Izglītības un zinātnes ministrijas darbības jomas:

  • Vispārējā izglītība
  • Profesionālā izglītība
  • Augstākā izglītība
  • Valsts valodas politikas īstenošana
  • Zinātne
  • Sports
  • Jaunatnes politikas īstenošana
  • ES fondu un citu ES politiku instrumentu un ārvalstu finansējuma projektu un pasākumu īstenošana
  • Nozaru vadība un politikas plānošana

Izglītības un zinātnes ministrijas galvenie pasākumi 2025. gadā:

  1. nodrošināt atbalstu sekmīgai pārejai uz mācībām tikai valsts valodā pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē. Sniegt atbalstu pedagogiem latviešu valodas apguves metodikā, nodrošināt latviešu valodas apguves resursu, t.sk. digitālu, izstrādi dažādām mērķa grupām. Atbalstīt latviešu valodas apguvi ārvalstu augstskolās un diasporā, t.sk. vasaras vidusskolās un nometnēs. Rosināt daudzveidīgu komunikāciju un noturīgu interesi sabiedrībā par latviešu valodas attīstību, atbalstot pilsoniskās aktivitātes, organizējot iesaistošus pasākumus latviešu valodas kvalitātes, lietojuma un apguves sekmēšanai. Valodas konsultāciju sniegšana par latviešu valodas lietojuma jautājumiem, citvalodu personvārdu atveidi un identifikāciju. Latviešu valodas situācijas Latvijā un diasporā izpēte, t.sk. kontekstā ar sabiedrības lingvistisko uzvedību;
  2. turpinot pedagogu darba samaksas sistēmas monitoringu, sagatavot priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos, lai veicinātu efektīvu un mērķtiecīgu mērķdotācijas izlietojumu;
  3. turpinot izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas vispārējā, profesionālajā un augstākajā izglītībā izstrādi un īstenošanu, izstrādāt un attīstīt izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, tai skaitā izglītības kvalitātes monitoringa rīkus, to attīstību un aprobāciju;
  4. turpināt pilnveidotā mācību satura vispārējā izglītībā īstenošanu, sniegt atbalstu skolēnu individuālo kompetenču attīstībai, izglītojamajiem ar mācīšanās grūtībām, ieviest mērķa atbalstu kvalitatīvu pedagogu nonākšanai izglītības iestādēs, sniegt atbalstu skolotāju digitālo kompetenču nostiprināšanai;
  5. turpināt valsts pētījumu programmu un fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursu īstenošanu, nodrošināt zinātnes bāzes finansējumu, stiprināt sadarbību ar Eiropas Kodolpētījumu centru (CERN) un Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), paplašināt sadarbību ar diasporas organizācijām valstīs ar lielāko diasporas zinātnieku skaitu, turpināt zinātnes stratēģiskās komunikācijas plāna ieviešanu;
  6. ieviest pilotprojektu institucionālajam finansējumam un pilnveidot esošā studiju finansējuma piešķiršanas efektivitāti; turpināt augstākās izglītības institūciju konsolidāciju, sekmēt ieguldītā finansējuma efektivitāti un sistēmas orientāciju uz atbilstību darba tirgus prasībām, studiju kvalitātes un augstskolu konkurētspējas celšanu, un administrēt sociālo stipendiju fondu “Studētgods” studējošiem no daudzbērnu ģimenēm, bāreņiem un studējošiem ar invaliditāti;
  7. turpinot pilnveidot Valsts izglītības informācijas sistēmas, Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas, Resursu uzskaites un monitoringa informācijas sistēmas un Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas darbību, veidot jaunu un uzlabot esošo izglītības jomas procesu elektronisku atbalstu, mazināt administratīvo slogu un pilnveidot datu uzkrāšanu, kā arī informācijas analīzes iespējas un veicināt datu pieejamību un atvērtību;
  8. pilnveidot sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeli, nodrošinot valsts budžeta finansējuma piešķiršanas caurspīdīgumu un padziļinātu kontroli par valsts budžeta finansējuma izlietojumu. Izstrādāt visaptveroša Sporta likuma regulējumu, pilnveidojot augstas klases sporta atbalsta modeli, pilnveidojot bērnu un jauniešu sporta izglītības sistēmu, palielinot finansējuma apmēru, kas novirzāms bērnu un jauniešu sportam, tādejādi palielinot sporta federācijas organizētajās sporta aktivitātēs iesaistīto bērnu un jauniešu skaitu;
  9. turpināt profesionālās izglītības reformu un profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes un izmaksu atbilstības ieviešanu, veicināt darba vidē balstītu mācību pieejas attīstību profesionālajā izglītībā, veikt pasākumus profesionālās izglītības iestāžu iesaistes pieaugušo izglītībā palielināšanai, pilnveidot likumdošanas ietvaru reformu virzībai;
  10.  turpinot attīstīt jaunatnes politikas koordināciju valsts un pašvaldību mērogā un darba ar jaunatni vienmērīgu pārklājumu visā Latvijas teritorijā, atbalstīt darba ar jaunatni attīstību pašvaldībās, veicināt jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanu, kā arī stiprināt jauniešu, jaunatnes organizāciju un izglītojamo pašpārvalžu kapacitāti un līdzdalības mehānismus lēmumu pieņemšanā;
  11. nodrošināt ministrijas pārziņā esošo ES fondu 2021. – 2027. gada perioda specifisko atbalsta mērķu īstenošanu;
  12. nodrošināt Latvijas dalību ES izglītības, jaunatnes un sporta jomas programmā Erasmus+, programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss” un ES zinātnes, pētniecības un inovāciju atbalsta programmā Apvārsnis2020, Atveseļošanas un noturības mehānisma pasākumi.

Izglītības un zinātnes ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2023. līdz 2027. gadam

Euro

 Vidējais amata vietu skaits no 2023. līdz 2027. gadam

 

2023. gads
(izpilde)

2024. gada plāns

2025. gada plāns

2026. gada plāns

2027. gada plāns

Vidējais amata vietu skaits gadā, neskaitot pedagogu amata vietas

2 208,2

2 053,8

2 184,8

2 152,4

2 101,1

Vidējais pedagogu darba slodžu skaits gadā1

1 687,3

1 904,9

1 898,7

1 898,7

1 898,7

Vidējais pedagogu amata vietu skaits gadā

441,3

442,8

442,4

442,4

442,4

Tajā skaitā:

Valsts pamatfunkciju īstenošana

Vidējais amata vietu skaits gadā, neskaitot pedagogu amata vietas

1 756,9

1 885,5

1 885,1

1 876,6

1 876,6

Vidējais pedagogu darba slodžu skaits gadā1

1 687,3

1 904,9

1 898,7

1 898,7

1 898,7

Vidējais pedagogu amata vietu skaits gadā

441,3

442,8

442,4

442,4

442,4

ES politiku instrumentu un pārējās ĀFP līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošana

Vidējais amata vietu skaits gadā, neskaitot pedagogu amata vietas

451,3

168,3

299,7

275,8

224,5

Piezīmes.

1 Pedagogu darba slodžu skaitu nosaka atbilstoši normatīvajam aktam par pedagogu darba samaksas noteikumiem, kur viena slodze (attiecīgajam amatam) atbilst noteiktam stundu skaitam nedēļā un/vai gadā.

Prioritārajiem pasākumiem papildu piešķirtais finansējums no 2025. līdz 2027. gadam

Nr.

p.k.

Pasākuma nosaukums

Darbības apraksts ar norādi uz līdzekļu izlietojumu

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

Programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums

Izdevumi, eurorādītāji, vērtība

Pamatojums

2025. gadā

2026. gadā

2027. gadā

1.

Finansējums Jēkabpils tehnoloģiju tehnikuma telpas infrastruktūras izveidei, ko izmanto arī jaunsargi un aizsardzības mācības audzēkņi (Pasta iela 1, Jēkabpils)

80 000

-

-

MK 12.11.2024. sēdes prot.Nr.48 36. § priekšlikums Nr.119 2.lasījumam

Veikti remontdarbi tehnikuma pagrabstāva telpās un izbūvēta ventilācijas sistēma, nodrošinot atbilstoši apstākļiem mūsdienīgu mācību vidi izglītojamiem, kā arī jaunsargiem un aizsardzības mācības audzēkņiem. Rezultatīvie rādītāji (5 gab).: 3 telpas, 1 ieejas mezgls un 1 ventilācijas sistēma

80 000

-

-

Nodrošināts finansējums Jēkabpils tehnoloģiju tehnikumam, lai 2025. gadā nodrošinātu tādu telpu infrastruktūras uzlabošanu un sakārtošanu, ko izmanto arī jaunsargi un aizsardzības mācības audzēkņi

Telpas, kurās veikti remontdarbi (skaits)

3

-

-

02.01.00 Profesionālās izglītības programmu īstenošana

2.

Sociālo stipendiju nodrošināšana studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm un studējošiem no trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām

1 200 650

1 265 600

1 298 360

MK 10.12.2024. sēdes prot. Nr.52 97.§ 3.p. priekšlikums Nr.126 2.lasījumam

Nodrošinātas stipendijas studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm un studējošie no trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām

1 200 650

1 265 600

1 298 360

Paaugstināt stipendijas uz 180 euro un ienākumu slieksni, līdz kuram studējošais ir tiesīgs pretendēt uz stipendiju, kā arī ieviest jaunu stipendijas saņēmēju kategoriju – studējošie no trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām

Stipendiju apmērs (euro)

180

180

180

Stipendiju saņēmēji vidēji (skaits)

4 500

4 590

4 600

03.06.00 Sociālo stipendiju fonds “Studētgods”

3.

Finansējums “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” kosmosa nozares pētniecības infrastruktūras uzturēšanai

400 000

-

-

MK 12.11.2024. sēdes prot.Nr.48 36. § priekšlikums Nr.134 2.lasījumam

Nodrošināt finansējumu “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” kosmosa nozares pētniecības infrastruktūras uzturēšanai

400 000

-

-

Nodrošināt  finansējumu Ventspils Augstskolai Inženierzinātņu Institūta “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” kosmosa nozares pētniecības infrastruktūras uzturēšanai

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” uzturētie radioteleskopi (skaits)

2

-

-

05.01.00 Zinātniskās darbības nodrošināšana

4.

Personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšana

277 734

292 486

313 350

MK

08.10.2024. sēdes prot. Nr.41 50.§ 2.4. un 4.punkts, priekšlikums Nr.145 2.lasījumam

Palielināta personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu darba samaksa

277 734

292 486

313 350

Nodrošināts finansējums atbilstoši noteiktajai darba samaksas likmei

Darba stundas samaksa (euro)

5,72

5,72

5,72

12.00.00 Finansējums asistenta pakalpojuma nodrošināšanai personai ar invaliditāti pārvietošanas atbalstam un pašaprūpes veikšanai

Kopā

1 958 384

1 558 086

1 611 710

-

             

Budžeta programmu (apakšprogrammu) paskaidrojumi

IZM 2025. gadam, salīdzinot ar 2024. gadu, ir veikusi šādas izmaiņas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūrā:

  1. mainīts nosaukums apakšprogrammai 03.03.00 no “Zinātniskās darbības attīstība augstskolās un koledžās” uz “Snieguma finansējums par rezultātiem pētniecībā un absolventu sagatavošanā”;
  2. izslēgta programma 16.00.00 “Eiropas Savienības lietas un starptautiskā sadarbība”;
  3. izslēgta apakšprogramma 42.06.00 “Valsts izglītības satura centra darbības nodrošināšana”;
  4. izveidota apakšprogramma 62.09.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekti (2021 – 2027)”;
  5. izveidota apakšprogramma 69.22.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” pārrobežu sadarbības programmu, projektu un pasākumu īstenošanu (2021 – 2027)”;
  6. izslēgta apakšprogramma 70.13.00 “Latvijas pārstāvju ceļa izdevumu kompensācija, dodoties uz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmēm un Padomes sanāksmēm”;
  7. izslēgta apakšprogramma 71.06.00 “Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu finansētās programmas īstenošana”;
  8. izveidota apakšprogramma 74.06.00 “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projekti un pasākumi”.