Oct Sep Oktobris 2019 Oct Nov
P O T C P S Sv
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

2019. gada septembrī patēriņa cenas Latvijā pieauga par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,4% un 3,0%. Reģistrētais patēriņa cenu kāpums septembrī ir zemākais kopš šā gada sākuma, ko ietekmēja gan bāzes efekti, jo pērnā gada septembrī bija augsts inflācijas līmenis, gan pārtikas cenu pieauguma palēninājums šā gada septembrī. Taču joprojām pārtikas cenas kopā ar komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu un alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenu pieaugumu nosaka samērā augsto inflācijas līmeni šogad.

Patēriņa cenas Latvijā šā gada jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājušās par 1,0%, informējusi Centrālā statistikas pārvalde. Jūlijā parasti tiek reģistrēts lielākais patēriņa cenu kritums visa gada laikā, ko nosaka sezonālie faktori, un šogad šis cenu samazinājums bijis viens no straujākajiem.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka patēriņa cenas 2019. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju palielinājās par 0,3%, ko pārsvarā radīja sezonāls cenu kāpums tām precēm un pakalpojumiem, kuru pieprasījums pieaug tieši vasaras laikā. Tā komplekso atpūtas pakalpojumu cenas pieauga par 15,7%, bet pasažieru pārvadājumu pakalpojumi bija par 3,9% dārgāki salīdzinājumā ar šā gada maiju. Vasarā tradicionāli pieaug tūristu skaits gan no ārvalstīm, gan valsts iekšienē saistībā ar brīvlaiku skolā un atvaļinājumiem, līdz ar to pieprasījums pēc atpūtas un transporta pakalpojumiem arī ievērojami pieaug, kas atspoguļojas arī cenu kāpumā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām liecina, ka 2019. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenas palielinājās par 0,2%, līdz ar to gada inflācija sasniedza 3,3% salīdzinājumā ar 2018. gada maiju. Gada inflācija maijā ir tikai par 0,1 procentpunktu zemāka nekā iepriekšējā mēnesī, tādējādi var secināt, ka patēriņa cenu kāpums šā gada pavasara mēnešos bija straujākais pēdējo divu gadu laikā. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka patēriņa cenu kāpuma paātrinājums šajos mēnešos bija iepriekš prognozēts un nebija pārsteigums. Sagaidāms, ka inflācija tuvu 3% gada griezumā būs arī turpmākajos šī gada mēnešos, tomēr gada otrajā pusē pakāpeniski mazināsies un gada vidējā inflācija tomēr būs nedaudz zem trim procentiem. 

Kā liecina jaunākie Centrālas statistikas pārvaldes dati, vidējais patēriņa cenu līmenis 2019. gada aprīlī palielinājās par 3,4%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, kas ir straujākais kāpums pēdējo divu gadu laikā. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem šā gada mēnešiem inflācijas spiediens nedaudz palielinājies, jo šā gada pirmajā ceturksnī vidējā inflācija bija 2,9%. Patēriņa cenu paātrinājumu, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, pamatā noteica straujāks pārtikas, degvielas, kā arī personīgas aprūpes preču un pakalpojumu cenu kāpums. Taču, tāpat kā iepriekšējos šā gada mēnešos, lielāko devumu patēriņa cenu pieaugumā arī šā gada aprīlī nodrošināja ar mājokļa uzturēšanu saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpums, it īpaši komunālajiem pakalpojumiem. Papildus tam vidējo cenu līmeni paaugstināja augstākas alkohola un tabakas cenas, kā arī restorānu un citu atpūtas pakalpojumu cenu sadārdzinājums.

Lai arī šā gada februārī patēriņa cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās vien par 0,1%, tomēr gada laikā inflācijas līmenis ir izteiktāks un sasniedza 2,9%. Jāatzīmē, ka šā gada janvārī patēriņa cenu pieaugums gada griezumā bija tieši 3%. Tādējādi 2019. gada pirmajos divos mēnešos inflācijas līmenis saglabājies stabils un turas ap 3%.

2018. gada decembrī patēriņa cenas Latvijā pieauga par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,3% un 3,1%. Reģistrētais cenu kāpums pērna gadā nogalē kopumā raksturo vidējo cenu izmaiņu dinamiku pērnajā gadā. Ja 2018. gada sākumā patēriņa cenu pieaugums svārstījās ap 2%, tad rudenī tas pakāpeniski sasniedza 3% atzīmi, augstāko pieaugumu sasniedzot septembrī un oktobrī, kad cenas gada griezumā pieauga par 3,2%. Tādējādi vidējā inflācija 2018. gadā bija 2,5%, kas atbilst Finanšu ministrijas prognozētajam līmenim.

Šā gada novembrī gada inflācija Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem mēnešiem ir kļuvusi nedaudz vājāka, taču tā joprojām saglabājās relatīvi augstā līmenī, salīdzinājumā ar pērnā gada novembri patēriņa cenām pieaugot par 3,0%. Tādējādi vienpadsmit mēnešos kopā inflācija Latvijā veidoja 2,5%, kas atbilst Finanšu ministrijas prognozei par patēriņa cenu pieaugumu valstī šajā gadā kopumā.

Patēriņa cenu indekss šā gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, turpināja pieaugt, sasniedzot 3,2%. Līdzvērtīgs kāpums gada griezumā bija fiksēts arī septembrī. Sasniegtais pieaugums gan septembrī, gan oktobrī ir augstākais kopš pērnā gada maija. Līdz ar to jāsecina, ka cenu pieauguma spiediens pēdējos mēnešos nedaudz palielinājies. Jāatzīmē, ka šogad  patēriņa cenas pieaug straujāk ne tikai  Latvijā, bet arī pārējās Baltijas valstīs un vidēji  Eiropas Savienībā (ES). 2018. gadā pirmajos desmit mēnešos harmonizētais patēriņa cenu indekss ES vidēji ir palielinājies par 1,8% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, bet Latvijā šajā laika periodā patēriņa cenas bija par 2,5% augstākas.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām 2018. gada septembrī, patēriņa cenas, salīdzinot ar augustu, palielinājās par 0,6%, tādējādi gada inflāciju palielinot līdz 3,2%, sasniedzot augstāko pieaugumu gada griezumā kopš pērnā gada maija. Septembrī, kā arī iepriekšējos šī gada mēnešos noteicošo lomu patēriņa cenu kāpumā nodrošināja ar energoresursiem saistīto preču un pakalpojumu cenu pieaugums – degvielai, gāzei, apkurei un cietajam kurināmajam. Straujāks  cenu pieaugums  salīdzinājumā  ar iepriekšējiem mēnešiem bija vērojams pārtikai, izglītības pakalpojumiem, mājokļa iekārtai un tabakas izstrādājumiem, kas  paātrināja vidējās inflācijas pieaugumu septembrī. Šā gada deviņos mēnešos patēriņa cenas bija par 2,4% augstākas nekā attiecīgajā periodā pērn.

1 2 3 4 5

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Oct Sep Oktobris 2019 Oct Nov
P O T C P S Sv
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija