Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos veidojās 597,2 miljonu eiro pārpalikums, kas bija par 81 miljonu eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Kopbudžeta ieņēmumi janvārī-jūlijā pieauguši lēnāk nekā izdevumi, ko ietekmēja ieņēmumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samazināšanās, kas saistīta ar pāreju uz jaunu UIN sistēmu un atceļot avansa maksājumus no 2018. gada 1. jūlija.

Šā gada pirmajā pusgadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi (5 907 miljoni eiro) bija augstāki par izdevumiem (5 227,7 miljoni eiro) un kopbudžetā veidojās 679,2 miljonu eiro pārpalikums, kas bija par 201,5 miljoniem eiro lielāks, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Pārpalikuma palielināšanos galvenokārt ietekmēja augstais ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu pieaugums (par 419 miljoniem eiro jeb 72,2%) saistībā ar atmaksām no Eiropas Komisijas (EK) par aktīvo Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu pērn. Kopbudžeta ieņēmumi bija par 496,1 miljonu eiro jeb 9,2% augstāki, bet izdevumi par 294,6 miljoniem eiro jeb 6% augstāki nekā pērn pirmajā pusgadā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada pirmajos četros mēnešos bija 273 miljonu eiro pārpalikums, kas ir par 33,1 miljonu eiro vairāk nekā 2018. gada attiecīgajā periodā. Pārpalikuma pieaugumu pamatā veido atmaksas no Eiropas Komisijas (EK), kas saņemtas par Eiropas Reģionālas attīstības fonda un Kohēzijas fonda projektu īstenošanu iepriekšējā gadā. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2019. gada janvārī-aprīlī palielinājās par 255,3 miljoniem eiro jeb 7,4%, savukārt izdevumu apmērs bija par 222,2 miljoniem eiro jeb 6,9% lielāks nekā pērn. Konsolidētā kopbudžeta izdevumi janvārī-aprīlī palielinājušies lēnāk nekā ieņēmumi. Ja šā gada pirmajā ceturksnī bija vērojama tendence vairāk pieaugt izdevumiem, tad aprīlī izdevumu pieauguma temps samazinājās.

Jau tradicionāli gada sākumā konsolidētajā kopbudžetā veidojies pārpalikums, atbilstoši Valsts kases datiem gada pirmajos divos mēnešos sasniedzot 282,5 miljonus eiro. Pārpalikuma apmērs bija par 17,4 miljoniem eiro mazāks nekā 2018. gada attiecīgajā periodā, ko ietekmēja straujāks izdevumu pieaugums it īpaši valsts pamatbudžetā, veicot pabalstu izmaksu iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām, kā arī palielinoties iemaksām Eiropas Savienības (ES) budžetā. Gada pirmajos divos mēnešos pārpalikums veidojās visos budžeta līmeņos.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai 2019. gada janvārī konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 975,7 miljoni eiro, bet izdevumi veikti mazākā apmērā – 802,0 miljoni eiro. Līdz ar to konsolidētajā kopbudžetā veidojās 173,6 miljonu eiro pārpalikums, no kura valsts konsolidētā budžeta pārpalikums bija 103,7 miljoni eiro un pašvaldību budžetos – 69,9 miljoni eiro. Jāatzīmē, ka šā gada janvāra pārpalikums ir līdzvērtīgs pagājušā gada līmenim (172,8 miljoni eiro). Finanšu ministrija informē, ka atbilstoši Vispārējās valdības budžeta plānam, kas 20. februārī tika iesniegs Eiropas Komisijā un Eirogrupai, vispārējās valdības budžeta deficīts 2019. gadā tiek prognozēts 0,5% no iekšzemes kopprodukta apmērā.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu. Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018. gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada 11 mēnešos atbilstoši Valsts kases datiem bijis 357,8 miljonu eiro pārpalikums. Tā apmērs bija par 241,3 miljoniem eiro lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, ko lielā mērā ietekmēja virsplāna nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā (+ 172,5 miljoni eiro). Pārpalikums pamatā veidojas valsts konsolidētā budžeta līmenī (372,8 miljoni eiro), ņemot vērā nenodokļu ieņēmumu palielināšanos un saņemtās atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tostarp noslēguma maksājumi par 2007.-2013. gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas investīcijām (197,4 miljoni eiro). Pašvaldību budžetā tikmēr 11 mēnešos vērojama 15 miljonu eiro deficīta veidošanās, ko nosaka pašvaldību īstenoto ES fondu projektu investīciju intensitātes pieaugums.

Straujā ekonomikas izaugsme, kas vērojama šogad, nodrošinājusi atbilstošu ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā. Šā gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi palielinājušies par 1 108,4 miljoniem eiro jeb 13,9%, veidojot 9 074,9 miljonus eiro. Nozīmīgākais pieaugums vērojams nodokļu ieņēmumos (par 547,9 miljoniem eiro jeb 8,3%), kam seko ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (407,6 miljoni eiro jeb 65,1%) un nenodokļu ieņēmumi (129,1 miljoni eiro jeb 27,7%). Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies par 855,6 miljoniem eiro jeb 11,1%, veidojot 8 560,3 miljoniem eiro. ES fondu investīciju pieaugums, papildus finansējuma piešķiršana veselības nozarei, kā arī izdevumu palielināšana aizsardzības nozarē līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ietekmē kopbudžeta izdevumu pieauguma tempa palielināšanos.

Saskaņā ar Valsts kases operatīvo pārskatu kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2018. gada trijos ceturkšņos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieauga par 129,9 miljoniem eiro jeb 7,3% un sasniedza 1913,7 miljonus eiro. Lielāko ieņēmumu pieaugumu 102,5 miljonus eiro jeb 21,7% apmērā nodrošināja valsts transferti, kas sasniedza 575,1 miljonu eiro. Straujš valsts transfertu pieaugums šā gada deviņos mēnešos ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizāciju. No valsts budžeta saņemtie transferti ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem pieauguši par 74 miljoniem eiro jeb 113,1%, savukārt valsts budžeta mērķdotācijas, tostarp pedagogu atalgojumam, pieaugušas par 9,9 miljoniem eiro jeb 2,8%.