Apakšprogrammas mērķis:
- caur aktīvu pieredzes apmaiņu integrēt dizaina veicinātu inovāciju Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalsta programmās astoņās ES valstīs/reģionos, veicinot mazo, sīko (mikro) un vidējo uzņēmumu konkurētspēju;
- nodrošināt vadošā partnera funkciju un ES Baltijas jūras reģiona stratēģijas politikas jomas Enerģētika funkciju izpildi mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” pārrobežu sadarbības ietvaros un izstrādāt ieteikumus klasteru politikas uzlabošanai, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju un stiprinātu klasteru lomu viedās specializācijas stratēģijas ieviešanā;
- sekmēt jauna tipa MVK veidošanos–Komerciālas analītiskās pētniecības organizācijas (Commercial Analytical Research Organisations (CARO)) – kuri sniegtu konsultatīvus un pētniecības pakalpojumus dažādiem sektoriem.
Galvenās aktivitātes:
- īstenot projektu “Design for Innovation”;
- projekta “P024 PAs Energy/Transport” ietvaros:
- pārskatīt un aktualizēt sadarbībā ar Eiropas Komisiju Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam un Baltijas Enerģētikas Tirgus Savienošanas Plāna (turpmāk – BEMIP) kopīgo rīcības plānu;
- organizēt un koordinēt sadarbībā ar Eiropas Komisiju tematiskās darba grupu sanāksmes, sagatavot darba materiālu BEMIP augstā līmeņa darba grupai, izstrādāt nolikumu enerģijas iekšējā tirgus, atjaunojamo energoresursu, energoefektivitātes, energoapgādes drošības u.c. jautājumos;
- projekta “Klasteru politikas izmantošana RIS3 stratēģijas sekmīgai ieviešanai” ietvaros:
- analizēt labās prakses klasteru politikas īstenošanas piemērus;
- izstrādāt ieteikumus klasteru politikas uzlabošanai un Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto programmu ieviešanai;
- pārskatīt un analizēt Latvijas klasteru politiku;
- projekta “Tūrisma attīstības veicināšana reģionos (BRANDTour)” ietvaros:
- uzlabot tūrisma politikas kvalitāti un efektivitāti, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspējīgu tūrisma sektora izaugsmi;
- izstrādāt ieteikumus tūrisma politikas uzlabošanai;
- analizēt labās prakses tūrisma politikas īstenošanas piemērus;
- projekta “Inovācijas publiskā iepirkuma procedūras plašāka izmantošana (iBuy)” ietvaros:
- piemērot jaunus iepirkuma modeļus inovācijas veicināšanai;
- ieviest jaunās paaudzes inovatīvās publiskā iepirkuma procedūras;
- projekta “Digitālās inovāciju sistēmas attīstība (InnoCape)” ietvaros:
- uzlabot Baltijas jūras reģiona valstu digitālās inovāciju ekosistēmas;
- piedalīties pieredzes apmaiņā digitalizācijas jautājumos;
- izstrādāt rīcības plānu labās prakses pārņemšanai;
- Interreg Baltic Sea Region projekta “RestartBSR” ietvaros:
- veidot institucionālo kapacitāti Baltijas jūras reģiona valstu inovāciju jomas pārstāvjiem, lai atbalstītu uzņēmumus, kas nonākuši finansiālās grūtībās;
- sekmēt Baltijas jūras reģiona veiktspēju netehnoloģiskajās inovācijās un palielinās to uzņēmumu skaitu, kas spēs atjaunot uzņēmējdarbību;
- projekta “Viedie rīki ātrai un vienkāršai uzņēmējdarbības uzsākšanai Eiropā: vaicā vienreiz izaicinājums (START EASY)” ietvaros:
- sniegt pārdomātus rīkus, kas ļauj viegli un ātri izveidot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai, veicinot uzņēmējdarbības uzsākšanas aktivitātes un konkurētspēju Eiropā;
- piedalīties pieredzes apmaiņā izstrādājot kopīgas stratēģijas;
- projekta “Inovāciju politikas uzlabošana Eiropā Industrijas 4.0. ietvaros (INNO4.0)” ietvaros:
- palielināt klasteru skaitu;
- īstenot aktivitātes, kuras veicinās Industrijas 4.0. konceptu (cilvēku, iekārtu un produktu sadarbība globālā tīklā un autonoma, decentralizēta ražošanas vienību vadība un organizācija);
- projekta “CAMS” (Climate Adaptation and Mitigation Synergies in Energy Efficiency Projects) ietvaros:
- veicināt pielāgošanās spēju klimata pārmaiņām un klimata pārmaiņu seku samazināšanu izmantojot energoefektivitātes projektu rezultātus;
- mācīties, kā energoefektivitātes pasākumus varētu izmantot, lai palielinātu mājokļu un pakalpojumu nozares izturību pret mainīgajiem laikapstākļiem klimata pārmaiņu dēļ, izstrādātu reģionālu energoauditu datubāzi, saskaņotu daudzstāvu ēku energoefektivitātes kritērijus un izstrādātu norādījumus turpmākiem projektiem, lai radītu sinerģiju starp seku mazināšanu un pielāgošanos.
- projekta “CAROTS” ietvaros:
- apkopot informāciju par atbalstu MVK sadarbībai ar pētniecības organizācijām, sadarbībā ar projekta partneriem veikt analīzi un sagatavot secinājumus;
- piedalīties pieredzes apmaiņas pasākumos un analizēt partneru labās prakses piemērus.
Programmas izpildītāji: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Ekonomikas ministrija.
|
2018.gads (izpilde) | 2019.gada plāns | 2020.gada plāns | 2021.gada plāns | 2022.gada plāns |
Kopējie izdevumi,euro |
170996 |
329920 |
453719 |
264996 |
15164 |
Kopējo izdevumu izmaiņas, euro (+/–) pret iepriekšējo gadu |
× |
158924 |
123799 |
-188723 |
-249832 |
Kopējie izdevumi, % (+/–) pret iepriekšējo gadu |
× |
92,9 |
37,5 |
-41,6 |
-94,3 |
Atlīdzība, euro |
103298 |
166229 |
260903 |
154293 |
11230 |
Vidējais amata vietu skaits gadā |
4 |
6 |
9 |
6 |
2 |
Vidējā atlīdzība amata vietai (mēnesī), euro |
2152 |
2245 |
2416 |
2143 |
468 |
Kopējā atlīdzība gadā par ārštata darbinieku un uz līgumattiecību pamata nodarbināto, kas nav amatu sarakstā, pakalpojumiem, euro |
- |
4576 |
- |
- |
- |
Pasākums |
Samazinājums |
Palielinājums |
Izmaiņas |
Izdevumi - kopā |
329920 |
453719 |
123 799 |
t. sk.: |
|||
Ilgtermiņa saistības |
329920 |
453719 |
123 799 |
Mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" pārrobežu sadarbības projekti |
329920 |
453719 |
123 799 |