Programmas mērķis:

  • Latvijas ārpolitikas plānošana un īstenošana, kā arī ārlietu dienesta attīstība ar mērķi garantēt valsts drošību un labklājības pieaugumu, veicināt labklājības izaugsmi, nodrošināt Latviju kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts pilntiesīgu dalību starptautiskajā vidē, panākot aktuālo globālo izaicinājumu pozitīvu risinājumu.

Galvenās aktivitātes:

  1. darbs pie NATO Varšavas samita lēmumu īstenošanas, stiprinot NATO kolektīvo aizsardzību un atturēšanu. NATO sabiedroto militārās klātbūtnes nostiprināšana Latvijā ilgtermiņā. NATO atvērto durvju politikas atbalstīšana. Dalība starptautiskajās operācijās un misijās. Interešu pārstāvēšana starptautiskajos forumos terorisma apkarošanas jautājumos. Aktīva dalība starptautiskajos bruņojuma kontroles forumos un konvenciju saistību izpilde. Starptautiskā pārstāvība un informācijas apmaiņas koordinācija hibrīdā apdraudējuma jomā;
  2. stratēģiskās partnerības ar ASV stiprināšana drošības politikas, brīvās tirdzniecības, ekonomiskās, finanšu sadarbības, Eiropas enerģētiskās drošības, kiberdrošības, stratēģiskās komunikācijas, izglītības, mediju un vārda brīvības jomā;
  3. Latvijas interešu turpmāka formulēšana un īstenošana vienotas ES pieejas veidošanā par ES nākotnes jautājumiem, Latvijas interešu nodrošināšana ES sarunās ar Apvienoto Karalisti par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES un turpmāko ES un Apvienotās Karalistes attiecību modeli, aktīva dalība ES rīcībpolitiku izstrādes procesā, Latvijas interešu ievērošana ES vienotās ārpolitikas definēšanā un tālākas ES integrācijas procesā. Darba turpināšana pie Latvijai prioritārajiem ārlietu jautājumiem – transatlantiskās attiecības, Austrumu partnerība, Centrālāzija. Regulārās divpusējās un daudzpusējas konsultācijas ar ES dalībvalstīm un institūcijām par EK priekšlikumu (gaidāms 2018. gada vidū) jaunajam ES daudzgadu budžetam pēc 2020. gada  un ES darba kārtības aktuālajiem/regulārajiem jautājumiem (tajā skaitā migrācija, enerģētika un klimata pārmaiņas, vienotais tirgus un sociālā dimensija);
  4. Latvijas prezidentūras Baltijas Jūras Valstu Padomē īstenošana laika posmā no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam. Baltijas Ministru padomes sadarbības koordinācija Latvijā, t.sk. gatavošanās Latvijas prezidentūrai Baltijas Ministru padomē 2019. gadā, iesaiste Latvijas prezidentūras Baltijas Asamblejā 2019. gadā sagatavošanā.  Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības attīstīšana un dialoga padziļināšana ar Vāciju un Poliju un citām Baltijas jūras reģiona valstīm;
  5. Latvijas pārstāvības Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) koordinēšana un interešu nodrošināšana;
  6. transporta savienojumu un tirdzniecības ceļu attīstība ar Āzijas reģiona valstīm, sekmējot vienota transporta virziena no Āzijas līdz Baltijas jūrai izveidē. Aktīva iesaiste Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā ar Ķīnu (16+1);
  7. valsts konkurētspējas un ilgtspējīgas attīstības sekmēšana, īstenojot efektīvu un vienotu ārējo ekonomisko politiku. Ārējo ekonomisko interešu aizstāvība tradicionālajās partnervalstīs Eiropā un Ziemeļamerikā, kā arī atbalsts Latvijas uzņēmumiem jaunajos tirgos, veidojot ciešākas attiecības ar valstīm Āzijas, Persijas jūras līča, Āfrikas un Latīņamerikas reģionos;
  8. uz starptautiskiem principiem un savstarpēju cieņu balstītu kaimiņattiecību veidošana ar Krievijas Federāciju kā divpusēji, tā daudzpusējos ietvaros;
  9. ekspertīzes veikšana par preču atbilstību stratēģiskas preces raksturam. Licenču, sertifikātu un izziņu izsniegšana. Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas darbības koordinācija. Stratēģiskas nozīmes preču aprites jomas likumdošanas izstrādāšana. Starptautiskās sadarbības un Latvijas pozīcijas pārstāvēšanas starptautiskajos formātos nodrošināšana stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles jomā;
  10. lobija darba intensificēšana ar mērķi panākt Latvijas pārstāvību starptautiskajās organizācijās, konkrēti, ANO Drošības padomē un citās, un nodrošināt aktīvu Latvijas dalību tajās;
  11. atbalsts vienam no vadošajiem ārpolitikas un drošības politikas ikgadējiem forumiem Ziemeļeiropā – “Rīgas konferencei” ārvalstu ekspertu, akadēmiķu, žurnālistu, politiķu, kā arī diplomātu līdzdalībā un programmas izstrādē;
  12. vīzu pieteikumu iesniegšanas procedūras vienkāršošana un klientu apkalpošanas kvalitātes uzlabošana. Vīzu pārstāvības paplašināšana tajās valstīs, kur Latvijai nav savu pārstāvniecību, noslēdzot jaunus vīzu pārstāvības līgumus vai veicot grozījumus esošajos līgumos, nodrošinot ārvalstniekiem iespēju saņemt īstermiņa vīzu ieceļošanai Latvijā. Konsulāro pakalpojumu un konsulārās palīdzības kvalitatīva nodrošināšana;
  13. ārvalstīs dzīvojošo tautiešu piederības sajūtas Latvijai veicināšana un kontaktu ar Latviju stiprināšana, sadarbība ar latviešu organizācijām pasaulē un atbalsts organizāciju darbībai un tās projektiem. Latvijas diasporas līdzdalības veicināšana un iesaiste Latvijas ekonomikā, politikā, kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē;
  14. Latvijas valsts simtgades Publiskās diplomātijas programmas īstenošana.

Programmas izpildītājs: Ārlietu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām, valsts pārvaldes institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem partneriem un citiem sadarbības partneriem.

 

Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji no 2016. līdz 2020. gadam

 

2016. gads (izpilde)

2017. gada plāns

2018. gada plāns

2019. gada prognoze

2020. gada prognoze

Nozaru vadība un politikas plānošana

Sagatavotas un noorganizētas valsts augstāko  amatpersonu  divpusējās ienākošās un izejošās vizītes gadā (skaits)

63

45

45

45

45

Izsniegtas stratēģiskas nozīmes preču eksporta licences, uzraudzības dokumenti tērauda importam no trešajām valstīm, tekstila importam no Baltkrievijas, kvotu atļaujas kokmateriālu importam no Krievijas Federācijas (skaits)

3 400

3 400

3 400

3 400

3 400

Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību iesaiste, nodrošinot nacionālos stendus starptautiskajās  izstādēs (skaits)

-

40

40

40

40

Latvijas valsts simtgades Publiskās diplomātijas programmas projekti gadā (skaits)

-

51

300

-

-

 

Finansiālie rādītāji no 2016. līdz 2020. gadam

 

2016. gads (izpilde)

2017. gada plāns

2018. gada plāns

2019. gada plāns

2020. gada plāns

Kopējie izdevumi, euro

14 311 503

15 020 999

15 887 577

15 628 445

15 490 045

Kopējo izdevumu izmaiņas, euro (+/–) pret iepriekšējo gadu

×

709 496

866 578

-259 132

-138 400

Kopējie izdevumi, % (+/–) pret iepriekšējo gadu

×

5,0

5,8

-1,6

-0,9

Atlīdzība, euro

8 358 000

8 280 655

9 067 751

9 067 751

9 067 751

Vidējais amata vietu skaits gadā

336

336

337

337

337

Vidējā atlīdzība amata vietai (mēnesī), euro

2 017

2 000

2 192

2 192

2 192

Kopējā atlīdzība gadā par ārštata darbinieku un uz līgumattiecību pamata nodarbināto, kas nav amatu sarakstā, pakalpojumiem, euro

225 273

218 669

201 745

201 745

201 745

 

Izmaiņas izdevumos (euro), salīdzinot 2018. gada plānu ar 2017. gada plānu

Pasākums

Samazinājums

Palielinājums

Izmaiņas

Izdevumi - kopā

2 388 863

3 255 441

866 578

t. sk.:

Prioritāri pasākumi

-

888 443

888 443

Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta stiprināšana Latvijas drošības un ekonomisko pamatinterešu aizstāvībai

-

722 835

722 835

Latvijas prezidentūra Kodolmateriālu piegādātāju grupā 2018-2019 (t.sk. izveidota 1 amata vieta)

-

94 450

94 450

Zigfrīda Annas Meierovica pieminekļa izveide Tukumā

-

70 000

70 000

Civilo ekspertu darbības nodrošināšana Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas speciālajā novērošanas misijā Ukrainā

-

1 158

1 158

Ilgtermiņa saistības

2 322 135

2 322 135

-

Telpu noma Kr.Valdemāra ielā 3, Rīgā saskaņā ar valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” noslēgto nomas līgumu

2 322 135

2 322 135

-

Citas izmaiņas

66 728

44 863

-21 865

Palielināti izdevumi, lai nodrošinātu parlamentārā sekretāra atalgojumu, ņemot vērā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā 6.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto (MK 23.03.2017. prot. Nr.15 2.§ 30.punkts)

-

2 210

2 210

Palielināti izdevumi civilā eksperta darbības nodrošināšanai 2018.gadā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas speciālajā novērošanas misijā Ukrainā saskaņā ar MK 2017.gada 28.marta rīkojumu Nr.138

-

386

386

Palielināti izdevumi no  Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas saņemtā transferta dokumentu pārvaldības sistēmas integrācijas vides saskarnes darbības nodrošināšanai

-

2 997

2 997

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu palielinājumam par 0,5% punktiem obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai

-

39 270

39 270

Samazināti izdevumi JPI “Latvijas Ārpolitikas institūtam projektiem Latvijas ārlietu simtgade un nākotnes perspektīva un Latvijas ārējās un drošības politikas gadagrāmata”

55 000

-

-55 000

Samazināti izdevumi 6 civilo ekspertu darbības nodrošināšanai 2017.gadā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas speciālajā novērošanas misijā Ukrainā

2 315

-

-2 315

Samazināti izdevumi ievērojot iepriekšējā gadā uzsāktās JPI “Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros izveidoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšana” 2018.gadam paredzēto finansējuma apmēru

9 413

-

-9 413