Politikas mērķis: sniegt materiālu atbalstu noteiktām iedzīvotāju grupām / Valsts sociālo pabalstu likums

Politikas rezultatīvie rādītāji

Attīstības plānošanas dokumenti vai normatīvie akti

Faktiskā vērtība (2021)

Plānotā vērtība (2024)

Pensijas vecuma valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju īpatsvars virs darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā gada beigās (%)

Valsts sociālo pabalstu likums

0,5

0,8

Nabadzības riska indekss ģimenēm, kurās bērnus audzina viens pieaugušais (%) [97]

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027. gadam

29,4

26,0

Nabadzības riska indekss mājsaimniecībām, ko veido divi pieaugušie un trīs un vairāk apgādībā esoši bērni (%) [98]

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027. gadam

 

17,1

15,5

Valdības deklarācija

10; 12.

 

 

2022. gads (izpilde)

2023. gada     plāns

2024. gada plāns

2025. gada plāns

2026. gada plāns

Ieguldījumi

Izdevumi kopā1, euro, t.sk.:

Vidējais amata vietu skaits kopā, t.sk.:

573 510 489

408 562 694

427 453 371

434 172 733

443 275 292

-

-

-

-

-

20.01.00 Valsts sociālie pabalsti

400 414 030

410 312 880

429 312 157

436 066 309

445 151 154

-

-

-

-

-

99.00.00 Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums2

224 293 486

-

-

-

-

-

-

-

-

-

Raksturojošākie darbības rezultatīvie rādītāji

Ģimenes valsts pabalsta saņēmēji vidēji mēnesī (skaits)

219 394

219 227

215 776

215 776

215 776

Bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem saņēmēji vidēji mēnesī (skaits)

32 954

33 000

31 988

31 988

31 988

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji vidēji mēnesī (skaits)

20 684

21 096

21 518

21 948

22 397

Pabalsta personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama īpaša kopšana, saņēmēji vidēji mēnesī (skaits)

16 007

16 201

16 340

16 340

16 340

Piezīmes.

1 Izdevumi kopā konsolidēti, neiekļaujot šādus izdevumus:

  • apakšprogrammas 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti” izdevumus valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem no valsts pamatbudžeta uz speciālo budžetu: 2022. gadā 1 926 540 euro apmērā (izdevumi valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem no valsts pamatbudžeta uz speciālo budžetu 1 671 855 euro apmērā un valsts budžeta kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz speciālo budžetu 254 685 euro apmērā), 2023. gadā 1 750 186 euro apmērā (izdevumi valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem no valsts pamatbudžeta uz speciālo budžetu 1 654 959 euro apmērā un valsts budžeta kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz speciālo budžetu 95 227 euro apmērā), 2024. gadā 1 858 786 euro apmērā (izdevumi valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem no valsts pamatbudžeta uz speciālo budžetu 1 696 952 euro apmērā un valsts budžeta kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz speciālo budžetu 161 834 euro apmērā), 2025. gadā 1 893 576 euro apmērā (izdevumi valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem no valsts pamatbudžeta uz speciālo budžetu 1 711 304 euro apmērā un valsts budžeta kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz speciālo budžetu 182 272 euro apmērā), 2026. gadā 1 875 862 euro apmērā (izdevumi valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem no valsts pamatbudžeta uz speciālo budžetu 1 726 185 euro apmērā un valsts budžeta kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz speciālo budžetu 149 677 euro apmērā). Minētie izdevumi iekļauti pie darbības jomas “Valsts sociālā apdrošināšana”;
  • programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” izdevumus valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertiem no valsts pamatbudžeta uz speciālo budžetu 2022. gadā 49 270 487 euro apmērā, lai segtu ar Covid-19 izplatību saistīto seku novēršanas izdevumus (slimības pabalsta izmaksām). Minētie izdevumi iekļauti pie darbības jomas “Valsts sociālā apdrošināšana”.

Pabalsti un atbalsta pasākumi saistībā ar Covid-19 izplatības seku mazināšanu, atbalsta Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināšanu un Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu īstenošanu.