10. Aizsardzības ministrija / 2025.gads

Aizsardzības ministrijas darbības jomas:

• Valsts aizsardzība
• Jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā
• Valsts politikas īstenošana ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā

Aizsardzības ministrijas galvenie pasākumi 2025. gadā:

1.  turpināt NBS spēju attīstību saskaņā ar NBS attīstības plānu 2025. – 2036. gadam, prioritāri attīstot šādas spējas:
   •  slāņveida pretgaisa aizsardzība;
   • bezpilota lidaparātu sistēmas un bezpilota lidaparātu sistēmu pretpasākumi;
   • tālās darbības raķešu artilērija;
   • krasta aizsardzības spēja;
   • kājinieku kaujas mašīnas;
   • nodrošinājums un kaujas atbalsta spēja;
2. veidot aizsardzības līniju uz valsts austrumu robežas, īstenojot robežas fizisko un inženiertehnisko nostiprināšanu, kā arī izveidojot NBS atbalsta punktus un munīcijas noliktavas pierobežas zonā;
3. nodrošināt visu NBS vienību kaujas gatavību, piesaistot nepieciešamos personālresursus un prioritizējot tādu materiāltehnisko līdzekļu iegādes, kas stiprina vienību reaģēšanas spējas;
4. turpināt mērķtiecīgu vietējās aizsardzības industrijas attīstību, nodrošinot NBS operacionālās pamatvajadzības jebkuros apstākļos, veicināt inovācijas un jaunu produktu izstrādi aizsardzības jomas vajadzībām, kā arī lielākajos NBS spēju iepirkumos ievērot prasību pēc vietējo uzņēmumu iesaistes 30% apmērā no līguma summas. Piesaistīt ES finansējumu, kur tas ir iespējams;
5. attīstīt militāro infrastruktūru, tostarp, turpināt militārā poligona “Sēlija” attīstību, Valsts aizsardzības dienesta un spēju nodrošināšanai, kā arī sabiedroto uzņemšanai nepieciešamo infrastruktūru, tādējādi sekmējot uzņemošās valsts atbalsta spēju;
6. uzsākt NBS struktūras palielināšanu, nākotnē paredzot personālsastāva pieaugumu līdz 31 000 karavīru un 30 000 apmācītu un apbruņotu rezerves karavīru;
7. pilnveidot Valsts aizsardzības dienesta karavīru, zemessargu un rezerves karavīru iesaisti NBS spēju attīstības procesos, nodrošinot to iekļaušanu kara laika struktūrā un izveidojot aktīvās rezerves vienības;
8. turpināt Valsts aizsardzības mācības ieviešanu vidusskolās, maksimālo kapacitāti sasniedzot 2025./2026. mācību gadā, kā arī turpināt Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas attīstību, kāpinot apmācāmo skaitu atbilstoši Valdības rīcības plānā noteiktajam apjomam;
9. veicināt sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā, stiprināt psiholoģisko noturību un pretestību dezinformācijai, kā arī turpināt attīstīt rīcības gatavības kultūru sabiedrībā;
10. veicināt Ukrainas uzvaru, nodrošinot ilgtermiņa drošības garantijas Ukrainai, sniedzot militāro atbalstu 0,25% apmērā no IKP vismaz līdz 2026. gadam. Turpināt Ukrainas karavīru apmācības, materiāltehnisko līdzekļu nodošanu Ukrainas Bruņotajiem spēkiem dažādos formātos, tai skaitā ES un NATO. Ukrainas aizsardzības kontaktgrupas ietvaros vadīt Dronu koalīciju un veikt ieguldījumu IT un Atmīnēšanas koalīcijās, kā arī nododot Ukrainai Latvijas militārās industrijas produktus;
11. turpināt krājumu veidošanu un kara laika apgādes sistēmas pilnveidošanu, lai nodrošinātu valsts aizsardzībai nepieciešamo munīciju, ieročus, individuālo un kolektīvo ekipējumu, degvielu, pārtiku, medicīnas preces un cita veida materiāltehniskos līdzekļus;
12. nodrošināt kiberdrošības politikas pārvaldības īstenošanu – īstenot Nacionālās kiberdrošības likumā noteiktos uzraudzības pasākumus, tai skaitā, jaunas valsts informāciju sistēmas izveidi un ieviešanu subjektu uzraudzības realizācijai, izveidot nacionālo kiberdrošības sertifikācijas modeli, kā arī paplašināt kiberdrošības noturības pasākumus, kā arī regulāri testēt kiberkrīžu plānus;
13. nodrošināt Latvijas karavīru dalību starptautiskajās misijās un operācijās: ANO, NATO, ES un koalīcijas spēku operācijās, NATO ātrās reaģēšanas spēkos, ES kaujas grupās un Apvienotajos reaģēšanas spēkos;
14. sekmēt sabiedroto valstu politisku un militāru gatavību vajadzības gadījumā nekavējoties atbalstīt Latvijas aizsardzību, lai pilnībā nosargātu Latvijas teritoriālo integritāti. Šī rezultāta sasniegšanai aktuālie uzdevumi ir:
    • sekmēt skaidras NATO komandvadības ķēdes miera laikā un pārejā uz krīzi un konfliktu attīstību, nodrošinot, ka Baltijas jūra tiek saglabāta kā viens operacionāls reģions;
    • noslēgt NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas transformāciju uz NATO Daudznacionālo brigādi, un pastāvīgi uzturēt tās kaujas gatavību;
    • veicināt NATO Daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” štāba attīstību, stiprinot tā kapacitāti organizēt NATO kolektīvo aizsardzību Latvijas teritorijā. Uz štāba pamata sekmēt kaujas spējīgas divīzijas attīstību;
    • veicināt NATO Integrētās pretgaisa un pretraķešu aizsardzības rotācijas modeļa praktisku ieviešanu, nodrošinot pretgaisa aizsardzības sistēmu klātbūtni Latvijā;
    • sekmēt ASV nepārtrauktu militāru klātbūtni ar atturēšanai nozīmīgu spēku apjomu un veidu;
    • koordinācijā ar reģiona valstīm, izveidot Baltijas aizsardzības līniju, iespēju gadījumā piesaistot ES, NATO, to dalībvalstu u.c. partnervalstu finansiālu, materiāltehnisku un ekspertīzes atbalstu;
15. piesaistīt sabiedroto valstu un starptautisko organizāciju, finansiālu, materiāltehnisku un ekspertīzes atbalstu Latvijas aizsardzībai, it īpaši NBS spēju un infrastruktūras attīstībai.  

Aizsardzības ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2023. līdz 2027. gadam

Euro

 Vidējais amata vietu skaits no 2023. līdz 2027. gadam

Piezīmes.

¹ Zemessargi, kuri dienesta līgumu pilda saskaņā ar Zemessardzes likuma 31. pantu. Zemessargu amata vietu skaits 2022. gadā – 703, 2023. gadā – 729, 2024. gadā – 805, 2025. gadā – 829 un 2026. gadā – 877.

² Izmaiņas amata vietās paskaidrotas pie attiecīgajām budžeta programmām/apakšprogrammām.

³ Faktiski aizpildītās amata vietas.

Prioritārajiem pasākumiem papildu piešķirtais finansējums no 2025. līdz 2027. gadam

Budžeta programmu (apakšprogrammu) paskaidrojumi

Aizsardzības ministrija 2025. gadam, salīdzinot ar 2024. gadu, ir veikusi izmaiņas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūrā, izveidota budžeta apakšprogramma 70.11.00 “ES programmas “Digitālā Eiropa” projektu un pasākumu īstenošana”.