Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā. Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai. Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Šā gada pirmajos četros mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 3 793,6 miljoni eiro, bet izdevumi 3 804,9 miljoni eiro. Tādējādi kopbudžetā veidojās 11,3 miljonu eiro deficīts, pretstatā 273 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā laika periodā. Latvijā un citās valstīs pieņemtie lēmumi par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un ar to saistītie ierobežojumi COVID-19 pandēmijas mazināšanai ir būtiski ietekmējuši iedzīvotāju un uzņēmumu ekonomisko aktivitāti, kas jau sāk atspoguļoties zemākos nodokļu ieņēmumos salīdzinājumā ar plānoto apjomu. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi četros mēnešos par 94,9 miljoniem eiro jeb 3,2% atpalika no plānotā, veidojoties nozīmīgai neizpildei martā-aprīlī, savukārt kopbudžeta izdevumi palielinājušies par 359,7 miljoniem eiro jeb 10,4%, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu. Gan nodokļu ieņēmumu samazināšanos salīdzinājumā ar plānoto līmeni, gan budžeta izdevumu pieaugumu ietekmē valdības pieņemtie atbalsta pasākumi iedzīvotāju un uzņēmumu atbalstam krīzes seku pārvarēšanai.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī. Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Covid-19 ietekme konsolidētajā pašvaldību budžetā būtiski skārusi marta mēneša ieņēmumus. Lai arī kopumā pirmajā ceturksnī nodokļu ieņēmumi ievērojami palielinājušies, martā tie bija zemāki par plānoto apjomu (81,3% no mēneša plāna). Sagaidāms, ka otrajā ceturksnī pašvaldību budžeta izpildi Covid-19 ietekmēs nozīmīgi, bet, neraugoties uz to, pašvaldību funkciju izpilde netiks traucēta.

Gada pirmajos divos mēnešos koronavīrusa COVID-19 ietekme kopbudžetā vēl nebija vērojama. Kopbudžeta ieņēmumi bija par 0,6% augstāki nekā pērn janvārī-februārī, bet izdevumi palielinājās par 4,6%, savukārt pārpalikuma apmērs kopbudžetā sasniedza 215,6 miljonus eiro un bija par 66,9 miljoniem eiro zemāks nekā 2019. gada attiecīgajā periodā.

Novembrī turpinājās jau iepriekšējos mēnešos vērojamā tendence, kad kopbudžeta izdevumi pārsniedza ieņēmumus, tādējādi kopbudžetā veidojās 139,2 miljonu eiro deficīts. Tā rezultātā vienpadsmit mēnešos kopbudžetā uzkrātais pārpalikums samazinājās un bija 304,8 miljoni eiro. Pārpalikums veidojies gan valsts speciālajā budžetā (289,6 miljoni eiro), gan pašvaldību budžetā (119,3 miljoni eiro), savukārt valsts pamatbudžetā vienpadsmit mēnešos bijis 140,7 miljonu eiro deficīts. Salīdzinot ar situāciju iepriekšējā gada vienpadsmit mēnešos, kopbudžetā uzkrātais pārpalikums ir par 53 miljoniem eiro mazāks, kas saistīts ar straujāku izdevumu (+4%) nekā ieņēmumu (+3,3%) pieaugumu.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos veidojās 597,2 miljonu eiro pārpalikums, kas bija par 81 miljonu eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Kopbudžeta ieņēmumi janvārī-jūlijā pieauguši lēnāk nekā izdevumi, ko ietekmēja ieņēmumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samazināšanās, kas saistīta ar pāreju uz jaunu UIN sistēmu un atceļot avansa maksājumus no 2018. gada 1. jūlija.

Šā gada pirmajā pusgadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi (5 907 miljoni eiro) bija augstāki par izdevumiem (5 227,7 miljoni eiro) un kopbudžetā veidojās 679,2 miljonu eiro pārpalikums, kas bija par 201,5 miljoniem eiro lielāks, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Pārpalikuma palielināšanos galvenokārt ietekmēja augstais ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu pieaugums (par 419 miljoniem eiro jeb 72,2%) saistībā ar atmaksām no Eiropas Komisijas (EK) par aktīvo Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu pērn. Kopbudžeta ieņēmumi bija par 496,1 miljonu eiro jeb 9,2% augstāki, bet izdevumi par 294,6 miljoniem eiro jeb 6% augstāki nekā pērn pirmajā pusgadā.