Programmas mērķis:
- plānot un īstenot Latvijas ārpolitiku, kā arī ārlietu dienesta attīstību ar mērķi garantēt valsts drošību un labklājības pieaugumu, veicināt labklājības izaugsmi, nodrošināt Latviju kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts pilntiesīgu dalību starptautiskajā vidē, panākot aktuālo globālo izaicinājumu pozitīvu risinājumu.
Galvenās aktivitātes:
- darbs pie NATO Varšavas samita lēmumu īstenošanas, stiprinot NATO kolektīvo aizsardzību un atturēšanu. NATO sabiedroto militārās klātbūtnes nostiprināšana Latvijā ilgtermiņā. NATO atvērto durvju politikas atbalstīšana. Dalība starptautiskajās operācijās un misijās. Interešu pārstāvēšana starptautiskajos forumos terorisma apkarošanas jautājumos. Aktīva dalība starptautiskajos bruņojuma kontroles forumos un konvenciju saistību izpilde. Starptautiskā pārstāvība un informācijas apmaiņas koordinācija hibrīdā apdraudējuma jomā;
- stratēģiskās partnerības ar ASV stiprināšana drošības politikas, brīvās tirdzniecības, ekonomiskās, finanšu sadarbības, Eiropas enerģētiskās drošības, kiberdrošības, stratēģiskās komunikācijas, izglītības, mediju un vārda brīvības jomā;
- aktīva dalība ES darba grupās un diskusijās, kā arī regulārās divpusējās un daudzpusējas konsultācijas ar ES dalībvalstīm un institūcijām, lai nodrošinātu Latvijas interešu aizstāvēšanu ES aktuālajos jautājumos. 2019.gadā Latvijai prioritārie ES jautājumi būs ES daudzgadu budžets 2021.-2027.gadam, Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES un nākotnes attiecību veidošana ar Apvienoto Karalisti, kā arī ES Stratēģiskās pamatnostādnes 2019.-2024.gadam un ES institucionālās pārmaiņas (Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā 25.maijā, jaunas Komisijas izveide, ieskaitot vadošo ES amatpersonu apstiprināšana). Darba turpināšana pie Latvijai prioritārajiem ES ārlietu jautājumiem – transatlantiskās attiecības, Austrumu partnerība (2019. gadā Austrumu partnerības desmitgade, atbalsts Baltijas Mediju izcilības centram), Centrālāzija. Iedzīvotāju informēšana par Eiropas Savienību, Latvijas 15 gadu dalības ES atzīmēšana;
- Latvijas prezidentūras Baltijas Jūras Valstu Padomē īstenošana laika posmā no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam. Baltijas Ministru padomes sadarbības koordinācija Latvijā, t.sk. Latvijas prezidentūras Baltijas Ministru padomē 2019. gadā sagatavošana un īstenošana, iesaiste Latvijas prezidentūras Baltijas Asamblejā 2019. gadā sagatavošanā un īstenošanā. Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības attīstīšana un dialoga padziļināšana ar Vāciju un Poliju un citām Baltijas jūras reģiona valstīm;
- Latvijas pārstāvības Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) koordinēšana un interešu nodrošināšana;
- valsts konkurētspējas un ilgtspējīgas attīstības sekmēšana, īstenojot efektīvu un vienotu ārējo ekonomisko politiku, iesaistīties reģionālos formātos, kas veicina stabilitāti, sadarbību un attīstību. Ārējo ekonomisko interešu aizstāvība tradicionālajās partnervalstīs Eiropā un Ziemeļamerikā, kā arī atbalsts Latvijas uzņēmumiem jaunajos tirgos, veidojot ciešākas attiecības ar valstīm Āzijas, Persijas jūras līča, Āfrikas un Latīņamerikas reģionos;
- uz starptautiskiem principiem un savstarpēju cieņu balstītu kaimiņattiecību veidošana ar Krievijas Federāciju kā divpusēji, tā daudzpusējos ietvaros;
- ekspertīzes veikšana par preču atbilstību stratēģiskas preces raksturam. Licenču, sertifikātu un izziņu izsniegšana. Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas darbības koordinācija. Stratēģiskas nozīmes preču aprites jomas likumdošanas izstrādāšana. Starptautiskās sadarbības un Latvijas pozīcijas pārstāvēšanas starptautiskajos formātos nodrošināšana stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles jomā;
- lobija darba intensificēšana ar mērķi panākt Latvijas pārstāvību starptautiskajās organizācijās, konkrēti, ANO Drošības padomē un citās, un nodrošināt aktīvu Latvijas dalību tajās;
- atbalsts vienam no vadošajiem ārpolitikas un drošības politikas ikgadējiem forumiem Ziemeļeiropā – “Rīgas konferencei” ārvalstu ekspertu, akadēmiķu, žurnālistu, politiķu, kā arī diplomātu līdzdalībā un programmas izstrādē;
- konsulārās palīdzības nodrošināšana Latvijas valstspiederīgajiem un citu ES valstu pilsoņiem ārkārtas situācijās un konsulāro pakalpojumu sniegšana. Šengenas un nacionālo vīzu izsniegšana, tai skaitā, nacionālo vīzu pieteikumu plūsmas optimizēšana vēstniecībā Indijā Latvijas augstākās izglītības eksporta atbalstam. Tiesiskā ietvara aktualizēšana, nodrošinot mūsdienu prasībām atbilstoša regulējuma ieviešanu konsulārajā jomā;
- ārvalstīs dzīvojošo tautiešu piederības sajūtas Latvijai veicināšana un kontaktu ar Latviju stiprināšana, sadarbība ar latviešu organizācijām pasaulē un atbalsts organizāciju darbībai un tās projektiem. Latvijas diasporas līdzdalības veicināšana un iesaiste Latvijas ekonomikā, politikā, kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē;
- Latvijas valsts simtgades Publiskās diplomātijas programmas un pasākumu saistībā ar Latvijas ārlietu dienesta simtgadi īstenošana.
Programmas izpildītājs: Ārlietu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām, valsts pārvaldes institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem partneriem un citiem sadarbības partneriem.
|
2017. gads (izpilde) |
2018. gada plāns |
2019. gada plāns |
2020. gada prognoze |
2021. gada prognoze |
---|---|---|---|---|---|
Nozaru vadība un politikas plānošana |
|||||
Sagatavotas un noorganizētas valsts augstāko amatpersonu divpusējās ienākošās un izejošās vizītes gadā (skaits) |
63 |
45 |
- |
- |
- |
Izsniegtas stratēģiskas nozīmes preču eksporta licences, uzraudzības dokumenti tērauda importam no trešajām valstīm, tekstila importam no Baltkrievijas, kvotu atļaujas kokmateriālu importam no Krievijas Federācijas (skaits) |
3 213 |
3 400 |
1 300 |
1 300 |
1 300 |
Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību iesaiste eksporta veicināšanas pasākumos, tai skaitā dalība semināros, atbalsts nacionāliem stendiem starptautiskajās izstādēs (skaits) |
27 |
40 |
30 |
30 |
30 |
Latvijas valsts simtgades Publiskās diplomātijas programmas projekti gadā (skaits) |
51 |
300 |
70 |
70 |
90 |
|
2017. gads (izpilde) |
2018. gada plāns |
2019. gada plāns |
2020. gada prognoze |
2021. gada prognoze |
---|---|---|---|---|---|
Kopējie izdevumi, euro |
14 693 651 |
15 887 577 |
16 157 058 |
15 550 986 |
15 503 539 |
Kopējo izdevumu izmaiņas, euro (+/–) pret iepriekšējo gadu |
× |
1 193 926 |
269 481 |
-606 072 |
-47 447 |
Kopējie izdevumi, % (+/–) pret iepriekšējo gadu |
× |
8,1 |
1,7 |
-3,8 |
-0,3 |
Atlīdzība, euro |
8 381 200 |
9 067 751 |
9 114 682 |
9 114 682 |
9 091 901 |
Vidējais amata vietu skaits gadā |
336 |
337 |
339 |
339 |
338 |
Vidējā atlīdzība amata vietai (mēnesī), euro |
2 034 |
2 192 |
2 191 |
2 191 |
2 192 |
Kopējā atlīdzība gadā par ārštata darbinieku un uz līgumattiecību pamata nodarbināto, kas nav amatu sarakstā, pakalpojumiem, euro |
179 759 |
201 745 |
202 171 |
202 171 |
202 171 |
Pasākums |
Samazinājums |
Palielinājums |
Izmaiņas |
---|---|---|---|
Izdevumi - kopā |
2 593 813 |
2 863 294 |
269 481 |
t. sk.: |
|||
Prioritāri pasākumi |
- |
457 807 |
457 807 |
Latvijas prezidentūrai BJVP (no 2018.g. vidus - 2019.g. vidum) un BMP (2019.gadā) |
- |
110 500 |
110 500 |
Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju funkcionalitātes nodrošināšana pieaugošo kiberdraudu apstākļos un konsulāro pakalpojumu sniegšanai |
- |
254 000 |
254 000 |
Baltijas Mediju izcilības centra darbības nodrošināšanai |
- |
50 000 |
50 000 |
Diasporas likuma normu īstenošanai (izveidotas 2 amata vietas) |
- |
43 307 |
43 307 |
Ilgtermiņa saistības |
2 322 135 |
2 322 135 |
- |
Telpu noma Kr.Valdemāra ielā 3, Rīgā saskaņā ar valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” noslēgto nomas līgumu |
2 322 135 |
2 322 135 |
- |
Citas izmaiņas |
271 678 |
83 352 |
-188 326 |
Palielināti izdevumi, lai nodrošinātu parlamentārā sekretāra atalgojumu, ņemot vērā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā 6.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto (MK 10.04.2018. prot. Nr.19 36.§ 27.punkts) |
- |
3 624 |
3 624 |
Palielināti izdevumi no maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikuma uz 2019.gda 1.janvāri ministrijas materiāltehniskajam nodrošinājumam |
- |
50 000 |
50 000 |
Palielināti izdevumi 8 civilo ekspertu darbības nodrošināšanai 2019.gadā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas speciālajā novērošanas misijā Ukrainā |
- |
3 087 |
3 087 |
Palielināti izdevumi, ievērojot iepriekšējos gados uzsāktajai JPI “Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros izveidoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšana” paredzēto finansējuma apmēru 2019.gadam |
- |
12 412 |
12 412 |
Samazināti izdevumi, veicot pārdali uz Iekšlietu ministriju, lai veiktu samaksu valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" par sertifikācijas pakalpojumiem |
134 |
- |
-134 |
Samazināti izdevumi prioritārajam pasākumam “Zigfrīda Annas Meierovica pieminekļa izveide Tukumā” |
70 000 |
- |
-70 000 |
Samazināti izdevumi, ievērojot iepriekšējos gados uzsāktajam prioritārajam pasākumam “Latvijas prezidentūra Kodolmateriālu piegādātāju grupā 2018-2019” paredzēto finansējuma apmēru 2019.gadam |
50 000 |
- |
-50 000 |
Samazināti izdevumi 3 civilo ekspertu darbības nodrošināšanai 2018.gadā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas speciālajā novērošanas misijā Ukrainā |
1 158 |
- |
-1 158 |
Samazināti izdevumi civilā eksperta darbības nodrošināšanai 2018.gadā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas speciālajā novērošanas misijā Ukrainā |
386 |
- |
-386 |
Samazināti izdevumi informatīvās telpas drošībai kritiski nepieciešamo pasākumu īstenošanai, ievērojot, ka finansējums piešķirts līdz 2018.gadam |
150 000 |
- |
-150 000 |
t.sk. iekšējā līdzekļu pārdale starp budžeta programmām (apakšprogrammām) |
- |
14 229 |
14 229 |
Palielināti izdevumi, veicot līdzekļu pārdali no budžeta apakšprogrammas 01.04.00 “Diplomātiskās misijas ārvalstīs”, lai nodrošinātu projektu īstenošanu sadarbībai ar diasporu |
- |
14 229 |
14 229 |