Publicēts: 26.08.2020.

Izmaiņas netiešo nodokļu jomā

Akcīzes nodoklis

Likums “Par akcīzes nodokli” paredz līdz 2020. gada 1. martam pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstinājumu naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Līdz ar to ar 2020. gada 1. janvāri tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes:

  • smēķējamai tabakai, tabakas lapām un karsējamai tabakai par 1000 g no 70 eiro uz 75 eiro un cigāriem un cigarillām par 1000 gab. no 88 eiro uz 95,2 eiro;
  • svinu nesaturošam benzīnam par 1000 litriem no 476 eiro uz 509 eiro; benzīna un etilspirta maisījumam, ja absolūtā spirta saturs gala produktā no 70 līdz 85 tilpumprocentiem no kopējā produkta daudzuma (degviela E85) par 1000 litriem no 142,8 eiro uz 152,7 eiro; dīzeļdegvielai (gāzeļļai), petrolejai, degvieleļļai un dīzeļdegvielas un rapšu sēklu eļļas vai no rapšu sēklu eļļas iegūtas biodīzeļdegvielas sajaukumam par 1000 litriem no 372 eiro uz 414 eiro; naftas gāzei (LPG) par 1000 kg no 244 eiro uz 285 eiro, dīzeļdegvielai (gāzeļļai) un  dīzeļdegvielai (gāzeļļai), kurai ir pievienota no rapšu sēklu eļļas biodīzeļdegviela, kura tiek izmantota lauksaimniecības produkcijas ražošanai no 55,8 eiro uz 62,1 eiro.

2020. gada 1. martā tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes vīnam, raudzētiem dzērieniem (virs 6%) un starpproduktiem (līdz 15%) par 100 litriem no 101 eiro uz 106 eiro, starpproduktiem (virs 15% un līdz 22%) par 100 litriem no 168 eiro uz 176 eiro, spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta no 1564 eiro uz 1642 eiro un alum (par katru absolūtā spirta tilpumprocentu) par 100 litriem no 7,4 eiro uz 7,8 eiro.

Vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu stāsies spēkā likumā “Par akcīzes nodokli” un “Alkoholisko dzērienu aprites likumā” ietvertās tiesību normas, kuru mērķis ir nodrošināt administratīvo pārkāpumu kodifikāciju attiecībā uz darbībām ar akcīzes precēm, izvērtējot administratīvo pārkāpumu sastāvu, ņemot vērā nodarījuma bīstamību, sekas, aktualitāti un attiecināmību uz publiski tiesiskajām attiecībām, kā arī sabiedrisko kaitīgumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumu Nr.662 “Akcīzes preču aprites kārtība” 214. punktu 2020. gada 1. janvārī stājas spēkā normas, kas nosaka, ka degvielu, kurai tiek piemērota samazinātā akcīzes nodokļa likme un kuru izmanto lauksaimniecības produkcijas ražotāji, atļauts uzglabāt tikai Valsts ieņēmumu dienesta deklarētajās tvertnēs. Minētais nosacījums tika ieviests, jo, veicot kontroles pasākumus, Valsts ieņēmumu dienests bieži ir konstatējis, ka praksē komersanti izmanto vairāk degvielas, nekā faktiski ir iegādājušies. Tas liek secināt, ka daļa no izlietotās degvielas ir nelegālas izcelsmes. Lai mazinātu nelegālas izcelsmes degvielas aprites iespējas, minētie noteikumi paredz komersantiem deklarēt Valsts ieņēmumu dienestā degvielas tvertņu atrašanās vietu, daudzumu un tilpumu.

 

Muitas nodoklis

Vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu stāsies spēkā Muitas likuma 29. pants, kas reglamentē administratīvo atbildību un piemērojamos sodus muitas jomā, kā arī likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 7. pants, kas paredz administratīvo atbildību par skaidras naudas deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu uz valsts robežas.

 

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)

Ar 2020. gada 1. janvāri tiek atcelta apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm.

Pārņemot Eiropas Savienības direktīvu, ieviesti trīs tā saucamie “ātrie vienkāršošanas pasākumi” PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī, PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu. Un vienlaikus stājas spēkā arī ceturtais pasākums, ko nosaka Īstenošanas regula 282/2011 un kas paredz saskaņot nosacījumus attiecībā uz pierādījumiem preču transportēšanai no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti.

Pārņemot Eiropas Savienības direktīvu, precizēts PVN likuma termins “trešās teritorijas”,  lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ekonomikas dalībniekiem, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē un Itālijas pašvaldībā Campione d'Italia.

Precizēts PVN atbrīvojums zobu tehniķu sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Eiropas Savienības Tiesas spriedumam lietā C-401/05 un medicīnas pakalpojumiem.

Papildināts priekšnodokļa korekcijas regulējums ar gadījumu par ieguldījumiem komercsabiedrības kapitālā.

Skaidroti PVN rēķinu glabāšanas noteikumi.

2020. gadā plānotas izmaiņas Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”:

  • Paskaidrots, ka PVN atbrīvojums tiek piemērots arī tad, ja medicīnas pakalpojums tiek sniegts citas ārstniecības iestādes pacientam, pamatojoties uz rakstveida vienošanos, kas noslēgta starp ārstniecības iestādēm.
  • Precizēts atbrīvojums no PVN  piemērošanas zobu tehniķu sniegtajiem pakalpojumiem, saskaņojot regulējumu ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu.  
  • Noteikts, ka gadījumos, kad mainās nekustamā īpašuma reģistrācijas brīdī Valsts ieņēmumu dienestā norādītā izmantošanas proporcija apliekamiem un neapliekamiem darījumiem, tiek ņemta vērā no valsts budžeta faktiski atskaitītā priekšnodokļa summa.

2020. gadā plānotas izmaiņas Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" attiecībā uz PVN deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanu, pamatojoties uz veiktajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, ieviešot tā sauktos “ātros vienkāršošanas pasākumus” un  atceļot apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu un sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm.

 

Izmaiņas tiešo nodokļu jomā

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

2020.gada 12.februārī stājās spēkā grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk - UIN) jomā, ar kuriem tika pilnībā transponētas Eiropas Padomes 2016.gada 12.jūlija Direktīvas (ES) 2016/1164/ES, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību, un Eiropas Padomes 2017.gada 29.maija Direktīvas (ES) 2017/952/ES, ar ko attiecībā uz hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm groza Direktīvu (ES) 2016/1164/ES noteiktās prasības. Minēto grozījumu galvenais mērķis ir novērst UIN bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, kā arī stiprināt Latvijas nodokļu pretizvairīšanās normas un aizsargāt UIN bāzi.

Direktīvu 2016/1164/ES un 2017/952/ES  pārņemšana

Eiropas Padomes 2016.gada 12.jūlija Direktīva (ES) 2016/1164/ES, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (Direktīva 2016/1164/ES) 

Direktīvas 2016/1164/ES prasības, kas bija jāievieš līdz:

  •  2018. gada 31.decembrim (4. un 6.pants), tika pilnībā transponētas ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (turpmāk – Likums), kas stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī;
  • 2018. gada 31.decembrim (7. un 8.pants), tika pilnībā transponētas ar grozījumiem Likumā, kas stājās spēkā 2019.gada 1.janvārī;
  • 2019. gada 31.decembrim (5.pants),  daļēji tika transponētas ar Likumu, kas stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī, savukārt,
  • pilnībā šīs prasības tiek pārņemtas ar 2020. gada 12. februāra grozījumiem Likumā.

Izejošais nodoklis (Direktīvas 2016/1164/ES 5.pants) - aktīviem atstājot LV:

Likums paredz uzlikt Izejošo nodokli četros gadījumos, kad aktīvi atstāj Latviju un Latvija zaudē tiesības uzlikt nodokli:

1.gadījums

Ja aktīvs tiek pārvietots no galvenā uzņēmuma Latvijā uz tā pastāvīgo pārstāvniecību (turpmāk - PE) ārpus Latvijas – ar uzņēmumu ienākuma nodokli (turpmāk – UIN) apliekamā vērtība ir aktīvu tirgus vērtība to nodošanas brīdī. UIN maksājums tiek aprēķināts pie aktīva nodošanas, bet UIN samaksa par PE nodotiem aktīviem faktiski tiek veikta brīdī, kad tiek aprēķinātas dividendes;

2.gadījums

Ja aktīvs tiek pārvietots no PE Latvijā uz galveno uzņēmumu (vai tā citu PE) ārpus Latvijas – ar UIN apliekamā vērtība ir aktīvu tirgus vērtība to nodošanas brīdī. UIN tiek aprēķināts, un UIN maksājums ir veicams šajā taksācijas periodā (mēnesī) neatkarīgi no dividenžu sadales.

3.gadījums

Ja notiek uzņēmuma rezidences vietas maiņa (Latvija no galvenā uzņēmuma vietas kļūst par PE  atrašanās vietu), un aktīvi tiek atbilstoši pārvietoti - no PE (Latvijā) uz galveno uzņēmumu ārpus Latvijas vai citur -  ar UIN apliekamā vērība ir pārvesto aktīvu tirgus vērtība  rezidences vietas maiņas brīdī, no kuras atņemta uz šiem aktīviem attiecināmo saistību vērtība (izņemot uzkrātās saistības, kas attiecināmas uz nākotnes izdevumiem, kuras rezidences vietas maiņas procesā kopā ar aktīviem ir nodotas jaunajam galvenajam uzņēmumam). Un rezidences vietas maiņas brīdis ir noteikts kā UIN maksāšanas brīdis (attiecīgais taksācijas periods - mēnesis) neatkarīgi no dividenžu izmaksas.

4.gadījums

Darbības veida nodošanas gadījumā, kad aktīvi tiek pārvietoti no PE  Latvijā uz galvenā uzņēmuma citu PE  ārpus Latvijas, ar UIN apliekamā vērība ir pārvesto aktīvu tirgus vērtība  reorganizācijas brīdī, no kuras atņemta uz šiem aktīviem attiecināmo saistību vērtība (izņemot uzkrātās saistības, kas attiecināmas uz nākotnes izdevumiem, kuras reorganizācijas procesā kopā ar aktīviem ir nodotas iegūstošajam uzņēmumam). UIN ir maksājams taksācijas periodā (mēnesī), kad notiek reorganizācija - aktīvu nodošana, neatkarīgi no dividenžu sadales.

 

Eiropas Padomes 2017.gada 29.maija Direktīva (ES) 2017/952/ES, ar ko attiecībā uz hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm groza Direktīvu (ES) 2016/1164/ES noteiktās prasības (Direktīva 2017/952/ES)

Direktīvas 2017/952/ES prasības, kas bija jāpārņem līdz:

  •  2019. gada 31. decembrim, pilnībā tika pārņemtas ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (turpmāk - Likums), kas stājās spēkā 2020. gada 12. februārī;
  • 2021. gada 31. decembrim (9.a pants), pilnībā tika pārņemtas ar minētajiem grozījumiem Likumā.

Hibrīdneatbilstību regulējums

Likumā paredzēts 71. pants. Hibrīdneatbilstības ar specifiskām definīcijām, kas piemērojams tikai šā panta kontekstā ar atsevišķām atsaucēm uz 6 1. pantu.

Hibrīdneatbilstība ir divu vai vairāku personu (arī veidojumu) rīcība (vai strukturēts pasākums), kuras rezultātā rodas atskaitījums bez iekļaušanas (viena persona veic atskaitījumu no nodokļa bāzes, bet cita to neatzīst (neiekļauj apliekamajā bāzē)), vai dubults atskaitījums (abas personas veic nodokļa bāzes samazināšanu).

Hibrīdneatbilstība, galvenokārt, var veidoties, sadarbojoties:

  • Latvijas nodokļa maksātājam ar  saistītu uzņēmumu,
  • saistītiem uzņēmumiem (t.sk. PE),
  • uzņēmumam ar tā PE ārpus Latvijas,
  • divām vai vairākām viena un tā paša uzņēmuma PE,

kā arī veidojot strukturētus pasākumus, kura rezultāts ir atskaitījums bez iekļaušanas vai dubults atskaitījums.

Ar atskaitījumu bez iekļaušanas saprot maksājuma (arī domājamā maksājuma starp galveno uzņēmumu un PE vai starp divām vai vairākām PE) atskaitīšanu jebkurā jurisdikcijā, kas minēto maksājumu uzskata par veiktu (maksātāja jurisdikcija), neveicot minētā maksājuma iekļaušanu ar nodokli apliekamajā ienākumā saņēmēja jurisdikcijā (jurisdikcija, kurā minētais maksājums ir saņemts vai tiek uzskatīts par saņemtu).

Atskaitījums bez iekļaušanas var rasties no finanšu instrumenta izrietoša maksājuma; maksājuma hibrīdai vienībai; no hibrīdās vienības saņemta maksājuma; maksājuma vienībai, kurai ir viena vai vairākas PE; no maksājuma, kas tiek veikts neatzītai PE; no domājama maksājuma starp galveno uzņēmumu un PE vai starp divām vai vairākām PE.

Ar dubultu atskaitījumu saprot viena un tā paša maksājuma, izdevumu vai zaudējumu atskaitīšanu to izcelsmes jurisdikcijā (maksātāja jurisdikcija) un citā jurisdikcijā (investora jurisdikcija).

Ja hibrīdneatbilstības sekas būs atskaitījums bez iekļaušanas:

primārā korekcija - nodokļa maksātājs (ja Latvijas Republika ir izmaksātāja jurisdikcija) palielinās ar nodokli apliekamo bāzi par atskaitījuma summu, kas ārvalstī nodokļa uzlikšanas vajadzībām nav atbilstoši ņemta vērā apliekamā ienākuma noteikšanai;

sekundārā korekcija - nodokļa maksātājs (ja Latvijas Republika ir saņēmēja jurisdikcija, un ārvalstī par atskaitījuma summu nav palielināta ar nodokli apliekamā bāze), palielina ar nodokli apliekamo bāzi par ienākuma summu, kas ārvalstī netika ņemta vērā, aprēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu.

Sekundāro korekciju var neveikt atsevišķos gadījumos.

Ja hibrīdneatbilstības sekas būs dubults atskaitījums:

primārā korekcija - nodokļa maksātājs (ja Latvijas Republika ir investora jurisdikcija) palielinās ar nodokli apliekamo bāzi par atskaitījuma summu, kas arī ārvalstī ir atskaitīta no apliekamā ienākuma;

sekundārā  korekcija - nodokļa maksātājs (ja Latvijas Republika ir izmaksātāja jurisdikcija) palielinās ar nodokli apliekamo bāzi par atskaitījuma summu, ja nodokļa uzlikšanas vajadzībām investora jurisdikcijā par atskaitījuma summu nav palielināta ar nodokli apliekamā bāze.

  • Nodokļa maksātājam primāri būs tiesības par jebkuru šādu atskaitījumu samazināt dubultās iekļaušanas ienākumu, ja tāds ir vai rodas taksācijas vai pēctaksācijas periodā.

Ja nodokļa maksātāja, kurš nodokļu vajadzībām tiek uzskatīts par rezidentu gan Latvijā, gan ārvalstī, maksājumi, izdevumi vai zaudējumi ir atskaitāmi no apliekamā ienākuma arī ārvalstī, tad Latvijas nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamā bāze ir palielināma par šo maksājumu, izdevumu vai zaudējumu summu tiktāl, ciktāl ārvalsts atļauj dubulto atskaitījumu kompensēt ar ienākumu, kas nav dubultās iekļaušanas ienākums.

Ja abas valstis ir ES dalībvalstis un, atbilstoši starp tām noslēgtajam līgumam par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas ir stājies spēkā, Latvijā nodokļa maksātāju atbilstoši nodokļu līgumam neuzskata par tās rezidentu, tad nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo bāzi palielina par attiecīgajiem maksājumiem, izdevumiem vai zaudējumiem.

attēls

D/NI  – atskaitījums bez iekļaušanas

D/D - dubults atskaitījums

Dažādi precizējumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas stājās spēkā ar 2020. gada 12. februāra grozījumiem Likumā

Nerezidenta ienākuma no nekustamā īpašuma atsavināšanas un iznomāšanas Latvijā aplikšana

Līdzīgi kā līdz 2017. gadam, arī, sākot ar 2020. gadu (ar likuma spēkā stāšanos), ar nodokli tiek aplikts Latvijā gūtais ienākums no nekustamā īpašuma izīrēšanas un iznomāšanas, Latvijā piemērojot 5% likmi. (likums papildināts ar 5. p. (1) 4)).

  • Nodokli iemaksā budžetā izmaksātājs.
  • Nerezidents tiesīgs sniegt UIN deklarāciju.
  • Regulējums par nodokļa ieturēšanu no nerezidenta ienākuma no nekustamā īpašuma izīrēšanas un iznomāšanas un atsavināšanas attiecas arī uz alternatīvo ieguldījumu fondu vai ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, kas veiks norēķinu ar nerezidentu.

Ārvalsts PE (pastāvīgā pārstāvniecība) noteikumi

Ja nodokļa maksātājs un tā PE darījumu uzskaite tiek veikta dalīti, un nodokļa maksātāja PE ārvalstī maksā nodokli par gūto ienākumu vai ja no tās ienākuma ārvalstī ir ieturēts nodoklis, tad par nodokļa maksātāja PE nosacīti sadalīto peļņu nav uzskatāmi tās ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi (tādējādi novēršot dubultu nodokļa uzlikšanu). 

Ieguldījumu publiskā infrastruktūrā atsavināšana

Apliekamo ienākumu nepalielina par ieguldījumiem valstij vai pašvaldībai piederošos objektos, ja ieguldījumi ir publiskajā infrastruktūrā un izpildās (visi) nosacījumi:

  • ir noslēgts līgums par ieguldījumu veikšanu;
  • veiktie ieguldījumi tiek uzskaitīti grāmatvedības uzskaitē, kas apstiprināta, parakstot pieņemšanas – nodošanas aktu;
  • nav noteikts pretpienākums (arī labprātīgi neveic darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību);
  • ieguldījumi tiek veikti publiskajā infrastruktūrā, kura piesaistīta nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas vietai, un nepieciešami šīs saimnieciskās darbības nodrošināšanai;

Apliekamo ienākumu nepalielina par ieguldījumiem valstij vai pašvaldībai piederoša ceļa uzturēšanā, ja izpildās (visi)  nosacījumi:

  • noslēgts līgums par ieguldījumu veikšanu;
  • uzturēšana tiek veikta par tādu ceļu, kurš piesaistīts nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas vietai un nepieciešams šīs saimnieciskās darbības nodrošināšanai;
  • nav noteikts pretpienākums (arī labprātīgi neveic darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību).

Personāla ilgtspējas pasākumi

No personāla ilgtspējas pasākumiem izslēgtas normas par:

  1. bēru pabalstiem;
  2. izdevumiem par darbinieku nogādāšanu no darba uz mājām.

Mainīta personāla ilgtspējas pasākuma normas piemērošana sociālās infrastruktūras objektiem - personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos iekļauj pārskata gadā grāmatvedībā izmaksās iekļauto sociālās infrastruktūras aktīvu vērtības samazinājumu - nolietojumu, kā arī šo aktīvu atlikušo vērtību, ja aktīvs tiek norakstīts. Piemērojama aktīviem, kas iegādāti, sākot ar 2020.gada 1.janvāri.

Ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi

Papildināts ar šādām normām:

  1. darbinieka vai viņa laulātā, vai ar to radniecībā esošas personas līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, nāves gadījumā piešķirtais bēru pabalsts;
  2. izdevumi darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu, ja darba specifikas dēļ darbiniekam nav iespējams nokļūt darbā vai sabiedriskā transporta izmantošana nav lietderīga, vērtējot pēc ceļā pavadītā laika un sabiedriskā transporta kursēšanas laika grafika, salīdzinājumā ar darba devēja nodrošināto transporta pakalpojumu;
  3. izmaksas papildu balvas nodrošināšanai čeku loterijas izlozēm, kuras nodokļu maksātājs veic saskaņā ar Čeku loterijas likumu.

Papildināta norma par ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām (8. pants)

Atbilstoši likuma 8. pantam ar S/D nesaistītas izmaksas, kas palielina nodokļa bāzi atbilstošajā mēnesī, būs arī nodokļu revīzijas (audita) laikā konstatēts:

  • ieņēmumu samazinājums, kuru nodokļu maksātājs nebija uzrādījis grāmatvedības uzskaitē;
  • nepamatotu izdevumu summa, kuru nodokļu maksātājs nepamatoti bija uzrādījis grāmatvedības uzskaitē.

Minimālais UIN maksājums

50 eiro - minimālo UIN maksājumu nepiemēros, ja:

  •  sabiedrībai uzsākts maksātnespējas process;
  • nodokļa maksātājs pārskata gadā ir veicis iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbinieku vismaz 100 euro apmērā.

Nepietiekamās kapitalizācijas normas (Likuma 10. pants)

  •  papildinātas ar vēl vienu izņēmumu palielinātu procentu maksājumu korekcijas neveikšanai lielajiem procentu maksātājiem (30%; 3 miljoni);
  • 10.pantu nepiemēro procentu maksājumiem par aizņēmumu, lai nodrošinātu nacionālās nozīmes ilgtermiņa publiskās infrastruktūras projekta finansēšanu Latvijā.

Auditā atklāto pārkāpumu korekcijas (precizējumi)

  • UIN mērķiem  PE bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu iesniedz ne vēlāk kā 4 mēnešus pēc pārskata gada beigām.
  • Nodokļa piemaksai, kas veidojas PE pēc labojumiem deklarācijā par taksācijas periodu, kurš attiecas uz pārskata gada pēdējo mēnesi, nepiemēro likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto nokavējuma naudu, ja labojumi veikti, precizējot peļņas vai zaudējumu aprēķinu un bilanci un, ja labotā deklarācija iesniegta VID 4 mēnešu laikā no pārskata gada pēdējā mēneša.

Minētais nav attiecināms uz gadījumiem, ja PE beidz saimniecisko darbību Latvijā.

Par reprezentatīvo automobili – iegādes vērtības noteikšana

Papildus jau likumā noteiktajam, - nodokļa aprēķināšanai, - nosakot reprezentatīva automobiļa iegādes vērtības apmēru,  ņem vērā arī 12 mēnešu periodā pēc automobiļa iegādes šim automobilim veiktās uzlabojuma izmaksas.

UIN maksāšana, izbeidzot UIN maksātāja statusu

  • Ja persona beidz maksāt UIN (UIN -  MUN, UIN - IIN) bez likvidācijas un reorganizācijas, UIN maksā par likvidācijas kvotu, tādējādi maksā nodokli arī no peļņas daļas, kura novirzīta uzkrājumiem. Minētās peļņas daļas, kā arī grāmatvedības uzskaitē ārpus bilances posteņos uzskaitītās peļņas daļas  summa veido ar nodokli apliekamo bāzi.
  • Neatkarīgi no tā, vai nodokļa maksātājs beidz maksāt nodokli likvidācijas procesa ietvaros (izņemot reorganizāciju) vai neveicot likvidāciju, Likuma prasības attiecībā uz aktīviem, kuri nav aplikti ar nodokli, tiek piemērotas tā, it kā nodokļu maksātājs beigtu pastāvēt, veicot likvidāciju.

​​SEZ un BO valsts atbalsta regulējums, kas paredz pienākumu nodalīt ienākumu plūsmu

Ja uzņēmums vienlaicīgi ar atbalstāmu darbību veic darbības, par kurām nav pieļaujams piemērot BO un SEZ atvieglojumus, UIN atlaidi ir tiesības piemērot tikai tai UIN daļai, kas  taksācijas periodā aprēķināta par peļņas daļu, kura, ievērojot noslēgtajos līgumos par ieguldījumu veikšanu noteikto, gūta no saimnieciskās darbības, par kuru SEZ vai BO pārvalde izsniegusi atļauju piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus.

Alternatīvo ieguldījumu fondu un ieguldījumu fondu izmaksas

Ja izmaksa tiek veikta nerezidentam kā ieguldījumu fonda vai alternatīvo ieguldījumu fonda dalībniekam, tad Likums paredz pienākumu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai vai alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekam ieturēt un ieskaitīt valsts budžetā nodokli:

  • 3% no atlīdzības summas no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu;
  • 5%  no atlīdzības summas no atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu;
  • 20% no jebkuriem maksājumiem, kas veikti juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai maksājumus trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā.

Tomēr ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai vai alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekam nav jāietur un jāieskaita valsts budžetā nodoklis par izmaksām, kas veiktas par atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu un par atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma izīrēšanu vai iznomāšanu, ja maksājums veikts dalībniekam, kas tiek uzraudzīti un  ir privātais pensiju fonds, ieguldījumu fonds vai alternatīvais ieguldījumu fonds.

Avansu un galvojumu naudas plūsma, kas pārsniedz 12 mēnešus

Nodokļu plānošanas ierobežošanas norma – ja veikts avansa, galvojuma naudas vai rokas naudas maksājums, bet darījums nav uzsākts 12 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts maksājums, pārskata gada pēdējā mēneša ar nodokli apliekamajā bāzē ietver veikto maksājuma summu.

 Deklarācijas precizēšanas ierobežojums šajā gadījumā - ja minētais darījums netiek uzsākts 36 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts iepriekš minētais  maksājums, nodokļa maksātājam nav tiesības samazināt nodokļa bāzē iekļauto maksājuma apmēru, precizējot attiecīgā taksācijas perioda deklarāciju.

 

 

Daudzpusējā nodokļu konvencija (Multilateral Instrument - MLI)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas (BEPS – Base Erosion and Profit Shifting) pasākumu ieviešanā attiecībā uz Latvijas noslēgtajiem divpusējiem līgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – nodokļu līgumi) 2020. gada 1. februārī Latvijā stājusies spēkā daudzpusējā konvencija (izstrādājusi ESAO) nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām (turpmāk – Konvencija). Tādējādi, līdz ar Konvencijas spēkā stāšanās brīdi Latvija un noteiktas jurisdikcijas, kurās Konvencija ir stājusies spēkā pirms Latvijas, ir kļuvušas par Konvencijas līgumslēdzējām pusēm, un var tikt uzsākta tās piemērošana. Latvija ir izvēlējusies piemērot tikai un vienīgi tās Konvencijas normas, kas nodrošina BEPS pasākuma plāna minimālā standarta (ietverts 6. un 14.  aktivitātēs) attiecībā uz nodokļu līgumiem ieviešanu.

 

Izložu un azartspēļu nodoklis

Saeima 2019. gada 13. novembrī pieņēma 2020. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauto likumu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, kas paredz, sākot ar 2020. gadu:

  • paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi ruletei (cilindriskajai spēlei) (par katru ruletes rotējošajai iekārtai pievienoto spēļu galdu) un  kāršu un kauliņu spēlēm (par katru galdu) par kalendāro gadu no 23 400 eiro uz  28 080  eiro;
  • paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu automātiem – par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu no 4 164 eiro uz  5 172 eiro par kalendāro gadu;
  • mainīt azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadalījumu pa valsts un pašvaldību budžetiem, paredzot azartspēļu nodokļa ieņēmumus (izņemot azartspēļu nodokļa ieņēmumus par interaktīvajām azartspēlēm) 95 procentu apmērā ieskaitīt valsts pamatbudžetā, bet 5 procentu apmērā - tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle.

 

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

No 2020. gada 1. janvāra maksimālais ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būs 300 eiro mēnesī, kā arī līdz 500 eiro mēnesī palielināta ienākumu robeža, līdz kurai tiek piemērots maksimālais neapliekamais minimums.

To paredz grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr.676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai” (https://likumi.lv/ta/id/310775-grozijumi-ministru-kabineta-2017-gada-14-novembra-noteikumos-nr-676-noteikumi-par-neapliekama-minimuma-un-nodokla-atvieglojuma).

Ar noteikumu grozījumiem papildināta arī Valsts ieņēmumu dienesta prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķina formula ar paredzamo ienākumu pieauguma koeficientu (1,09), lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, pieaugot  ienākumiem, nerastos nodokļa piemaksas.

Minētais ienākumu pieauguma koeficients tiks piemērots, aprēķinot Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, ko piemēro taksācijas gada laikā, bet nodokļa maksātājam rezumējošā kārtībā, iesniedzot taksācijas gada ienākumu deklarāciju, tiks aprēķināts taksācijas gada diferencētais neapliekamais minimums atbilstoši nodokļa maksātāja faktiskajiem taksācijas gada ienākumiem.

Informācijai!

2019. gada 29. novembrī ir stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi:

  • ir paaugstinātas dienasnaudas un viesnīcu izdevumu normas komandējumiem gan pa Latviju, gan uz ārzemēm.
  • vietējā transporta izdevumus pa Latviju var kompensēt pēc faktiskajiem izdevumiem, ja tā izmantošana ir bijusi pamatota.
  • komandējuma rīkojumu var aizstāt arī ar elektronisko dokumentu, kas nesatur rekvizītu “paraksts”, ja to institūcijas informācijas sistēmā vadītāja noteiktajā kārtībā ir apliecinājis (autorizējis) institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona.

Izmaiņas grāmatvedības jomā

Grāmatvedības normatīvo aktu izmaiņas

2019. gada 17. oktobrī Saeima pieņēma Grozījumus likumā “Par grāmatvedību” un Grozījumus likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm”. Abi likumi  stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu 2020. gada 1. jūlijā

Likumā “Par grāmatvedību” veiktie  grozījumi paredz likumā jaunu VI nodaļu «Administratīvie pārkāpumi grāmatvedības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā» (18.,19.,20.,21.,22. pants).

  • Grozījumi paredz administratīvos soda veidus kā brīdinājums un naudas sods
  • Neparedz sodu par pārkāpumiem, kas izdarīti atkārtoti gada laikā, mantas konfiskāciju un tiesību atņemšanu
  • Maksimālais soda apmērs četrsimt naudas soda vienības (1 soda vienības  vērtība - 5 eiro)
  • Sodu uzliek uzņēmuma vadītājam
  • Pārkāpumus izskata Valsts ieņēmumu dienests vai, ja tos izdarījusi politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Līdz šim Latvijā administratīvo pārkāpumu procesuālās un materiālās tiesību normas bija noteiktas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), 155.1, 155.2 un 166.6 pantā, kurā bija paredzētas arī administratīvās pārkāpumu normas grāmatvedības jomā.

 

Likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” veiktie  grozījumi paredz likuma 13. pantu izteikt jaunā redakcijā un likumu papildināt ar 15. un 16. pantu.

  • Grozījumi paredz administratīvos soda veidus kā brīdinājums un naudas sods līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām (1 soda vienības  vērtība - 5 eiro).
  • Sodu uzliek komercsabiedrības, kura darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē, ja tā ir liela komercsabiedrība Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5.panta izpratnē, vai tā ir sabiedriski nozīmīga komercsabiedrība, vai tā ir kādas no šeit minētajām  sabiedrībām mātessabiedrība, vadībai (valdei un padomei, ja tāda izveidota).
  • Pārkāpumus izskata Valsts ieņēmumu dienests.

 

Izmaiņas Emitentu gada pārskatu sagatavošanas un to revīzijas jomās

(Saistībā ar Eiropas vienotā elektroniskā ziņošanas formāta (European Single Electronic Format, ESEF) ieviešanu)

Sākot ar 2020. gada 1. janvāri Eiropas Savienībā tiek ieviests elektroniskais ziņošanas formāts, kurā komercsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī (turpmāk- Emitenti), turpmāk jāsagatavo savus gada pārskatus. Šī prasība izriet no:

Kas mainās līdz ar ESEF ieviešanu?

Gada pārskati. Visiem emitentiem gada pārskati par finanšu gadu, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, būs jāsagatavo paplašināmās hiperteksta iezīmēšanas valodas (Extensible Hypertext Markup Language, xHTML) formātā. Tas ir cilvēklasāms formāts, kas ļauj gada pārskatu lasīt tieši jebkurā tīmekļa pārlūkprogrammā. Tātad, xHTML prasība attieksies uz gada pārskatiem, kas sagatavoti gan saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, gan saskaņā ar starptautiskiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), kas atzīti Eiropas Savienībā.

Jaunās prasības neattiecas uz starpperioda finanšu pārskatiem un finanšu informāciju, ko emitentiem ir jāatklāj saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu.

Konsolidētie gada pārskati. Emitentiem, kuriem ir jāsagatavo arī konsolidētie finanšu pārskati saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), konsolidētie finanšu pārskati būs jāiezīmē, izmantojot paplašināmo komerciālo pārskatu valodu (eXtensible Business Reporting Language, XBRL), kas ir mašīnlasāma valoda.

  • sākot ar 2020. gada 1. janvāri būs obligāti detalizēti jāiezīmē primārie finanšu pārskati.
  • sākot ar 2022. gada 1. janvāri būs obligāti blokveidā jāmarķē arī pielikums, izmantojot vienotus taksonomijas elementus. Ja emitents vēlas, tad pielikums var tikt iezīmēts arī detalizētāk.

Papildu informācija par ESEF ir pieejama šeit:

Prasības obligātajām finanšu revīzijām par ESEF formātā sagatavotajiem pārskatiem. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības normatīvais regulējums noteic obligātajiem revidentiem sniegt atzinumu, par to, vai xHTML formātā sagatavotais gada finanšu pārskats un konsolidētais gada finanšu pārskats (ja tāds ir jāsagatavo), kas sagatavots par 2020. pārskata gadu, atbilst Eiropas Komisijas regulas Nr.2019/815 prasībām, tad turpmāk revidentiem būs jāiekļauj revidentu ziņojumā ne tikai atzinums par to, ka Emitenta finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekštatu saskaņā ar atbilstošo finanšu pārskatu pamatnostādnēm, bet arī to, vai elektroniskajā ziņošanas formātā (ESEF) sagatavotais gada pārskata un konsolidētā gada pārskata formāts atbilst Eiropas Komisijas regulas Nr.2019/815 prasībām.

Arī Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteja (Committee of European Auditing Oversight Bodies, CEAOB) ir publicējusi vadlīnijas obligātajiem revidentiem, kas ir iesaistīti attiecīgo emitentu gada pārskatu un konsolidēto gada obligātajās revīzijās. Vadlīnijas ir pieejamas:

https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/business_economy_euro/banking_and_finance/documents/191128-ceaob-guidelines-auditors-involvement-financial-statements_en.pdf  

Grozījumi Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos komercsabiedrību revīzijas jomā nav paredzēti, jo jau šobrīd Revīzijas pakalpojumu likums (1.panta pirmās daļas 1.punkts) noteic, ka atzinumā zvērinātam revidentam ir jāiekļauj arī viedoklis par to, vai gada pārskats/konsolidētais gada pārskats atbilst normatīvo aktu prasībām (t.sk. turpmāk arī Eiropas Komisijas regulas Nr.2019/815 prasībām).”

Izmaiņas nodokļu administrēšanas un azartspēļu jomā

Valsts ieņēmumu dienesta tiesības informēt uzņēmējus par darījuma partnera nodokļu riskiem

Ar 2020. gada 1. janvāri stāsies spēkā likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumi, kas paredz nostiprināt Valsts ieņēmumu dienesta tiesības sniegt informāciju nodokļu maksātājam par tā darījumu partneri (juridisko personu), kurš saskaņā ar iestādes rīcībā esošo informāciju ir vērtējams kā riskants darījumu partneris. Tā rezultātā nodokļu maksātājs varēs pilnvērtīgāk novērtēt darījuma partnera uzticamību un noteikt darījuma risku, kā arī atbildīgi pieņemt lēmumu par darījuma veikšanu vai atteikšanos no tā.

 

Izmaiņas juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumā

Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests bieži konstatē gadījumus, kad faktiski juridiskās personas darbību nodrošina nevis valdes loceklis, bet tās pilnvarotās personas (arī prokūristi) un personas, kuru mērķis nav veikt reālu komercdarbību un pildīt nodokļu saistības, ar 2020. gada 1. janvāri stāsies spēkā izmaiņas juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumā, paredzot, ka atbildību par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem varēs piemērot ne tikai valdes loceklim, bet arī juridiskās personas faktiskajam vadītājam.

Tāpat vienlaikus ir pilnveidots viens no likumā noteiktajiem kritērijiem, saskaņā ar kuru Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam. Tā rezultātā vairs nebūs nozīmes tam, kāds statuss ir personai, kurai ir atsavināti juridiskās personas aktīvi, pret juridiskās personas valdes locekli, jo veiktās izmaiņas paredz, ka šajā gadījumā būtiski būs konstatēt faktu, ka juridiskās personas (jeb juridiskās personas izpildinstitūcijas (valdes) vai faktiskā vadītāja) darbības vai bezdarbības rezultātā nav pilnā apmērā veikti juridiskās personas nokavēti nodokļu maksājumi likumā noteiktajos termiņos.

 

Pilnveidots elektroniskās darba laika uzskaites būvniecībā regulējums

Lai nodrošinātu, ka būvlaukumā tiek lietota normatīvajiem aktiem atbilstoša elektroniskās darba laika uzskaites sistēma, kas nodrošina sistēmā reģistrēto datu aizsardzību un integritāti,  2020. gada 1. jūnijā stāsies spēkā prasība, kas ietverta likumā  “Par nodokļiem un nodevām”” un nosaka, ka elektroniskās darba laika uzskaites sistēmai sākotnēji un pēc tam vienu reizi divos gados ir jāveic ārējā drošības pārbaude.

Vienlaikus, lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, 2020. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz mazināt izmaksu slieksni (t.i., no 1 miljona eiro uz 350 000 eiro) attiecībā uz būvlaukumiem, kuros ieviešama elektroniskās darba laika uzskaites sistēma, proti, no 2020. gada 1. janvāra elektroniskās darba laika uzskaites sistēma būs ieviešama arī būvlaukumā, kurā būvdarbu izmaksas ir 350 000 eiro vai vairāk.

 

Maksājumu pakalpojumu sniedzēja papildu maksājumu veikšanas ierobežojumu noteikšana personām darbības ar Latvijā nelicencēto interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājiem

Maksājumu pakalpojumu sniedzējam ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. janvārim ir pienākums nodrošināt attālināto maksājumu atteikšanu uz Latvijas Republikā nelicencēto interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāju kontiem. Vienlaikus kopā ar šo pasākumu, lai mazinātu Latvijā nelicencēto interaktīvo azartspēļu un izložu tirgu, šā gada aprīlī tika pieņemti grozījumi Elektronisko sakaru likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Azartspēļu un izložu likumā, pilnveidojot Latvijā nelicencēto interaktīvo azartspēļu un izložu tīmekļu vietņu bloķēšanu un nosakot atbildību par personas dalību Latvijas Republikā nelicencētās interaktīvās azartspēlēs vai interaktīvās izlozēs.

 

No azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistrs

2020. gada 1. janvārī sāks darboties no azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistrs. Kārtību, kādā personas, kuras apzinājušās kaitīgo ietekmi no pārmērīgas tieksmes uz azartspēlēm, iekļauj Pašatteikušos personu reģistrā, tādējādi liedzot sev iespēju iekļūt jebkurā Latvijas azartspēļu organizēšanas vietā, t.sk. interaktīvajās azartspēļu organizēšanas vietnēs, un interaktīvajās izložu vietnēs, ir atrunāta 2019. gada 16. jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.333 “No azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistra noteikumi”.