Apakšprogrammas mērķis:
- nodrošināt vadošā partnera funkciju un ES Baltijas jūras reģiona stratēģijas politikas jomas Enerģētika funkciju izpildi mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” pārrobežu sadarbības ietvaros un izstrādāt ieteikumus klasteru politikas uzlabošanai, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju un stiprinātu klasteru lomu viedās specializācijas stratēģijas ieviešanā.
Galvenās aktivitātes:
- projekta “P015 Politikas jomas enerģētika un politikas jomas transports” ietvaros:
- pārskatīt un aktualizēt sadarbībā ar Eiropas Komisiju Eiropas Savienības stratēģijas Baltijas jūras reģionam un Baltijas Enerģētikas Tirgus Savienošanas Plāna (turpmāk – BEMIP) kopīgo rīcības plānu;
- organizēt un koordinēt sadarbībā ar Eiropas Komisiju tematiskās darba grupu sanāksmes, sagatavot darba materiālu BEMIP augstā līmeņa darba grupai, izstrādāt nolikumu enerģijas iekšējā tirgus, atjaunojamo energoresursu, energoefektivitātes, energoapgādes drošības u.c. jautājumos;
- koordinēt finanšu instrumenta projektus „Seed Money Facility” un “INTERREG Baltic Sea Region” un pārskatīt esošo enerģētikas projektu īstenošanu;
- veikt pieredzes apmaiņas pasākumus ar Projekta partneriem no Spānijas, Ziemeļīrijas, Skotijas, Polijas, Itālijas, Ungārijas un Austrijas.
- projekta “Klasteru politikas izmantošana RIS3 stratēģijas sekmīgai ieviešanai” ietvaros:
- analizēt labās prakses klasteru politikas īstenošanas piemērus;
- izstrādāt ieteikumus klasteru politikas uzlabošanai un Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto programmu ieviešanai;
- pārskatīt un analizēt Latvijas klasteru politiku;
- apvienot kopīgai pieredzes analīzei Latvijas ieinteresētās puses (izglītības iestādes, uzņēmēju organizācijas un pašvaldības).
- īstenot projektu “Design for innovations”.
- projekta “Tūrisma attīstības veicināšana reģionos (BRANDTour)” ietvaros:
- uzlabot tūrisma politikas kvalitāti un efektivitāti, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspējīgu tūrisma sektora izaugsmi;
- izstrādāt ieteikumus tūrisma politikas uzlabošanai;
- analizēt labās prakses tūrisma politikas īstenošanas piemērus.
Apakšprogrammas izpildītājs: Ekonomikas ministrija.
|
2016. gads (izpilde) |
2017. gada plāns |
2018. gada plāns |
2019. gada plāns |
2020. gada plāns |
---|---|---|---|---|---|
Kopējie izdevumi, euro |
81 283 |
170 000 |
216 470 |
131 249 |
20 607 |
Kopējo izdevumu izmaiņas, euro (+/–) pret iepriekšējo gadu |
× |
88 717 |
46 470 |
-85 221 |
-110 642 |
Kopējie izdevumi, % (+/–) pret iepriekšējo gadu |
× |
109,1 |
27,3 |
-39,4 |
-84,3 |
Atlīdzība, euro |
57 122 |
71 250 |
98 220 |
76 589 |
13 879 |
Vidējais amata vietu skaits gadā |
- |
2 |
4 |
3 |
2 |
Vidējā atlīdzība amata vietai (mēnesī), euro |
- |
2 969 |
2 046 |
2 128 |
578 |
Pasākums |
Samazinājums |
Palielinājums |
Izmaiņas |
---|---|---|---|
Izdevumi - kopā |
170 000 |
216 470 |
46 470 |
t. sk.: |
|||
Ilgtermiņa saistības |
170 000 |
216 470 |
46 470 |
Mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" pārrobežu sadarbības projekti |
170 000 |
216 470 |
46 470 |