Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta stratēģija "Nacionālās komercdarbības atbalsta kontroles politika 2022.-2024.gadam" izstrādāta un apstiprināta 2021.gada beigās ar mērķi nodrošināt, lai tiktu sniegts profesionāls viedoklis un metodoloģiskais atbalsts komercdarbības atbalsta pasākumu izstrādātājiem, interešu pārstāvniecība Eiropas Savienības komercdarbības atbalsta kontroles politikas izstrādes laikā, kā arī veicināta valsts un pašvaldību institūciju, kā arī citu  komercdarbības atbalsta kontroles pasākumu īstenošanā iesaistīto pušu izpratne par komercdarbības atbalsta kontroles jautājumiem.

Nacionālās komercdarbības atbalsta kontroles politikas stratēģiskie virzieni 2022. - 2024. gadam

  1. Lai nodrošinātu Eiropas Savienības prasību komercdarbības atbalsta kontroles jomā ieviešanu Latvijā, tiks veikta nepieciešamo normatīvo aktu grozījumu sagatavošana komercdarbības atbalsta kontroles jomā. 
  2. Lai nodrošinātu Eiropas Komisijas prasību ievērošanu attiecībā uz dalībvalstu sniegto komercdarbības atbalstu, tiks sagatavots un iesniegts Eiropas Komisijā ikgadējais pārskats par komercdarbībai sniegto atbalstu Latvijā, apkopojot informāciju par atbalsta pasākumu – atbalsta programmu un individuālo atbalsta projektu – ietvaros sniegto atbalstu, ietverot informāciju sadalījumā pa sektoriem un atbalsta instrumentiem. Pārskats tiks publicēts arī Finanšu ministrijas mājaslapā. Tāpat 2020.gadā tiks organizēta pārskata sagatavošana un nodrošināta iesniegšana Eiropas Komisijā par Latvijā sniegto atbalstu pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi 2018. un 2019. gadā.
  3. Lai nodrošinātu de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību Latvijā, tiks nodrošināta de minimis atbalsta uzskaites sistēmas uzturēšana un turpināts darbs pie tās pilnveides. Pēc pārejas perioda (no 01.01.2022.) sistēma satur pilnīgu informāciju par piešķirto de minimis atbalstu Latvijā de minimis atbalsta regulās noteiktajā periodā. Līdz 2021.gada beigām plānots nodrošināt de minimis atbalsta uzskaites sistēmas pārcelšanu uz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centru, kā arī uzsākt atbalsta sniedzēju iestāžu lietotāju autorizācijas risinājuma uzlabojumu veikšanu, nodrošinot Vienotā pieteikšanās moduļa izmantošanu. 2022.gadā plānots uzlabot sistēmas funkcionalitāti, palielinot sistēmas administratora funkciju apjomu un sistēmas satura pārvaldības iespējas bez sistēmas uzturētāja iesaistes.
  4. Lai nodrošinātu, ka Latvijā atbalsta pasākumi atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību prasībām komercdarbības atbalsta kontroles jomā, tiks īstenota plānoto atbalsta pasākumu sākotnējā izvērtēšana, t.sk., nepieciešamības gadījumā atbalsta programmu izstrādātājiem nodrošināts metodoloģisks atbalsts plānoto komercdarbības atbalsta pasākumu izstrādes posmā. Atzinumi tiek sniegti par nozaru ministriju, kā arī citu atbalsta sniedzēju sagatavotajiem un sākotnējai izvērtēšanai iesniegtajiem  tiesību aktu/atbalsta pasākumu projektiem, kad finansējums tieši vai netieši tiek piešķirts no publiskajiem resursiem, tostarp, valsts budžeta, pašvaldību līdzekļiem, no Eiropas Savienības fondiem un Kohēzijas fonda, Atveseļošanās plāna ietvaros, no Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) līdzekļiem un Norvēģijas finanšu instrumenta, Šveices finansiālās palīdzības ietvaros vai citiem publiskajiem finanšu līdzekļiem, tostarp, arī par pašvaldību sagatavotajiem saistošo noteikumu projektiem.
  5. Lai palīdzētu atbalsta sniedzējiem sagatavot komercdarbības atbalsta kontroles normām atbilstošus normatīvo aktu projektus un lai sniegtu palīdzību atbalsta programmu ieviešanas posmā, nodrošinot, ka pasākumi atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību prasībām komercdarbības atbalsta kontroles jomā, pastāvīgi un pēc nepieciešamības atbalsta sniedzējiem un institūcijām, kas atbildīgas par projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, tiks organizētas apmācības un metodoloģiskais atbalsts.

Stratēģijas ieviešanas rezultātā tiks nodrošināts, ka:

  • Latvijā plānotie komercdarbības atbalsta pasākumi atbilst komercdarbības atbalsta kontroles jomu reglamentējošo normu prasībām;
  • Ir uzlabota plānoto atbalsta pasākumu izstrāde atbalsta sniedzējiem un sākotnējās izvērtēšanas veikšanas kontrole departamentā;
  • Nacionālie normatīvie akti komercdarbības atbalsta kontroles jomā ir izstrādāti atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam;
  • Tiek pausts nacionāli saskaņots Latvijas viedoklis par Eiropas Komisijas izstrādātajiem dokumentu projektiem komercdarbības atbalsta jomā;
  • Informācija par Latvijā sniegto komercdarbības atbalstu ir pieejama sabiedrībai;
  • Tiek samazināts administratīvais slogs potenciālajiem atbalsta saņēmējiem, piesakoties de minimis atbalsta saņemšanai, kā arī atbalsta sniedzējiem.