20. Klimata un enerģētikas ministrija / 2025.gads

Klimata un enerģētikas ministrijas darbības jomas:

• Klimata politika
• Enerģētikas politika
• Vides politika

Klimata un enerģētikas ministrijas galvenie pasākumi 2025. gadā:

Klimata rīcībpolitikas uzdevumi:

• atjaunot Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam;
• sekmēt Latvijas tautsaimniecības klimatnoturību un mazināt klimata pārmaiņu radītās ilgtermiņa sekas Latvijas ekonomiskajai izaugsmei, veicot ar klimata pārmaiņām saistīto risku izvērtējumu un pārraugot un koordinējot ar klimatnoturību un klimata pārmaiņu pielāgošanās politikas īstenošanu nozaru plānošanas dokumentos un nozares reglamentējošos tiesību aktos kā arī sniedzot atbalstu pašvaldību plānošanas reģioniem un pašvaldībām reģionālo plānošanas dokumentu izstrādē;
• nodrošināt Latvijas SEG emisiju un CO₂ piesaistes inventarizāciju un prognozēšanu starptautisko un ES ziņošanas saistību izpildei un Latvijas politikas plānošanai, tai skaitā par pielāgošanos klimata pārmaiņām;
• nodrošināt emisiju tirdzniecības sistēmas darbību Latvijā t.sk. tās paplašināšanu iekļaujot fosilās enerģijas vienībām, kas tiek patērētas ārpus esošās ETS sistēmas (t.i., ETS 2);
• sekmēt efektīvu klimatneitralitātes un klimata nodrošināšanas publiskā finansējuma (emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Modernizācijas fonda instruments, Sociālā klimata fonda instruments, ES Fondu finansējums) ieviešanu un pieejamību Latvijas publiskajam sektoram, nevalstiskajam sektoram, privātajam sektoram un mājsaimniecībām, nodrošinot rezultātos balstītu finansējuma piešķiršanu un efektīvu izlietotā finansējuma uzraudzību.

Vides rīcībpolitikas uzdevumi:

• sekmēt vides resursu (zemes dzīļu, ūdens un gaisa) atbilstību ES tiesību aktos un nacionālajos nozaru plānošanas dokumentos noteiktajiem kvalitātes kritērijiem veidojot un īstenojot riskbalstītu vides piesārņojuma un plūdu novēršanas un mazināšanas politiku; riskbalstītu bīstamo ķīmisko vielu un radiācijas drošības pārvaldības politiku ar skaidri noteiktām atbildībām;
• veicināt ilgtspējīgu un ar sabiedrības interesēm līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi nodrošinot ietekmes uz vidi novērtējuma procesa pilnveidi un atbilstību nozares un vides ilgtspējas nodrošināšanas aktuālajām vajadzībām, tai skaitā stiprinot atbildīgo institūciju administratīvo kapacitāti; piesārņojošo darbību operatoru (t.sk. gaisa, vides trokšņa piesārņojuma) uzraudzības procesa regulatīvo un īstenošanas efektivitāti; ekonomiskus stimulus veicināt ilgtspējīgu komercdarbību, pielāgojot dabas resursu nodokļa instrumentu atbilstoši ar komercdarbības un sabiedrības paradumu radītajai ietekmei uz vidi;
• veicināt Latvijas tautsaimniecības produktivitāti, uzlabojot resursu izmantošanas efektivitāti un mazinot atkarību no ievestām izejvielām vietējās ražošanas vajadzībām, sekmējot pakāpenisku pāreju uz aprites ekonomiku visās tautsaimniecības nozarēs; atkritumu apjoma samazināšanos un efektīvu atkritumu apsaimniekošanu; atkritumu apsaimniekošanas nozares datu pieejamību un kvalitāti;
• veicināt ūdenssaimniecības pakalpojumu ilgtspēju, līdzsvarojot pakalpojuma pieejamību (t.sk. izmaksas), apgādes drošumu un kvalitāti (t.sk. negatīvas ietekmes uz vidi novēršanu);
• sekmēt efektīvu publiskā finansējuma vides ilgtspējas un aprites ekonomikas veicināšanai (ES Fondu finansējums, nacionāli instrumenti) ieviešanu un pieejamību Latvijas publiskajam sektoram, nevalstiskajam sektoram, privātajam sektoram un mājsaimniecībām, nodrošinot rezultātos balstītu finansējuma piešķiršanu un efektīvu izlietotā finansējuma uzraudzību;
• nodrošināt Latvijas interešu pārstāvniecību attiecībā uz vides ilgtspējas un aprites ekonomikas stiprināšanas rīcībpolitiku ES un starptautiskā līmenī.

Enerģētikas rīcībpolitikas uzdevumi:

• veicināt enerģētikas sektora transformāciju saskaņā ar nozares plānošanas dokumentiem, nodrošinot, ka Latvija virzās kļūt par reģiona enerģijas cenu līderi, būtiski palielina zaļās enerģijas īpatsvaru ražošanas portfelī, būtiski samazina importētās enerģijas apjomu, ņem vērā nozares digitalizācijas un inovāciju dotās iespējas augstākas pievienotās vērtības radīšanai un nozares kopējās efektivitiātes uzlabošanai;
• stiprināt Latvijas energoapgādes drošumu un palielināt enerģijas eksporta iespējas, veicinot nacionālo energosistēmu attīstību atbilstoši nozares aktuālajām vajadzībām, energosistēmu noturību un to darbības nepārtrauktību, ekonomiski pamatotu reģionālās infrastruktūras (īpaši starpsavienojumu) izveidi un stiprināšanu;
• veicināt efektīvu energoresursu un kopīgas energosistēmas izmantošanu, nodrošinot ilgtspējīgu un nozares vajadzībām atbilstošu un uz efektivitāti vērstu kopīgās infrastruktūras pārvaldību un attīstību, un racionālu enerģijas patēriņu, virzot publisko sektoru kā paraugu energoefektivitātes paaugstināšanā;
• veidot mērķētus atbalsta mehānismus mājsaimniecību lietotāju vajadzībām, kas paredz efektīvu un taisnīgu publiskā finansējuma izlietojumu, nodrošinot patstāvīgi pieejamu atbalstu īpaši aizsargājamām lietotāju grupām, elastīgi piemērojamu atbalstu tām mājsaimniecībām, kuras krasa cenu kāpuma gadījumā, ir vairāk pakļautas cenu riskiem; sistēmas pakalpojumu izmaksu svārstību ierobežošanu;
• sekmēt efektīvu publiskā finansējuma enerģētikas nozares transformācijai un energoefektivitātes veicināšanai (emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Modernizācijas fonda instruments, nacionāli instrumenti, ES Fondu finansējums) ieviešanu un pieejamību Latvijas publiskajam sektoram, nevalstiskajam sektoram, privātajam sektoram un mājsaimniecībām, nodrošinot rezultātos balstītu finansējuma piešķiršanu un efektīvu izlietotā finansējuma uzraudzību;
• nodrošināt Latvijas interešu pārstāvniecību attiecībā uz enerģētikas rīcībpolitiku ES un starptautiskā līmenī.

Klimata un enerģētikas ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2023. līdz 2027. gadam

Euro

 Vidējais amata vietu skaits no 2023. līdz 2027. gadam

Budžeta programmu (apakšprogrammu) paskaidrojumi

Klimata un enerģētikas ministrija 2025. gadam, salīdzinot ar 2024. gadu, ir veikusi šādas izmaiņas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūrā:

1. izveidota programma 21.00.00 “Vides aizsardzības fonds” un tās apakšprogrammas 21.01.00 “Vides aizsardzības projekti”, 21.02.00 “Nozares vides projekti” saskaņā ar MK 12.11.2024. sēdes prot. Nr. 48 36. § 2.2.apakšp. un Saeimas 2.lasījuma priekšlikumu Nr.237 un Nr.238;
2. izveidota programma 23.00.00 “Vides politikas īstenošana” un tās apakšprogrammas 23.01.00 “Valsts vides dienests”, 23.02.00 “Vides pārraudzības valsts birojs”, 23.03.00 “Dabas aizsardzība (Atbalsts biedrībai “Pēdas LV” Lielās talkas nodrošināšanai)”;
3. izslēgta programma 27.00.00 “Klimata pārmaiņu finanšu instruments” un attiecīgi apakšprogramma 27.01.00 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta administrācija”;
4. izveidota programma 28.00.00 “Meteoroloģija un bīstamo atkritumu pārvaldība”;
5. izveidota programma 62.00.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu un pasākumu īstenošana” un tās apakšprogramma 62.08.00 “Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekti (2021 – 2027)”;
6. izveidota programma 66.00.00 “Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) projektu un pasākumu īstenošana” un tās  apakšprogramma 66.07.00 “Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF) projektu un pasākumu īstenošana (2021 – 2027)”;
7. izslēgta apakšprogramma 69.06.00”Mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" pārrobežu sadarbības projekti”;
8. izveidota apakšprogramma 69.09.00 “Pārrobežu sadarbības programmu darbības nodrošināšana, projekti un pasākumi (2021 – 2027)”;
9. izveidota apakšprogramma 69.51.00 “Atmaksas valsts pamatbudžetā par Pārrobežu sadarbības programmu finansējumu (2021 – 2027)”;
10. izslēgta apakšprogramma 70.06.00 “Latvijas pārstāvju ceļa izdevumu kompensācija, dodoties uz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmēm un Padomes sanāksmēm”;
11. izveidota apakšprogramma 70.07.00 “LIFE programmas projekti”;
12. izslēgta programma 71.00.00 “Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu finansēto programmu, projektu un pasākumu īstenošana” un attiecīgi  apakšprogramma 71.06.00 “Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu finansētie projekti”;
13. izveidota programma 74.00.00 “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projektu un pasākumu īstenošana” un tās apakšprogramma 74.06.00 “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projekti un pasākumi”.