Apakšprogrammas mērķis:
- nodrošināt finanšu resursus finansēšanas nepieciešamības segšanai ar iespējami izdevīgākiem nosacījumiem, ierobežojot finanšu riskus un ņemot vērā Latvijas valsts makroekonomikas attīstību un finanšu tirgus integrāciju kopējā eirozonas finanšu tirgū, kā arī nodrošināt valsts vārdā sniegto galvojumu procesa īstenošanu un nodrošināt finansiāli efektīvu un drošu naudas līdzekļu vadību, ierobežojot un uzraugot finanšu riskus, savlaicīgi un pilnā apjomā nodrošinot naudas līdzekļu pieejamību valsts finansiālo saistību izpildei.
Galvenās aktivitātes:
- lai veicinātu efektīvu aizņemšanos starptautiskajos finanšu tirgos ar iespējami izdevīgākajiem nosacījumiem, turpināt investoru bāzes paplašināšanu, uzturot regulāru dialogu ar investoru sabiedrību un aktīvu komunikāciju ar kredītreitinga aģentūrām;
- uzturēt komunikāciju ar investoriem Primāro dīleru sistēmas ietvaros, lai sekmētu pieprasījumu pēc valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīriem sākotnējā izvietošanā un nodrošinātu likviditāti otrreizējā tirgū, veicinot iekšējā finanšu tirgus attīstību;
- turpināt nepieciešamās darbības darījumu partneru loka paplašināšanai un sadarbības apjomu palielināšanai finanšu risku vadībai nepieciešamo darījumu slēgšanas iespēju nodrošināšanai;
- nodrošināt naudas līdzekļu vadības procesu atbilstoši labākajai finanšu tirgus praksei, ievērojot finansiāli efektīvas un drošas naudas līdzekļu vadības pamatprincipus, ierobežojot finanšu riskus.
Apakšprogrammas izpildītājs: Valsts kase
|
2015. gads (izpilde) |
2016. gada plāns |
2017. gada plāns |
2018. gada prognoze |
2019. gada prognoze |
Nodrošināti finanšu resursi finansēšanas nepieciešamības segšanai ar iespējami izdevīgākiem nosacījumiem, ierobežojot finanšu riskus* |
|||||
Latvijas valsts aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos likmju līmenis nepārsniedz etalona likmi1 (novirze no etalona procentu likmes bāzes punktos) (%) |
-14,3 (2015. gada septembra emisija) -56,1 (2015. gada decembra emisija) |
0 |
0 |
0 |
0 |
Kārtējā gadā veikto procentu izdevumu attiecība pret iepriekšējā gada valsts parāda apjomu2 nepārsniedz iepriekšējā gada attiecīgo rādītāju vairāk par 30 bāzes punktiem (novirze no iepriekšējā gada rādītāja bāzes punktos)3 |
- |
- |
30 |
30 |
30 |
Uzturēts valsts vērtspapīru piedāvājums iekšējā finanšu tirgus dalībniekiem |
|||||
Iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apjoms apgrozībā attiecīgā gada beigās nav mazāks par apjomu gada sākumā** (minimālā starpība starp vērtspapīru apgrozībā esošo apjomu gada beigās un gada sākumā, milj. euro)4 |
- |
- |
0 |
0 |
0 |
Labākajai finanšu tirgus praksei atbilstoša droša un finansiāli efektīva naudas līdzekļu vadība*** |
|||||
Likviditātes finansējums5 nav zemāks par likviditātes rezervi (gada vidējais rādītājs (%), kuru nosaka, attiecinot katra mēneša likviditātes finansējuma apjomu pret attiecīgā mēneša likviditātes rezervi6) |
- |
- |
100 |
100 |
100 |
Veicot vienlaicīgi ieguldīšanas darījumus atbilstoši finanšu risku vadībā noteiktajiem kredītriska ierobežojumiem termiņnoguldījumā un īstermiņā (līdz vienam gadam, neieskaitot) aizņemšanos, vidēji svērtā īstermiņa aizņemšanās likme nepārsniedz vidēji svērto ieguldīšanas termiņnoguldījumā likmi (starpība starp īstermiņa aizņemšanās likmi un ieguldīšanas likmi bāzes punktos)7 |
- |
- |
0 |
0 |
0 |
1 Etalona likmi katrai etalona apjoma emisijai nosaka atbilstoši starptautiskajos finanšu tirgos vidējam likmju līmenim un tā sastāv no Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstu, kuru kredītreitinga līmenis ir +/- 2 pakāpes pret Latvijai noteikto, starptautiskajos finanšu tirgos emitēto obligāciju likmēm otrreizējā tirgū atbilstošajā valūtā, no kurām izveidota peļņas līkne ar logaritmisko funkciju, un pieskaitītiem 0,25%, kas ietver jauna aizņēmuma veikšanas papildu uzcenojumu. Rezultatīvā rādītāja vērtību iegūst kā bāzes punktos izteiktu starpību starp faktiski veiktās aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos ienesīguma likmi un etalona likmi
2 Attiecības vērtību nosaka procentos, dalot n gadā no apakšprogrammas 31.02.00 “Valsts parāda vadība” veikto procentu izdevumu summu (kas samazināta par valsts pamatbudžeta ieņēmumiem no atvasināto finanšu instrumentu rezultāta, vērtspapīru emisijas brīdī fiksēto prēmiju un ieņēmumiem no aizņēmumiem, kuriem ir noteikta negatīva procentu likme) ar valsts konsolidētā parāda apjomu uz n-1 gada beigām (tam pieskaitot Valsts kases administrētajiem ārējiem aizņēmumiem un parāda vērtspapīriem piesaistīto atvasināto finanšu instrumentu valūtas rezultātu)
3 Rezultatīvā rādītāja vērtību iegūst kā bāzes punktos izteiktu starpību starp kārtējā gada attiecības vērtību un iepriekšējā gada attiecības vērtību, kuras ir noteiktas saskaņā ar otrajā atsaucē minēto aprēķina metodiku. Rezultatīvā rādītāja pārsniegšana attiecīgajā gadā ir pieļaujama tikai gadījumā, ja attiecīgajā gadā valsts parāda vadības ietvaros tiek veikti darījumi, kuru rezultātā samazinās procentu izdevumi vidējā termiņā un ilgtermiņā
4 Pieļaujama atkāpe, veicot negatīvas neto emisijas kārtējā gada ietvaros, ja tā attiecīgajā apmērā tiek kompensēta, plānojot nākamā gada aizņemšanās apjomu iekšējā tirgū.
5 Attiecīgā mēneša likviditātes rezerves izpildei nepieciešamais finansējums, kuru saskaņā ar Valsts kases naudas līdzekļu vadības stratēģiju veido likvīdie naudas līdzekļi un likviditātes nodrošināšanas darījumi (piem., 21 dienas parādzīmju emisija, attiecīgā mēneša ietvaros veicamie īstermiņa aizņemšanās darījumi)
6 Finansējuma apjoms, kas nepieciešams valsts budžeta un saistību izpildes nodrošināšanai viena kalendārā mēneša ietvaros
7 Rezultatīvā rādītāja vērtību iegūst kā bāzes punktos izteiktu starpību starp vidēji svērto īstemiņa aizņemšanās likmi un vidēji svērto ieguldīšanas termiņnoguldījumā likmi
* Likuma “Par valsts budžetu 2016.gadam” paskaidrojumā darbības rezultātu un to rezultatīvo rādītāju apakšgrupas nosaukums bija “Starptautiskā aizņēmuma programmas aizdevumi pārfinansēti ar labvēlīgiem nosacījumiem”
** Likuma “Par valsts budžetu 2016.gadam” paskaidrojumā darbības rezultātu un to rezultatīvo rādītāju nosaukums bija “Apgrozījumā esošais iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apjoms gada beigās nominālvērtībā”
*** Likuma “Par valsts budžetu 2016.gadam” paskaidrojumā darbības rezultātu un to rezultatīvo rādītāju apakšgrupas nosaukums bija “Atbilstoši labākajai finanšu tirgus praksei droša un iespējami efektīva naudas līdzekļu vadība”
|
2015. gads (izpilde) |
2016. gada plāns |
2017. gada plāns |
2018. gada plāns |
2019. gada plāns |
Kopējie izdevumi, euro |
387 304 498 |
282 857 224 |
264 889 893 |
258 133 476 |
264 365 278 |
Kopējo izdevumu izmaiņas, euro (+/–) pret iepriekšējo gadu |
× |
-104 447 274 |
-17 967 331 |
-6 756 417 |
6 231 802 |
Kopējie izdevumi, % (+/–) pret iepriekšējo gadu |
× |
-27,0 |
-6,4 |
-2,6 |
2,4 |
Pasākums |
Samazinājums |
Palielinājums |
Izmaiņas |
Izdevumi - kopā |
282 857 224 |
264 889 893 |
-17 967 331 |
t. sk.: |
|||
Ilgtermiņa saistības |
282 857 224 |
264 889 893 |
-17 967 331 |
Procentu izdevumi |
278 340 487 |
260 901 299 |
-17 439 188 |
Valsts parāda un aktīvu vadības kārtējie izdevumi |
4 516 737 |
3 988 594 |
-528 143 |