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1 667 euro – 23%.

!! IIN likmi 31,4% apmērā nepiemēros algotā darba ienākumiem taksācijas gada laikā. Ienākuma izmaksātājs, no visiem ienākumiem, kas pārsniedz 1 667 euro mēnesī ieturēs IIN 23% apmērā, bet ja šie ienākumi pārsniedz 62 800 euro taksācijas gadā (piemēram, taksācijas gada ienākumi ir 65 000 euro), IIN no taksācijas gada ienākuma tiks aprēķināts un maksāts rezumējošā kārtībā. Par taksācijas gada laikā gūto ienākumu samaksātajā IIN tiks ieskaitīta arī solidaritātes nodokļa daļa, kāda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārskaitīta kā ieņēmumi no IIN uz IIN sadales kontu Valsts kasē. Šī solidaritātes nodokļa daļa būtībā būs vienāda ar to IIN apmēru, kāds maksātājam būtu jāpiemaksā, piemērojot IIN likmi 31,4% apmērā. Tādejādi faktiski, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju rezumējošā kārtībā, maksātājam neradīsies nepieciešamība veikt IIN piemaksu.

Progresīvās IIN likmes piemērošana algota darba, autoratlīdzības un uzņēmuma līguma ienākumiem

Algota darba ienākums

1. VSAOI piemērošana ir noteikta likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
2. VSAOI un attaisnoto izdevumu atskaitīšana ir noteikta likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta 15.daļā, 4.daļas 2.punktā, 3.panta 2.4  un 2.5 daļā (atskaita ar 20% likmi).
3. Atskaitījumus primāri piemēro algota darba ienākumam (pa ienākuma sliekšņiem). Ja algota darba ienākumu apmērs nepietiek, atskaitījumus piemēro jebkuram citam ienākumam pie šī ienākuma izmaksātāja (ievērojot 2.punktā noteikto kārtību – atskaita ar 20% likmi).
4. Pamatojoties uz maksātāja rakstveida iesniegumu, ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā ir tiesīgs ieturēt nodokli piemērojot 23% likmi arī no ienākumiem, kuriem piemērojama 20% likme (15.p. 23.d.).
5. Ienākuma izmaksātāja pienākums un termiņi aprēķināt un pārskaitīt ienākumu nav mainījies.
6. Ja algota darba ienākuma aprēķināšanas un izmaksas datumi vairākiem ienākumiem ir vienādi, tad tos var summēt.
7. Ja vairāku ienākumu no autoratlīdzības līguma (turpmāk – A/L) vai no uzņēmuma līguma (turpmāk – U/L) izmaksas datumi sakrīt vienā mēneša datumā, tad tos var summēt.

I Algota darba ienākums (mēnesī)

• Citi algota darba ienākumi (piem., darba nespējas lapa A, prēmijas, atvaļinājumu naudas) ir attiecināmas par periodu un summē kā vienotu algota darba ienākumu.
• Ja ir algota darba ienākuma izmaksa pie viena ienākumu izmaksātāja no dažādiem avotiem, tad tos var summēt kā vienotu algota darba ienākumu.

II Darba alga + autoratlīdzības līgums (arī vairāki) (mēnesī)

III Darba alga + uzņēmuma līgums (arī vairāki) (mēnesī)

IV Darba alga + autoratlīdzības līgums (arī vairāki) + uzņēmuma līgums (arī vairāki) (mēnesī)

V Darba alga + ienākums no mikrouzņēmuma

1. Mikrouzņēmuma darbiniekam nav tiesības iesniegt grāmatiņu ienākuma gūšanas vietā (ne mikrouzņēmumā, ne arī pie cita darba devēja).
2. Ja mikrouzņēmuma darbinieks ir nodarbināts vēl arī pie darba devēja, kas nav mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, tad šis otrais darba devējs izmaksājot algota darba ienākumu, tam piemēros nodokļa likmi 23% apmērā (15.p. 17.d.).
3. Ja mikrouzņēmuma darbinieks ir nodarbināts vēl arī pie darba devēja, kas nav mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, tad šim darbiniekam nevienā ienākuma izmaksas vietā netiek piemēroti likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 5., 6. un 8.punktā minētie izdevumi.
4. Maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kurā tas ir bijis mikrouzņēmuma darbinieks, nevienā ienākuma izmaksas vietā nepiemēro neapliekamo minimumu, izņemot pensionāra neapliekamo minimumu, kuru piemēro tikai pensijas ienākumam.
5. Maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kurā tas ir bijis mikrouzņēmuma darbinieks, nevienā ienākuma izmaksas vietā nepiemēro likuma 13.panta pirmās daļas 1. un 4.punktā noteiktos atvieglojumus.

VI Darba alga par nepilnu mēnesi, algas nodokļa grāmatiņa iesniegta nepilnu mēnesi

1. Ienākuma izmaksātājs, izmaksājot ienākumu par nepilnu kalendāra mēnesi, piemēro progresīvo nodokļa likmi, minēto ienākuma apmēru nedalot proporcionāli dienu skaitam, par kuru šis ienākums tiek izmaksāts.
2. Ja ienākuma izmaksātājam algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta par nepilnu kalendāra mēnesi, ienākuma izmaksātājs, izmaksātajam ienākumam piemēro progresīvo nodokļa likmi, pieņemot, ka algas nodokļa grāmatiņa ir bijusi iesniegta par visu kalendāra mēnesi (ienākuma apmērs netiek dalīts proporcionāli dienu skaitam atkarībā no algas nodokļa grāmatiņas iesniegšanas vai neiesniegšanas fakta).
3. Taksācijas gadam beidzoties, nodokļa maksātājs, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, rezumējošā kārtībā piemēro progresīvo likmi, precizē taksācijas gada laikā gūtos ienākumus un aprēķināto nodokli.
4. Ja kalendārā mēneša laikā algas nodokļa grāmatiņa pie ienākuma izmaksātāja ir iesniegta nepilnu kalendāra mēnesi, neapliekamais minimums un atvieglojumi tiek piemēroti proporcionāli pa dienām, kurās ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. 

Ienākums no autoratlīdzības līguma

1. Attaisnoto izdevumu atskaitīšana ir noteikta likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta 15.daļā, 4.daļas 2.punktā, 3.panta 2.4  un 2.5 daļā (atskaita ar 20% likmi).
2. Atskaitījumus primāri piemēro algota darba ienākumam (pa ienākuma sliekšņiem). Ja algota darba ienākumu apmērs nepietiek, atskaitījumus piemēro jebkuram citam ienākumam pie šī ienākuma izmaksātāja (ievērojot 2.punktā noteikto kārtību – atskaita ar 20% likmi).
3. Pamatojoties uz maksātāja rakstveida iesniegumu, ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā ir tiesīgs ieturēt nodokli piemērojot 23% likmi arī no ienākumiem, kuriem piemērojama 20% likme (15.p. 23.d.).
4. Ienākuma izmaksātāja pienākums un termiņi aprēķināt un pārskaitīt ienākumu nav mainījies.
5. Ja vairāku ienākumu no A/L vai no U/L izmaksas datumi sakrīt vienā mēneša datumā, tad tos var summēt.

I Autoratlīdzības līgums (arī vairāki) (mēnesī)

II Vairāki autoratlīdzības līgumi (dažādi ienākuma izmaksas datumi mēneša ietvaros)

III Autoratlīdzības līgums (arī vairāki) + uzņēmuma līgums (arī vairāki) (mēnesī)

Ienākums no uzņēmuma līguma

1. VSAOI piemērošana ir noteikta likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
2. VSAOI un attaisnoto izdevumu atskaitīšana ir noteikta likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta 15.daļā, 4.daļas 2.punktā, 3.panta 2.4  un 2.5 daļā (atskaita ar 20% likmi).
3. Atskaitījumus primāri piemēro algota darba ienākumam (pa ienākuma sliekšņiem). Ja algota darba ienākumu apmērs nepietiek, atskaitījumus piemēro jebkuram citam ienākumam pie šī ienākuma izmaksātāja (ievērojot 2.punktā noteikto kārtību – atskaita ar 20% likmi).
4. Pamatojoties uz maksātāja rakstveida iesniegumu, ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā ir tiesīgs ieturēt nodokli piemērojot ar 23% likmi arī no ienākumiem, kuriem piemērojama 20% likme (15.p. 23.d.).
5. Ienākuma izmaksātāja pienākums un termiņi aprēķināt un pārskaitīt ienākumu nav mainījies.
6. Ja vairāku ienākumu no A/L vai no U/L izmaksas datumi sakrīt vienā mēneša datumā, tad tos var summēt.

I Uzņēmuma līgums (arī vairāki) (mēnesī)

II Vairāki uzņēmuma līgumi (dažādi ienākuma izmaksas datumi mēneša ietvaros)

III Uzņēmuma līgums (arī vairāki) + autoratlīdzības līgums (arī vairāki) (mēnesī)

IIN likme kapitāla ienākumam

IIN likme 20% apmērā tiek piemērota ienākumam no kapitāla, t.sk. no kapitāla pieauguma.

Ienākumu no kapitāla – dividendes (arī nosacītās dividendes un dividendēm pielīdzināms ienākums) – neapliek ar IIN, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

1. tās ir apliktas ar uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (stājas spēkā ar 2018.gada 1.janvāri);
2. ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) vai tam pielīdzināms nodoklis vai ārvalstī no dividendēm (nosacītajām dividendēm vai dividendēm pielīdzināma ienākuma) ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis.

Atbrīvojuma piemērošanai pieņem, ka UIN vai IIN ir samaksāts, ja dividendes izmaksā citā ES dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēta kapitālsabiedrība.

Atbrīvojumu nepiemēro, ja ienākuma izmaksātājs atrodas, ir  izveidots vai nodibināts zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju izmaksātās dividendes tiek apliktas ar IIN likmi 20% apmērā.

Līdz 2023.gada 1.jūlijam pagarināts atbrīvojums no IIN ienākumam, kas gūts, pārdodot lauksaimniecības zemi (pagarināts periods, kurā nepiemēro likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.7 panta trešās daļas 3.punktā noteiktos kritērijus (prasības, kas noteikti attiecībā uz lauksaimniecības zemes pārdevēju)). 

Pārejas noteikumi attiecībā uz dividendēm

Latvijas UIN maksātāju izmaksātās dividendes

Attiecībā uz dividendēm, kas tiek izmaksātas no peļņas, kura aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” redakciju, kas bija spēkā līdz 2017.gada 31.decembrim, likums paredz divu gadu pārejas periodu – t.i., šādas dividendes ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiks apliktas, piemērojot 10% IIN likmi. Trešajā gadā šādas dividendes ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliks vispārējā kārtībā kā ienākumu no kapitāla – piemērojot 20% IIN likmi.

Mikrouzņēmumu maksātāju izmaksātās dividendes

Attiecībā uz dividendēm, kuras izmaksā mikrouzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, netiek piemēroti pārejas noteikumi. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju dividendes, kuras izmaksā no peļņas, kas radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, tiek apliktas ar 20% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi jau ar 2018.gada 1.janvāri.

Ja dividendes izmaksā no peļņas, kura radusies līdz 2017.gada 31.decembrim un kuru mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir guvis laikā, kad tas ir bijis UIN maksātājs, attiecībā uz šīm dividendēm piemēro tādus pašus pārejas noteikumus kā Latvijas UIN maksātāju izmaksātajām dividendēm.

Ārvalstu uzņēmumu izmaksātās dividendes

Attiecībā uz dividendēm, kuras iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji saņem no ārvalstīm, paredzēts divus gadu pārejas periods, kurā ārvalstu uzņēmumu izmaksātās dividendes apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot 10% likmi. Tomēr, ja maksātājs spēj pierādīt, ka dividendes ir izmaksātas no peļņas, kas radusies pēc 2017.gada 31.decembra, šīs dividendes ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek.

Pārejas noteikumi attiecībā uz ienākumu no kapitāla pieauguma

Ienākumam no kapitāla pieauguma darījumos ar kapitāla aktīviem, kuri ir uzsākti, bet nav pabeigti līdz 2017.gada 31.decembrim, un par kuriem ir iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, piemēro IIN likmi 15% apmērā.

IIN likme autoru un izpildītāju ienākumiem no autoratlīdzības

Rezidentiem – ienākumiem no autoratlīdzības taksācijas gada laikā tiek piemērota nodokļa likme 20% apmērā. Savukārt, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un rezumējošā kārtībā precizējot taksācijas gada laikā gūtos ienākumus, gūtajiem ienākumiem tiek piemērota progresīvā IIN likme.

Mainījušās attaisnoto izdevumu normas autoratlīdzību saņēmējam, kuras tas ir tiesīgs atskaitīt no gūtā ienākuma apjoma, pirms ienākuma apliekšanas ar IIN.

Nerezidentiem - tiks piemērota IIN likme 23% apmērā.

IIN likme izložu vai azartspēļu laimestiem

Ja maksātājs būs laimējis izložu vai azartspēļu laimestu, kas pārsniedz 3000 euro, un tas izmaksāts vienā reizē vai summējot visās azartspēles organizēšanas vietas apmeklējuma laikā, izložu vai azartspēļu laimesta daļai, kas pārsniedz 3000 euro, bet nepārsniedz 55 000 euro, taksācijas gada laikā ienākuma izmaksātājs ieturēs IIN saskaņā ar IIN likmi 23% apmērā, bet izložu vai azartspēļu laimesta daļai, kas pārsniedz 55 000 euro, saskaņā ar IIN likmi 31,4 % apmērā.

Ar IIN netiek aplikts laimests no momentloterijas “Simtgades loterija”.

IIN likme ienākumam no īpašuma izīrēšanas un iznomāšanas, nereģistrējot saimniecisko darbību

IIN likme līdzšinējā apmērā – t.i., 10% apmērā - saglabājas ienākumam no īpašuma izīrēšanas un iznomāšanas, ja maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski. Tāpat kā līdz šim, spēkā ir prasība informēt Valsts ieņēmumu dienestu par noslēgto īres vai nomas līgumu 5 darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas, kā arī 5 darbdienu laikā no līguma darbības izbeigšanās dienas.

Maksātājam šie ienākumi nav jāiekļauj tajā taksācijas gada ienākumā, kuram piemēro progresīvo IIN likmi.

Jaunums (!) – ja šie saimnieciskās darbības ieņēmumi ir gūti tikai bezskaidras naudas veidā, maksātājs saimnieciskās darbības ieņēmumus var neuzskaitīt ieņēmumu uzskaites reģistrā.

IIN likme ienākumam no augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, ienākumam no metāllūžņu pārdošanas

IIN likme līdzšinējā apmērā – t.i., 10% apmērā - saglabājas ienākumam no augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, kā arī ienākumam no metāllūžņu pārdošanas.

Maksātājam šie ienākumi nav jāiekļauj tajā taksācijas gada ienākumā, kuram piemēro progresīvo IIN likmi.

Pagarināts IIN atbrīvojums ienākumiem, kas saņemti kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai

Likums paredz, ka saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, netiek iekļautas ar IIN apliekamajā ienākumā līdz 2023.gadam (to ieskaitot).

Neapliekamais minimums

No 2018.gada 1.janvāra nodokļu maksātāja gūtajam mēneša ienākumam tiek piemērots Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētais mēneša neapliekamais minimums un 2019.gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu, nodokļu maksātāja gūtajam gada ienākumam 2018.gadā (summējot visus gūtos mēneša ienākumus) tiek piemērots nodokļu maksātāja gada diferencētais neapliekamais minimums.

No 2019.gada 16.aprīļa nodokļa maksātāja ienākumam var tikt piemērots nodokļa maksātāja paša prognozētais mēneša neapliekamais minimums. Tādējādi, pamatojoties uz maksātāja rakstveida iesniegumu un vienošanos ar ienākuma izmaksātāju, ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā piemēro nodokļa maksātāja paša prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, kas nedrīkst pārsniegt nodokļa maksātājam noteikto Valsts ieņēmumu dienesta prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēru.

Gada diferencētais neapliekamais minimums

• Gada diferencētais neapliekamais minimums tiks aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta noteiktu formulu un piemērots rezumējošā kārtībā, maksātājam iesniedzot taksācijas gada ienākumu deklarāciju.
• Formula, kuru izmantos gada diferencētā neapliekamā minimuma aprēķinā:

GDNM = GNMmax - K x (AI - AImin), kur

K - koeficients, kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

K = GNMmax / (AImax - AImin);

GDNM - gada diferencētais neapliekamais minimums;

GNMmax - maksimālais gada neapliekamais minimums;

AI - nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs;

AImin- gada apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu;

AImax - gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu.

• Diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanas kārtība par nepilnu gadu netiek mainīta.
• Ja aprēķinot gada diferencēto neapliekamo minimumu, rezultāts būs negatīvs skaitlis, piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli rezumējošā kārtībā, gada diferencētais neapliekamais minimums būs “0”.
• Ja gada diferencētais neapliekamais minimums un taksācijas gada laikā piemērotais (VID prognozētais) neapliekamais minimums atšķirsies, radusies starpība ietekmēs (attiecīgi palielinās/samazinās) maksājamā nodokļa apmēru, kas aprēķināts rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
• Nosakot nodokļa maksātāja gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ņems vērā visus nodokļa maksātāja gada ienākumus (tai skaitā ienākumus, kas apliekami ar samazinātu nodokļa likmi).
• Nosakot nodokļa maksātāja gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, neņems vērā:
  • neapliekamos ienākumus (izņemot likuma 9. panta pirmās daļas 2.1punktā minēto ienākumu – t.i., dividendes, nosacītās dividendes un dividendēm pielīdzināmo ienākumu),
  • saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu,
  • ienākumu, par kuru maksā mikrouzņēmumu nodokli.
• Neapliekamā minimuma apmērs:

! Pārsniedzot mēneša ienākuma slieksni, līdz kuram neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazināsies, diferencētais neapliekamais minimums būs «0».

• Ar 2018.gadu minimālā mēneša neapliekamā minimuma vietā tiks piemērots Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētais mēneša neapliekamais minimums.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētais mēneša neapliekamais minimums

• Turpmāk visām personām taksācijas gada laikā tiks piemērots nevis minimālais mēneša neapliekamais minimums, bet gan VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums ienākuma gūšanas vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa (VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā izdarīta atzīme).
• VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, pamatojoties uz VID rīcībā esošajiem datiem par maksātāja ienākumiem, aprēķinās VID par taksācijas gadu no 1.janvāra līdz 31.jūlijam un par taksācijas gadu no  1.augusta līdz 31.decembrim.
• Nosakot VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, periodam no 1.augusta līdz 31.decembim, VID ņems vērā  arī VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu kopsummu periodā no 1.janvāra līdz 31.jūlijam.
• VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums nedrīkst pārsniegt 1/12 daļu no Ministru kabineta noteikumos noteiktā maksimālā gada neapliekamā minimuma jeb 230 euro mēnesī 2019.gadā.

VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēra aprēķinā VID izmantos šādu tā rīcībā esošu informāciju:

• darba devēja ziņojumu;
• sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāja ziņojumu;
• taksācijas gadā deklarētos taksācijas perioda ienākumus no kapitāla pieauguma (deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma), aprēķinot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu periodam no 1. augusta līdz 31. decembrim;
• paziņojumu par fiziskajai izmaksātajām summām, izņemot par ienākumu, kurš jau ir ietverts darba devēja ziņojumā, pensijas ienākumu un neapliekamajiem ienākumiem.

Ja VID rīcībā nebūs dati par  maksātāja ienākumiem, VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums atbildīs vienai divpadsmitajai daļai no Ministru kabineta noteikumos noteiktā maksimālā gada neapliekamā minimuma, dalot to ar 2 (t.i., 100 euro/mēnesī). 

Pensionāra neapliekamais minimums

! Pensionāra neapliekamo minimumu taksācijas gada laikā piemēros pensijas izmaksātājs (piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra)

Atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu

No 2018.gada 1.jūlija tiek paplašināts apgādājamo personu loks un varēs piemērot IIN atvieglojumu arī par šādām apgādībā esošām personām:

• par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir bērns vecumā līdz trim gadiem;
• par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu;
• par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir pieci bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu.

IIN papildu atvieglojumu piemērošanas izmaiņas pensionāriem

Personām ar invaliditāti,  kā arī politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, ja tās nav iesniegušas algas nodokļa grāmatiņu citam ienākuma izmaksātājam, likumā noteiktos papildu atvieglojumus, kā arī atvieglojumus par apgādībā esošām personām (ja tādas ierakstītas algas nodokļa grāmatiņā), turpmāk piemēros pensijas izmaksātājs.

Attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem – izmaiņas no 2018.gada 1.janvāra

Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (redakcija, kas stājas spēkā ar 2018.gada 1.janvāri) paredz gan procentuālu (50% no maksātāja gada apliekamā ienākuma), gan summāru ierobežojumu (600 eiro gadā) kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par izglītības un ārstniecības pakalpojumu izmantošanu, ziedojumiem un dāvinājumiem, ziedojumiem un dāvinājumiem politiskām personām.

Līdz ar to, no 2018.gada 1.janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs varēs atskaitīt kopējos attaisnotos izdevumus par izglītības un ārstniecības pakalpojumu izmantošanu, ziedojumiem un dāvinājumiem, ziedojumiem un dāvinājumiem politiskām personām 50% apmērā no gada apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 600 eiro gadā.

Ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs attaisnotajos izdevumos iekļaus attaisnotos izdevumus – par izglītības un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu –  par ģimenes locekļiem, tad minētie attaisnotie izdevumu nedrīkstēs pārsniegt 600 eiro par katru ģimenes locekli.

Turpmāk medicīnas izdevumi, kam pašreiz nav ierobežojums (izdevumi par plānveida operācijām un zobārstniecības pakalpojumiem) tiks iekļauti kopējā attaisnoto izdevumu limitā (50% no maksātāja gada apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 600 eiro gadā) un tos summēs kopā ar citiem attaisnotajiem izdevumiem par izglītības un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu.

Attaisnotos izdevumus par izglītības un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, kas radīsies sākot ar 2018.gadu, varēs attiecināt uz nākamo 3 gadu apliekamo ienākumu hronoloģiskā secībā.

Savukārt, attaisnotos izdevumus par izglītības un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, kas izveidojušies 2013., 2014., 2015., 2016. vai 2017.taksācijas gadā un pārsniedz šobrīd noteikto limitu (215 eiro), maksātājs varēs turpināt attiecināt uz nākamo 5 gadu apliekamo ienākumu hronoloģiskā secībā, līdz 2017.gadam radušos un pilnībā neizmantotos attaisnotos izdevumus varēs iekļaut attaisnoto izdevumu apmērā (50 % no maksātāja taksācijas gada apliekamā ienākuma lieluma, bet ne vairāk kā 600 eiro par katru personu) pēc kārtējā gada attaisnoto izdevumu atzīšanas.

Izmaiņas saimnieciskās darbības veicējiem, kas stāsies spēkā ar 2018.gada 1.janvāri

Ar saimniecisko darbību saistīto izdevumu ierobežojums

Saimnieciskās darbības veicējam taksācijas gada ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80 procentus no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos pilnā apmērā ir iekļaujami šādi saimnieciskās darbības izdevumu veidi:

1) darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tai skaitā solidaritātes nodoklis, ko saimnieciskās darbības veicējs maksā par saviem darbiniekiem;

2) nekustamā īpašuma nodoklis;

3) pamatlīdzekļu nolietojums, ko aprēķina saskaņā ar  likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”  11.5 pantu un Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību;

4) kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai.

Saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojuma apmēru nepiemēro maksātājiem:

• par pirmo taksācijas gadu, kurā reģistrēta saimnieciskā darbība, un par nākamo taksācijas gadu,
• par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process.

Maksātāja taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo triju taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma, nepārsniedzot noteikto saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu.

Piemērs:

Saimnieciskās darbības veicējs 20XX.gadā ir guvis saimnieciskās darbības ieņēmumus 10 000 euro.

• Saimnieciskās darbības izdevumi, kas izdevumos iekļaujami pilnā apmērā:

• algas un darba devēja valsts sociālās apdrošināšānas obligātās iemaksas 1000 euro,
• pamatlīdzekļu nolietojums 4000 euro.
• Citi saimnieciskās darbības izdevumi:

• telpu nomas izdevumi 3000 euro,
• izdevumi par precēm un pakalpojumiem 4000 euro.

Saimnieciskās darbības kopējās izmaksas ir 12 000 euro ir vairāk kā 80% no ieņēmumiem (80% no 10 000 = 8 000).

Saimnieciskās darbības izmaksas par algām, valsts sociālās apdrošināšānas obligātajām iemaksām un nolietojumu (kas izdevumos iekļaujamas pilnā apmērā) ir 5000 euro ir mazāk kā 80% no ieņēmumiem.

• Izdevumos tiek iekļauta maksimālā pieļaujamā izdevumu summa 8000 euro (kas ir 80% no ieņēmumiem 10 000 euro), t.i., visi izdevumi, kas iekļaujami pilnā apmērā 5000 euro un 3000 euro, kas ir daļa (atlikušās summas apmērā: 8000 – 5000) no citiem saimnieciskās darbības izdevumiem).
  • Ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšana:

                   10000 - 80% no 10000 =2000 euro

• Atlikusī citu saimnieciskās darbības izdevumu summa (zaudējumi) 4000 euro (7000 – 3000) ir sedzama hronoloģiskā secībā no nākamo triju gadu saimnieciskās darbības ienākuma (iekļaujoties izdevumiem noteiktajā 80% ierobežojumā).

Tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri saņem summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, taksācijas gada saimnieciskās darbības izdevumos iekļaujamo kopējo izdevumu ierobežojuma (80%) apmēru nosaka no taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas veidojas summējot faktiski gūtos saimnieciskās darbības ieņēmumus un summas, kas saņemtas valsts atbalsta lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai ietvaros.

Piemērs:

Saimnieciskās darbības veicējs 20XX.gadā gūst saimnieciskās darbības ieņēmumus 10 000 euro, kā arī saņēmis valsts atbalstu lauksaimniecībai 5000 euro.

Saimnieciskās darbības ieņēmumu summēšana un izdevumu ierobežojuma apmēra noteikšana:

10 000 + 5000 = 15 000 x 80% = 12 000 euro

Tādējādi, neraugoties uz faktiskajiem gūtajiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem 10 000 euro, saimnieciskās darbības izdevumos kopā ar iepriekšējo gadu zaudējumiem ir iekļaujami izdevumi ne vairāk kā 12 000 euro apmērā.

Pamatlīdzekļu nolietojums

Sākot ar 2018.gada 1.janvāri likumā  “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tiek iekļauts atsevišķs normatīvais regulējums attiecībā uz pamatlīdzekļu nolietojuma noteikšanu, kas bija noteikts likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017.gada 31.decembrim).

Saimnieciskās darbības veicējs pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina atsevišķi par katru pamatlīdzekli, kura iegādes vērtība ir lielāka par 1000 euro.

Aprēķinot saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu, saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekļu nolietojumu norakstīšanai pielieto vienu no šādām metodēm:

• attiecībā uz pamatlīdzekļiem, kas iegādāti līdz 31.12.2017., ir tiesības izvēlēties vienu no šādām nolietojuma norakstīšanas metodēm, pēc kuras izvēles, vairs nebūs tiesības to turpmāk mainīt:
  • turpināt piemērot līdz 31.12.2017. piemēroto līdzšinējo likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantā noteikto kārtību, vai
  • līdzšinējo likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantā noteikto kārtību modificē, nepiemērojot noteikto divkāršo apmēru un koeficientu.
• attiecībā uz pamatlīdzekļiem, kas iegādāti sākot ar 01.01.2018., ir tiesības izvēlēties vienu no šādām nolietojuma norakstīšanas metodēm, pēc kuras izvēles, to būs tiesības mainīt ne biežāk kā vienu reizi 10 gados:
  • degresīvo (taksācijas perioda nolietojums procentos), vai
  • lineāro (lietderīgās lietošanas laiks gados) metodi,

Tā kā ne viss regulējums attiecībā uz pamatlīdzekļu nolietojuma noteikšanu ir iekļaujams likumā, tad paskaidrojošās normas ir iekļautas arī Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”. Piemēram, noteikumi nosaka arī pēc 01.01.2018. iegādātu pamatlīdzekļu uzskaites un nolietojuma aprēķināšanai izmantojamo veidlapu paraugus un to aizpildīšanas kārtību, kā arī skaidro līdz 31.12.2017. iegādātu pamatlīdzekļu uzskaites un nolietojuma aprēķināšanas kārtību un izmantojamo veidlapu paraugus.

Citas izmaiņas

Līdz 2023.gadam (ieskaitot) tiek pagarināts termiņš, kurā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Lai ar nodokli neapliktu ienākumu no lauksaimniecības zemes pārdošanas, līdz 2023.gada 1.jūlijam tiek pagarināts termiņš, kurā nepiemēro likumā noteiktos kritērijus, kādiem būtu jāatbilst lauksaimniecības zemes pārdevējam.

Ieguldījumu konts

Lai mazinātu administratīvo slogu kredītiestāžu klientiem (iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem) no 2018.gada 1.janvāra tiek ieviests jauns normatīvais regulējums kredītiestādes piedāvātajam pakalpojumam “ieguldījumu konts”.

Ieguldījumu konts – atbilstoši līgumam starp ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju (kredītiestādi) un nodokļu maksātāju (konta īpašnieku) atvērts konts (vai kontu kopums), kurā esošie naudas līdzekļi un finanšu instrumenti tiek izmantoti darījumiem ar finanšu instrumentiem, termiņnoguldījumiem, valūtas maiņu u.tml.

Izmantojot ieguldījumu kontu, gūtajam ienākumam tiek piemērota vienkāršota iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtība – par ienākuma gūšanas dienu uzskata dienu, kad no ieguldījumu konta izmaksātā naudas summa pārsniedz ieguldījumu kontā iemaksāto naudas summu. Gūtais ienākums tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 20 procentu apmērā.

Nodokļu maksātājs (konta īpašnieks) informēs ieguldījumu pakalpojuma sniedzēju par ieguldījumu konta statusa piešķiršanu kontam (vai kontu kopumam). Ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, saskaņā ar Kontu reģistra likumā noteiktajām prasībām, informē Valsts ieņēmumu dienestu par to, kuram kontam (vai kontu kopumam) piemērot konkrēti ieguldījumu konta režīmu saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs izsniegs ieguldījumu konta īpašniekam ieguldījumu konta izrakstu, kurā ir apkopota informācija par taksācijas gada laikā ieguldījumu kontā izdarītajām iemaksām un no tā izdarītajām izmaksām, kas atvieglos apliekamā ienākuma noteikšanu gan nodokļu maksātājam, gan Valsts ieņēmumu dienestam.

Pārejas noteikums attiecībā uz ieguldījumu kontu – līdz 2018. gada 1. janvārim atvērtajiem kontiem darījumu ar finanšu instrumentiem veikšanai, kas atbilst ieguldījumu konta normatīvā regulējuma nosacījumiem, nodokļu maksātājs ir tiesīgs piešķirt ieguldījumu konta statusu, ne vēlāk kā līdz 2018.gada 31.decembrim, informējot ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju. Ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs nenodrošina informācijas sniegšanu par atvērtajiem kontiem saskaņā ar Kontu reģistra likumu, nodokļu maksātājs ne vēlāk kā līdz 2018.gada 31.decembrim informē Valsts ieņēmumu dienestu par ieguldījuma konta statusa piešķiršanu šādiem kontiem. Uz ieguldījumu konta statusa piešķiršanas brīdi šādā kontā esošie finanšu instrumenti tiks pielīdzināti finanšu instrumentiem, kas iegūti ieguldījumu kontā ieskaitīto naudas līdzekļu ieguldīšanas rezultātā, finanšu instrumentu vērtību nosakot atbilstoši to iegādes vērtībai.