31.00.00 Budžeta izpilde un valsts parāda vadība

31.01.00 Budžeta izpilde

Apakšprogrammas mērķis:

• īstenot valsts kopbudžeta izpildi un uzraudzību, nodrošinot efektīvu un saimniecisku budžeta izpildi un Valsts kases sniegto pakalpojumu atbilstību labākajai finanšu vadības praksei, kā arī maksājumu iestādes un sertifikācijas iestādes funkciju realizāciju.

Galvenās aktivitātes:

1. nodrošināt vienotas starptautisko finanšu institūciju prasībām atbilstošas klasifikācijas piemērošanu kopbudžeta plānošanā un izpildē un organizēt operatīvu, efektīvu valsts budžeta izpildes procesu;
2. nodrošināt finanšu pārskatu atbilstību starptautisko un starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu pamatnostādnēm un kvalitatīvi izpildīt valsts statistiskās informācijas programmu;
3. samazināt administratīvo slogu pakalpojumu saņemšanai un ar pakalpojumu administrēšanu saistītās izmaksas, nodrošinot kvalitatīvu Valsts kases pakalpojumu pieejamību neklātienē;
4. organizēt un nodrošināt izdevumu pārskatu pārbaudi atbilstoši piešķīrējinstitūciju noteiktajām prasībām un Latvijas Republikas tiesību aktiem;
5. attīstīt grāmatvedības uzskaites centralizācijas pakalpojumu un personālvadības tehnisko risinājumu atbilstoši vienotiem uzskaites pamatprincipiem, optimizējot finanšu informācijas tehnoloģiju un cilvēkresursu izmantošanu.

Apakšprogrammas izpildītājs: Valsts kase.

4 Noteikts jauns rezultatīvais rādītājs: atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pieprasījumam un norādījumiem Valsts kase 15.06.2018. iesniedza CSP aktualizēto pašnovērtējuma anketu, kurā visiem Eiropas Statistikas prakses kodeksa prasību rādītājiem atbilstība ir norādīta kā ieviesta (t.i., atbilstība 100% gan 2017., gan 2018.gadā). Sākot ar 2019.gadu, atbilstoši jaunajai “Oficiālās statistikas programmai 2019.-2021.gadam” Valsts kases finanšu pārskati par valsts un pašvaldību budžetu izpildi un valsts parādu aizstāti ar datu laikrindām par Centrālās valdības darījumiem, Centrālās valdības parādu un Vispārējās valdības darījumiem.

5 Saskaņā ar Valsts kases kvalitātes vadības sistēmu reglamentējošajos dokumentos noteikto klientu apmierinātības pētījumu veic ne retāk kā reizi trijos gados. Pēc nepieciešamības veic gan visaptverošas klientu aptaujas, gan aptaujas konkrēta pakalpojuma un klientu segmenta apmierinātības un vajadzību apzināšanai.

6 Precizēts rezultatīvā rādītāja nosaukums un tā skaitliskās vērtības: ņemot vērā, ka jaunā pakalpojuma sākotnēji noteiktais rādītājs bija balstīts uz Finanšu ministrijas resora klientu apkalpošanas apmierinātības pētījuma pamata, tomēr pakalpojuma ieviešanas un pielāgošanas procesā konstatēts, ka pilotprojekta ieviešanas sākumposmā nav iespējams sasniegt pirms pakalpojuma uzsākšanas izvirzītos klientu apkalpošanas apmierinātības rādītājs.

7 2017.gadā aptaujas veikšanas nepieciešamība nav identificēta, jo 2016.gadā Valsts kases organizētās klientu aptaujas par sniegtā grāmatvedības uzskaites pakalpojuma kvalitāti rezultatīvais rādītājs sasniedza 100%.

8 Novērtējuma kategorijas atbilstoši Eiropas Savienības fondu vadību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem (“1” – darbojas labi, trūkumi nav konstatēti vai ir konstatēti maznozīmīgi trūkumi; “2” – darbojas, bet ir nepieciešami atsevišķi pilnveidojumi; “3”– darbojas daļēji, ir nepieciešami būtiski pilnveidojumi; “4”– nedarbojas, konstatēti būtiski trūkumi).

9Vienas amata vieta pārcelta no programmas 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana.

31.02.00 Valsts parāda vadība

Apakšprogrammas mērķis:

• savlaicīgi nodrošināt finanšu resursu pieejamību finansēšanas nepieciešamības segšanai ar zemām valsts parāda apkalpošanas izmaksām ilgtermiņā, ierobežojot finanšu riskus un vienlaikus sekmējot iekšējā finanšu tirgus attīstību.

Galvenās aktivitātes:

1. investoru attiecību jomā turpināt diversificēt investoru bāzi finanšu resursu pieejamības un aizņemšanās iespēju nodrošināšanai, uzturot regulāru dialogu ar esošo investoru sabiedrību (Eiropā, ASV, Āzijā), kā arī veicot pasākumus investoru bāzes paplašināšanai;
   • valsts vērtspapīru tirgus attīstības jomā aizņemšanās iespēju un iespējami izdevīgu nosacījumu nodrošināšanai:
   • veikt pasākumus, kas vērsti uz valsts vērtspapīru likviditātes uzlabošanu, vienlaikus uzturot primāro dīleru sistēmu Latvijā;
   • sniegt ieguldījumu iespējas privātpersonām/ iedzīvotājiem, uzturot regulāru krājobligāciju piedāvājumu;
2. atbilstoši labākajai finanšu tirgus praksei pilnveidot valsts parāda un naudas līdzekļu vadības procesu:
   • paplašināt izmantojamo finanšu instrumentu klāstu, kā arī nodrošināt nepieciešamo informācijas sistēmu atbalstu attiecīgu darījumu veikšanai;
   • uzturēt un attīstīt ilgtermiņa sadarbību ar esošajiem un jauniem sadarbības partneriem.

Apakšprogrammas izpildītājs: Valsts kase.

¹⁰ Saskaņā ar Stabilitātes programmas metodoloģiju rādītāju nosaka, dalot kārtējā gada attiecīgās valsts vispārējās valdības parāda procentu izdevumus ar iepriekšējā gada vispārējās valdības parāda apjomu (izmantojot EUROSTAT datus pēc EKS 2010 metodoloģijas).

¹¹Attiecības vērtību nosaka procentos, dalot n gadā no valsts budžeta apakšprogrammas 31.02.00 “Valsts parāda vadība” veikto procentu izdevumu summu (kas samazināta par valsts pamatbudžeta ieņēmumiem no atvasināto finanšu instrumentu rezultāta, vērtspapīru emisijas brīdī fiksēto prēmiju un ieņēmumiem no aizņēmumiem, kuriem ir noteikta negatīva procentu likme) ar valsts konsolidētā parāda apjomu uz n-1 gada beigām (tam pieskaitot Valsts kases administrētajiem ārējiem aizņēmumiem un parāda vērtspapīriem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu valūtas rezultātu).

¹²Rezultatīvā rādītāja vērtību iegūst kā bāzes punktos izteiktu starpību starp kārtējā gada un iepriekšējā gada attiecības vērtību, kuras ir noteiktas saskaņā ar 2.atsaucē minēto aprēķina metodiku. Rezultatīvā rādītāja pārsniegšana attiecīgajā gadā ir pieļaujama tikai gadījumā, ja attiecīgajā gadā valsts parāda vadības ietvaros tiek veikti darījumi, kuru rezultātā samazinās procentu izdevumi vidējā termiņā un ilgtermiņā.

¹³Attiecīgā mēneša likviditātes rezerves izpildei nepieciešamais finansējums, kuru atbilstoši spēkā esošajai Naudas līdzekļu vadības stratēģijai veido likvīdie naudas līdzekļi un likviditātes nodrošināšanas darījumi (piem., 21 dienas parādzīmju emisija, attiecīgā mēneša ietvaros veicamie īstermiņa aizņemšanās darījumi).

¹⁴ Finansējuma apjoms, kas nepieciešams valsts budžeta un saistību izpildes nodrošināšanai viena kalendārā mēneša ietvaros.

¹⁵ Valsts vērtspapīri, kas izplatīti sākotnējā izvietošanā iekšējā finanšu tirgus investoriem.