Publicētie dati par rūpniecības produkcijas izlaides izmaiņām šī gada augustā ir turpinājums iepriekšējos mēnešos uzrādītajai spēcīgajai izaugsmei. Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi šogad augustā kopējā rūpniecības izlaide palielinājusies par 6,4%. To noteicis izlaides pieaugums visās trijās rūpniecības nozarēs – ieguves un apstrādes rūpniecībā, kā arī elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē.
Apstrādes rūpniecība, kas ir lielākā rūpniecības nozare, gada laikā kāpinājusi izlaidi par 4,8%. Apstrādes rūpniecības izaugsmes nodrošinātāji augustā bija vairāki, starp kuriem galvenais, kā ierasti, bija kokapstrāde, kuras izlaide gada griezumā palielinājās par 4,2%. Pieauga arī mēbeļu ražošana – par 19,5%, salīdzinot ar 2014. gada augustu.
Lēnāk nekā parasti auga datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, taču arī šīs apakšnozares izaugsmes temps, uzrādot 14,9%, ir vērtējams atzinīgi. Jāatzīmē, ka minētajā apakšnozarē strauji un spēcīgi pieauguma tempi tika reģistrēti jau kopš 2013. gada vidus, tāpēc datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas izaugsme turpmāk varētu kļūt mērenāka augstā bāzes efekta dēļ. Labus izaugsmes tempus šī gada augustā uzrādīja arī dzērienu ražošanas, poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas, ķīmisko vielu un produktu ražošanas apakšnozares.
Toties mašīnbūves un metālapstrādes apakšnozarēs augustā bija saražots mazāks produkcijas apjoms nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Tā automobiļu un piekabju ražošanas apjomi samazinājās par 5,7%, elektrisko iekārtu izlaide – par 1,0%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 12,3%, bet iekārtu un ierīču remonta apjomi – par 13,4%. Pieaugums bija tikai iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, tās izlaidei gada laikā pieaugot par 23,3%.
Pagājušā gada augustā Krievija noteica embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES). Tāpēc bija sagaidāms, ka, beidzoties bāzes efektam, šī gada augustā pārtikas ražošanā atjaunosies pieaugums. Taču dati uzrāda, ka augustā fiksēts kritums 5,4% apmērā, ko ietekmēja zivju un vēžveidīgo pārstrāde, jo tās izlaide gada laikā samazinājās uz pusi (-53,7%). Tas saistīts ar šī gada jūnija sākumā noteikto Krievijas pagaidu aizliegumu ievest zivju produkciju no Latvijas. Tā, beidzoties vienu sankciju ietekmei, parādījās citi riski nozares kopējai attīstībai.
Tai pat laikā jāatzīmē, ka iepriekšējo sankciju pakļautajām precēm ir atjaunojies izlaides pieaugums. Tā, piemēram, gaļas produktu ražošana gada griezumā ir pieaugusi par 9,2%. Palielinājusies arī augļu un dārzeņu pārstrāde par 11,9% un par 9,5% kāpusi pienu produktu ražošana, kas ir spēcīgākais pieaugums pēdējā gada laikā.
Ieguves rūpniecības izlaides apjomi augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ir auguši par 14,1%. Spēcīgs ražošanas apjomu palielinājums fiksēts arī elektroenerģijas un gāzes apgādes sektorā, uzrādot 12,4% izaugsmi. To lielā mērā noteica koģenerācijas staciju darbības rezultāts šī gada augustā, kad ražošanas apjomi pieauga par 66,7%. Tādējādi tika nodrošināta iespēja ievērojami kāpināt elektroenerģijas eksporta apjomus, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu palielinājās par 88,7%. Tajā pašā laikā hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 34,9%. Sausais laiks bija viens no faktoriem, kas noteicis hidroelektrostaciju vājos darbības rezultātus, jo ūdens pietece Daugavā bija ļoti zema.
Lai arī Latvijas rūpnieku ekonomikas sentimenta indeksa vērtība septembrī ir kritusies, tā nav novirzījusies no 2015. gada vidējā līmeņa. Savukārt ES kopējais ekonomikas sentimenta indekss turpina stabilu kāpumu, septembrī uzrādot augstāko vērtību kopš 2011. gada marta. Tas liecina par ES ekonomiskās izaugsmes nostiprināšanos, kas ir pozitīvs signāls Latvijas eksportētājiem. Līdz ar to ir sagaidāms, ka, pieaugot ārējam pieprasījumam, tuvākajā laikā šie rezultāti atspoguļosies ne tikai Latvijas rūpnieku noskaņojuma rādītājos, bet arī produkcijas izlaides apjomos.