Programmas mērķis:

  • plānot un īstenot Latvijas ārpolitiku, kā arī ārlietu dienesta attīstību ar mērķi garantēt valsts drošību un labklājības pieaugumu, veicināt labklājības izaugsmi, nodrošināt Latviju kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts pilntiesīgu dalību starptautiskajā vidē, panākot aktuālo globālo izaicinājumu pozitīvu risinājumu.

Galvenās aktivitātes:

  1. darbs pie NATO Varšavas samita lēmumu īstenošanas, stiprinot NATO kolektīvo aizsardzību un atturēšanu. NATO sabiedroto militārās klātbūtnes nostiprināšana Latvijā ilgtermiņā. NATO atvērto durvju politikas atbalstīšana. Dalība starptautiskajās operācijās un misijās. Interešu pārstāvēšana starptautiskajos forumos terorisma apkarošanas jautājumos. Aktīva dalība starptautiskajos bruņojuma kontroles forumos un konvenciju saistību izpilde. Starptautiskā pārstāvība un informācijas apmaiņas koordinācija hibrīdā apdraudējuma jomā;
  2. stratēģiskās partnerības ar ASV stiprināšana drošības politikas, brīvās tirdzniecības, ekonomiskās, finanšu sadarbības, Eiropas enerģētiskās drošības, kiberdrošības, stratēģiskās komunikācijas, izglītības, mediju un vārda brīvības jomā;
  3. aktīva dalība ES darba grupās un diskusijās, kā arī regulārās divpusējās un daudzpusējas konsultācijas ar ES dalībvalstīm un institūcijām, lai nodrošinātu Latvijas interešu aizstāvēšanu ES aktuālajos jautājumos. 2019.gadā Latvijai prioritārie ES jautājumi būs ES daudzgadu budžets 2021.-2027.gadam, Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES un nākotnes attiecību veidošana ar Apvienoto Karalisti, kā arī ES Stratēģiskās pamatnostādnes 2019.-2024.gadam un ES institucionālās pārmaiņas (Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā 25.maijā, jaunas Komisijas izveide, ieskaitot vadošo ES amatpersonu apstiprināšana). Darba turpināšana pie Latvijai prioritārajiem ES ārlietu jautājumiem – transatlantiskās attiecības, Austrumu partnerība (2019. gadā Austrumu partnerības desmitgade, atbalsts Baltijas Mediju izcilības centram), Centrālāzija. Iedzīvotāju informēšana par Eiropas Savienību, Latvijas 15 gadu dalības ES atzīmēšana;
  4. Latvijas prezidentūras Baltijas Jūras Valstu Padomē īstenošana laika posmā no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam. Baltijas Ministru padomes sadarbības koordinācija Latvijā, t.sk. Latvijas prezidentūras Baltijas Ministru padomē 2019. gadā sagatavošana un īstenošana, iesaiste Latvijas prezidentūras Baltijas Asamblejā 2019. gadā sagatavošanā un īstenošanā.  Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības attīstīšana un dialoga padziļināšana ar Vāciju un Poliju un citām Baltijas jūras reģiona valstīm;
  5. Latvijas pārstāvības Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) koordinēšana un interešu nodrošināšana;
  6. valsts konkurētspējas un ilgtspējīgas attīstības sekmēšana, īstenojot efektīvu un vienotu ārējo ekonomisko politiku, iesaistīties reģionālos formātos, kas veicina stabilitāti, sadarbību un attīstību. Ārējo ekonomisko interešu aizstāvība tradicionālajās partnervalstīs Eiropā un Ziemeļamerikā, kā arī atbalsts Latvijas uzņēmumiem jaunajos tirgos, veidojot ciešākas attiecības ar valstīm Āzijas, Persijas jūras līča, Āfrikas un Latīņamerikas reģionos;
  7. uz starptautiskiem principiem un savstarpēju cieņu balstītu kaimiņattiecību veidošana ar Krievijas Federāciju kā divpusēji, tā daudzpusējos ietvaros;
  8. ekspertīzes veikšana par preču atbilstību stratēģiskas preces raksturam. Licenču, sertifikātu un izziņu izsniegšana. Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas darbības koordinācija. Stratēģiskas nozīmes preču aprites jomas likumdošanas izstrādāšana. Starptautiskās sadarbības un Latvijas pozīcijas pārstāvēšanas starptautiskajos formātos nodrošināšana stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles jomā;
  9. lobija darba intensificēšana ar mērķi panākt Latvijas pārstāvību starptautiskajās organizācijās, konkrēti, ANO Drošības padomē un citās, un nodrošināt aktīvu Latvijas dalību tajās;
  10. atbalsts vienam no vadošajiem ārpolitikas un drošības politikas ikgadējiem forumiem Ziemeļeiropā – “Rīgas konferencei” ārvalstu ekspertu, akadēmiķu, žurnālistu, politiķu, kā arī diplomātu līdzdalībā un programmas izstrādē;
  11. konsulārās palīdzības nodrošināšana Latvijas valstspiederīgajiem un citu ES valstu pilsoņiem ārkārtas situācijās un konsulāro pakalpojumu sniegšana. Šengenas un nacionālo vīzu izsniegšana, tai skaitā, nacionālo vīzu pieteikumu plūsmas optimizēšana vēstniecībā Indijā Latvijas augstākās izglītības eksporta atbalstam. Tiesiskā ietvara aktualizēšana, nodrošinot mūsdienu prasībām atbilstoša regulējuma ieviešanu konsulārajā jomā;
  12. ārvalstīs dzīvojošo tautiešu piederības sajūtas Latvijai veicināšana un kontaktu ar Latviju stiprināšana, sadarbība ar latviešu organizācijām pasaulē un atbalsts organizāciju darbībai un tās projektiem. Latvijas diasporas līdzdalības veicināšana un iesaiste Latvijas ekonomikā, politikā, kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē;
  13. Latvijas valsts simtgades Publiskās diplomātijas programmas un pasākumu saistībā ar Latvijas ārlietu dienesta simtgadi īstenošana.

Programmas izpildītājs: Ārlietu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām, valsts pārvaldes institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem partneriem un citiem sadarbības partneriem.

 

Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji no 2017. līdz 2021.gadam

 

2017. gads (izpilde)

2018. gada plāns

2019. gada plāns

2020. gada prognoze

2021. gada prognoze

Nozaru vadība un politikas plānošana

Sagatavotas un noorganizētas valsts augstāko  amatpersonu  divpusējās ienākošās un izejošās vizītes gadā (skaits)

63

45

-

-

-

Izsniegtas stratēģiskas nozīmes preču eksporta licences, uzraudzības dokumenti tērauda importam no trešajām valstīm, tekstila importam no Baltkrievijas, kvotu atļaujas kokmateriālu importam no Krievijas Federācijas (skaits)

3 213

3 400

1 300

1 300

1 300

Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību iesaiste eksporta veicināšanas pasākumos, tai skaitā dalība semināros, atbalsts nacionāliem stendiem starptautiskajās  izstādēs (skaits)

27

40

30

30

30

Latvijas valsts simtgades Publiskās diplomātijas programmas projekti gadā (skaits)

51

300

70

70

90

 

Finansiālie rādītāji no 2017. līdz 2021.gadam

 

2017. gads (izpilde)

2018. gada plāns

2019. gada plāns

2020. gada prognoze

2021. gada prognoze

Kopējie izdevumi, euro

14 693 651

15 887 577

16 157 058

15 550 986

15 503 539

Kopējo izdevumu izmaiņas, euro (+/–) pret iepriekšējo gadu

×

1 193 926

269 481

-606 072

-47 447

Kopējie izdevumi, % (+/–) pret iepriekšējo gadu

×

8,1

1,7

-3,8

-0,3

Atlīdzība, euro

8 381 200

9 067 751

9 114 682

9 114 682

9 091 901

Vidējais amata vietu skaits gadā

336

337

339

339

338

Vidējā atlīdzība amata vietai (mēnesī), euro

2 034

2 192

2 191

2 191

2 192

Kopējā atlīdzība gadā par ārštata darbinieku un uz līgumattiecību pamata nodarbināto, kas nav amatu sarakstā, pakalpojumiem, euro

179 759

201 745

202 171

202 171

202 171

 

Izmaiņas izdevumos (euro), salīdzinot 2019.gada plānu ar 2018.gada plānu

Pasākums

Samazinājums

Palielinājums

Izmaiņas

Izdevumi - kopā

2 593 813

2 863 294

269 481

t. sk.:

Prioritāri pasākumi

-

457 807

457 807

Latvijas prezidentūrai BJVP (no 2018.g. vidus - 2019.g. vidum) un BMP (2019.gadā)

-

110 500

110 500

Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju funkcionalitātes nodrošināšana pieaugošo kiberdraudu apstākļos un konsulāro pakalpojumu sniegšanai

-

254 000

254 000

Baltijas Mediju izcilības centra darbības nodrošināšanai

-

50 000

50 000

Diasporas likuma normu īstenošanai (izveidotas 2 amata vietas)

-

43 307

43 307

Ilgtermiņa saistības

2 322 135

2 322 135

-

Telpu noma Kr.Valdemāra ielā 3, Rīgā saskaņā ar valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” noslēgto nomas līgumu

2 322 135

2 322 135

-

Citas izmaiņas

271 678

83 352

-188 326

Palielināti izdevumi, lai nodrošinātu parlamentārā sekretāra atalgojumu, ņemot vērā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā 6.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto (MK 10.04.2018. prot. Nr.19 36.§ 27.punkts)

-

3 624

3 624

Palielināti izdevumi no maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikuma uz 2019.gda 1.janvāri ministrijas materiāltehniskajam nodrošinājumam

-

50 000

50 000

Palielināti izdevumi 8  civilo ekspertu darbības nodrošināšanai 2019.gadā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas speciālajā novērošanas misijā Ukrainā

-

3 087

3 087

Palielināti izdevumi, ievērojot iepriekšējos gados uzsāktajai JPI “Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros izveidoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšana” paredzēto finansējuma apmēru 2019.gadam

-

12 412

12 412

Samazināti izdevumi, veicot pārdali uz Iekšlietu ministriju, lai veiktu samaksu valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" par sertifikācijas pakalpojumiem

134

-

-134

Samazināti izdevumi prioritārajam pasākumam “Zigfrīda Annas Meierovica pieminekļa izveide Tukumā”

70 000

-

-70 000

Samazināti izdevumi, ievērojot iepriekšējos gados uzsāktajam prioritārajam pasākumam “Latvijas prezidentūra Kodolmateriālu piegādātāju grupā 2018-2019” paredzēto finansējuma apmēru 2019.gadam

50 000

-

-50 000

Samazināti izdevumi 3 civilo ekspertu darbības nodrošināšanai 2018.gadā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas speciālajā novērošanas misijā Ukrainā

1 158

-

-1 158

Samazināti izdevumi civilā eksperta darbības nodrošināšanai 2018.gadā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas speciālajā novērošanas misijā Ukrainā

386

-

-386

Samazināti izdevumi informatīvās telpas drošībai kritiski nepieciešamo pasākumu īstenošanai, ievērojot, ka finansējums piešķirts līdz 2018.gadam

150 000

-

-150 000

t.sk. iekšējā līdzekļu pārdale starp budžeta programmām (apakšprogrammām)

-

14 229

14 229

Palielināti izdevumi, veicot līdzekļu pārdali no budžeta apakšprogrammas 01.04.00 “Diplomātiskās misijas ārvalstīs”, lai nodrošinātu projektu īstenošanu sadarbībai ar diasporu

-

14 229

14 229