31.00.00 Budžeta izpilde un valsts parāda vadība

31.01.00 Budžeta izpilde

Apakšprogrammas mērķis:

• īstenot valsts kopbudžeta izpildi un uzraudzību, nodrošinot efektīvu un saimniecisku budžeta izpildi un Valsts kases sniegto pakalpojumu atbilstību labākajai finanšu vadības praksei, kā arī maksājumu iestādes un sertifikācijas iestādes funkciju realizāciju un efektīvu un kvalitatīvu grāmatvedības uzskaites pakalpojumu sniegšanu valsts pārvaldes iestādēm.

Galvenās aktivitātes:

1. nodrošināt vienotas starptautisko finanšu institūciju prasībām atbilstošas klasifikācijas piemērošanu kopbudžeta plānošanā un izpildē un organizēt operatīvu, efektīvu valsts budžeta izpildes procesu;
2. nodrošināt finanšu pārskatu atbilstību starptautisko un starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu pamatnostādnēm un kvalitatīvi izpildīt valsts statistiskās informācijas programmu;
3. samazināt administratīvo slogu pakalpojumu saņemšanai un ar pakalpojumu administrēšanu saistītās izmaksas, nodrošinot kvalitatīvu Valsts kases pakalpojumu pieejamību neklātienē;
4. organizēt un nodrošināt izdevumu pārskatu pārbaudi atbilstoši piešķīrējinstitūciju noteiktajām prasībām un Latvijas Republikas tiesību aktiem;
5. attīstīt grāmatvedības uzskaites centralizācijas pakalpojumu un personālvadības tehnisko risinājumu atbilstoši vienotiem uzskaites pamatprincipiem, optimizējot finanšu informācijas tehnoloģiju un cilvēkresursu izmantošanu.

Apakšprogrammas izpildītājs: Valsts kase.

Piezīmes.

¹ Novērtējuma kategorijas atbilstoši Eiropas Savienības fondu vadību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem (“1” – darbojas labi, trūkumi nav konstatēti vai ir konstatēti maznozīmīgi trūkumi; “2” – darbojas, bet ir nepieciešami atsevišķi pilnveidojumi; “3”– darbojas daļēji, ir nepieciešami būtiski pilnveidojumi; “4”– nedarbojas, konstatēti būtiski trūkumi).

Piezīmes.

¹ 2 amata vietas pārceltas no apakšprogrammas 38.01.00 “Eiropas Savienības pirmsstrukturālo, strukturālo un citu finanšu instrumentu koordinācija”

² Ņemot vērā pārdalīto finansējumu jaunu amata vietu izveidei, par kuru lēmums tiks pieņemts gada laikā, nepalielinot kopējo amata vietu skaitu resorā.

31.02.00 Valsts parāda vadība

Apakšprogrammas mērķis:

• savlaicīgi nodrošināt finanšu resursu pieejamību finansēšanas nepieciešamības segšanai ar zemām valsts parāda apkalpošanas izmaksām ilgtermiņā, ierobežojot finanšu riskus un vienlaikus sekmējot iekšējā finanšu tirgus attīstību.

Galvenās aktivitātes:

1. investoru attiecību jomā turpināt diversificēt investoru bāzi finanšu resursu pieejamības un aizņemšanās iespēju nodrošināšanai, uzturot regulāru dialogu ar esošo investoru sabiedrību (Eiropā, ASV, Āzijā), kā arī veicot pasākumus investoru bāzes paplašināšanai;
2. valsts vērtspapīru tirgus attīstības jomā aizņemšanās iespēju un iespējami izdevīgu nosacījumu nodrošināšanai:
   • veikt pasākumus, kas vērsti uz valsts vērtspapīru likviditātes uzlabošanu, vienlaikus uzturot primāro dīleru sistēmu Latvijā;
   • sniegt ieguldījumu iespējas privātpersonām/iedzīvotājiem, uzturot regulāru krājobligāciju piedāvājumu;
3. valsts parāda un naudas līdzekļu vadības procesa pilnveidošanai atbilstoši labākajai finanšu tirgus praksei:
   • paplašināt izmantojamo finanšu instrumentu klāstu, kā arī nodrošināt nepieciešamo informācijas sistēmu atbalstu attiecīgu darījumu veikšanai;
   • uzturēt un attīstīt ilgtermiņa sadarbību ar esošajiem un jauniem sadarbības partneriem.

Apakšprogrammas izpildītājs: Valsts kase.

Piezīmes.

¹ Saskaņā ar Stabilitātes programmas metodoloģiju rādītāju nosaka, dalot kārtējā gada attiecīgās valsts vispārējās valdības parāda procentu izdevumus ar iepriekšējā gada vispārējās valdības parāda apjomu (izmantojot EUROSTAT datus pēc EKS 2010 metodoloģijas).

² Attiecības vērtību nosaka procentos, dalot n gadā no valsts budžeta apakšprogrammas 31.02.00 “Valsts parāda vadība” veikto procentu izdevumu summu (kas samazināta par valsts pamatbudžeta ieņēmumiem no atvasināto finanšu instrumentu rezultāta, vērtspapīru emisijas brīdī fiksēto prēmiju un ieņēmumiem no aizņēmumiem, kuriem ir noteikta negatīva procentu likme) ar valsts konsolidētā parāda apjomu uz n-1 gada beigām (tam pieskaitot Valsts kases administrētajiem ārējiem aizņēmumiem un parāda vērtspapīriem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu valūtas rezultātu).

³ Rezultatīvā rādītāja vērtību iegūst kā bāzes punktos izteiktu starpību starp kārtējā gada un iepriekšējā gada attiecības vērtību, kuras ir noteiktas saskaņā ar 2.atsaucē minēto aprēķina metodiku. Rezultatīvā rādītāja pārsniegšana attiecīgajā gadā ir pieļaujama tikai gadījumā, ja attiecīgajā gadā valsts parāda vadības ietvaros tiek veikti darījumi, kuru rezultātā samazinās procentu izdevumi vidējā termiņā un ilgtermiņā.

⁴ Pieļaujama atkāpe, veicot negatīvas neto emisijas kārtējā gada ietvaros, ja tā attiecīgajā apmērā tiek kompensēta, plānojot nākamā gada aizņemšanās apjomus iekšējā tirgū. Rādītājs noteikts atbilstoši finanšu ministra 12.02.2019. apstiprinātajai Valsts parāda un naudas līdzekļu vadības stratēģijai.

⁵ Rādītāja nosaukums līdz 2019.gadam “Iekšējā aizņēmuma vērstpapīru apjoms apgrozībā attiecīgā gada beigās nav mazāks par apjomu gada sākumā (minimālā starpība starp vērstpapīru apgrozībā esošo apjomu gada beigās un gada sākumā, milj. euro)”.