01.00.00 Pārresoru koordinācijas centra darbības nodrošināšana

Programmas mērķis:

• nodrošināt koordinētu attīstības plānošanu un uzraudzību un attīstības plānošanas sistēmas darbību, tostarp nodrošinot plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību, atbilstību hierarhiski augstāko plānošanas dokumentu nospraustajiem mērķiem, sasaisti ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu un valsts ilgtermiņa mērķu un attīstības prioritāšu ievērošanu visā lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī nodrošināt valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu efektīvas pārvaldības koordināciju un uzraudzību.

Galvenās aktivitātes:

1. nodrošināt valsts attīstības plānošanas koordinēšanu un īstenošanu:
   • uzraudzīt un koordinēt hierarhiski augstāko nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (Latvija 2030) un Nacionālā attīstības plāna (NAP2020) – īstenošanu;
   • izvērtēt valsts ilgtermiņa attīstības modeļus;
   • izstrādāt priekšlikumus valsts reformu īstenošanai un resursu pārdalei atbilstoši valsts attīstības prioritātēm un politiskajām vadlīnijām;
   • izstrādāt priekšlikumus valsts attīstības plānošanai un īstenošanai;
   • izstrādāt konkurētspējas novērtējuma un tā uzraudzības (monitoringa) sistēmu;
   • plānot un organizēt Nacionālās attīstības padomes un Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes darbu un uzraudzīt tās doto uzdevumu izpildi.
2. nodrošināt nozaru politiku savstarpējo koordināciju un pārresorisko uzraudzību:
   • sadarbībā ar Finanšu ministriju nodrošināt attīstības plānošanas un budžeta plānošanas procesu saskaņotību, sniedzot priekšlikumus par jauno politikas iniciatīvu izstrādes un vērtēšanas procesu un tā sasaisti ar vidēja termiņa mērķu sasniegšanu;
   • sniegt Ministru prezidentam atzinumus, lai horizontāla rakstura jautājumus saskaņotu ar hierarhiski augstākajos attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām vidēja termiņa prioritātēm un politiskajām vadlīnijām, identificētu to ietekmi uz valsts konkurētspēju, vietu un lomu strukturālo reformu īstenošanā, kā arī novirzītu resursus (finansiālos instrumentus) atbilstoši valsts attīstības prioritātēm un politiskajām vadlīnijām (deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību );
   • veikt nozaru ministriju sagatavoto attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu kvalitātes kontroli, kā arī nodrošināt to sasaisti ar hierarhiski augstākajiem valsts attīstības plānošanas dokumentiem;
   • sniegt Ministru prezidentam informāciju par identificētajām problēmām valsts attīstības plānošanā un nozaru/starpnozaru politikās, kā arī priekšlikumus par to risinājumu variantiem.
3. koordinēt deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un tās īstenošanas rīcības plāna izpildi;
4. nodrošināt valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordināciju un uzraudzību:
   • nodrošināt aktuālas informācijas publiskošanu par valsts kapitālsabiedrībām un valsts izšķirošajā ietekmē esošajām kapitālsabiedrībām;
   • sagatavot ikgadējo publisko pārskatu par valsts kapitālsabiedrībām un valsts kapitāla daļām;
   • sniegt valsts kapitāla daļu turētājiem atzinumus par kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem finanšu mērķiem un darbības finanšu rādītājiem (dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, peļņas rādītājiem, kapitāla atdevi u.c.), kā arī to saskaņotību ar kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem, sniegt rezultātu novērtējumus par finanšu mērķu sasniegšanu;
   • konsultēt Ministru kabinetu, publiskas personas kapitāla daļu turētājus un kapitālsabiedrības par publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības jautājumiem;
   • organizēt publiskas personas kapitālsabiedrību un publiskas personas kontrolēto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu, amatpersonu un darbinieku, kā arī publiskas personas kapitāla daļu turētāju amatpersonu un darbinieku apmācību korporatīvās pārvaldības jautājumos.

^*2016.gadā “Uzlabota valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācija un uzraudzība”

¹Tajā skaitā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (šeit un turpmāk tabulās “Finansiālie rādītāji no 2015. līdz 2019.gadam”)