Programmas mērķis:
veidot stabilu finanšu sistēmu ilgtspējīgai Latvijas attīstībai un iedzīvotāju labklājībai.
Galvenās aktivitātes:
- nodrošināt valsts fiskālo stabilitāti un ilgtspēju, ņemot vērā valsts ieņēmumu un izdevumu kvalitāti, ievērojot fiskālo disciplīnu;
- nodrošināt vispārējās valdības parāda ilgtspēju ar zemām valsts parāda apkalpošanas izmaksām ilgtermiņā, ierobežojot finanšu riskus, atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam;
- izstrādājot ikgadējo valsts budžetu, noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi;
- nodrošināt pastāvīgu un sistemātisku valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, ļaujot efektīvāk un ekonomiskāk īstenot valsts politiku, kā arī optimizēt budžeta izdevumus un izvērtēt to atbilstību attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem;
- nodrošināt līdzsvarotu reģionālo attīstību, lai pašvaldībām būtu stabils to funkciju veikšanai nepieciešamais finansējums, tai skaitā dotāciju sadale, aizņēmumu un galvojumu resursu pieejamība;
- noteikt virzienus vidēja termiņa nodokļu politikai;
- ieviest motivējošus elementus sodu sistēmā par nodokļu pārkāpumiem;
- nodrošināt valsts attīstības prioritātēm atbilstošas Kohēzijas politikas fondu ieguldījumu stratēģijas izstrādi saskaņā ar Nacionālajā attīstības plānā noteiktajiem valsts attīstības stratēģiskajiem mērķiem un prioritātēm;
- atbilstoši “konsultē vispirms” principam nodrošināt profesionālas investīciju programmas vadību ar mērķi panākt efektīvu kopējās investīciju vadības un kontroles sistēmas darbību, sniedzot konsultācijas, vadlīnijas, skaidrojumus un citu metodoloģisko atbalstu ES fondu, EEZ un Norvēģijas atbalsta programmu vadībā iesaistītām institūcijām, finansējuma saņēmējiem un citām ieinteresētām pusēm;
- izvērtēt Kohēzijas politikas fondu lietderību, efektivitāti un ietekmi, veicinot uz pierādījumiem un vajadzību analīzi balstītas rīcībpolitikas īstenošanu;
- nodrošināt regulāru komunikāciju ar EK un donorvalstīm, sociālajiem un sadarbības partneriem dažādos forumos un veidos, nodrošinot efektīvu pārvaldību un partnerību;
- nodrošināt mērķtiecīgus pasākumus sabiedrības interešu, veselības un personas/azartspēļu un izložu spēlētāja tiesību aizsardzībai un labklājībai, nodrošinot kvalitatīvus izklaides pasākumus sociāli atbildīgā un atkarības riskus neradošā veidā;
- nodrošināt azartspēļu un izložu nozares attīstības tendenču monitoringa sistēmas izveidi, iesaistot VM, kā arī nozares pārstāvjus;
- ieviest starptautiskajā praksē apzinātos efektīvākos uzraudzības rīkus azartspēļu un izložu reklāmas aizlieguma kontrolei, ka arī Latvijā nereģistrēto tīmekļa vietņu ierobežošanai;
- izveidot un uzturēt publisko iepirkumu līgumu reģistru;
- sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu un citām kompetentajām institūcijām izstrādāt mācību programmu publisko iepirkumu komisiju locekļiem;
- veicināt izpratni par PPP izmantošanas iespējām un piemērošanu, apzināt kopīgās vajadzības, kuras var risināt ar PPP, un izstrādāt tipveida risinājumus, pamatojoties uz citu dalībvalstu pieredzi un labo praksi;
- izstrādāt Finanšu sektora attīstības plānu 2021.-2023. gadam ar mērķi noteikt finanšu sektora politikas vidēja termiņa attīstības virzienus, sniegt finanšu sektora darbības vērtējumu, noteikt prioritātes un sasniedzamos rezultātus, nodrošinot stabilu finanšu sektora un ilgtspējīgu un sabalansētu tautsaimniecības attīstību;
- izstrādāt mūsdienīgu tautsaimniecības attīstību atbalstošu finanšu sektora regulējumu;
- aktivizēt rezidentu nefinanšu sektora uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanu;
- nodrošināt kapitāla tirgus attīstību;
- risināt Finanšu instrumentu tirgus nepilnības;
- nodrošināt iespējas Finanšu sektora digitalizācijai.
Programmas izpildītājs: Finanšu ministrijas centrālais aparāts.
Finansiālie rādītāji no 2019. līdz 2023. gadam
|
|
2019. gads (izpilde) |
2020. gada plāns |
2021. gada plāns |
2022. gada plāns |
2023. gada plāns |
|
Kopējie izdevumi, euro |
13 111 468 |
12 738 601 |
12 975 801 |
12 929 140 |
12 724 365 |
|
Kopējo izdevumu izmaiņas, euro (+/–) pret iepriekšējo gadu |
× |
-372 867 |
237 200 |
-46 661 |
-204 775 |
|
Kopējie izdevumi, % (+/–) pret iepriekšējo gadu |
× |
-2,8 |
1,9 |
-0,4 |
-1,6 |
|
Atlīdzība, euro |
10 205 925 |
10 145 263 |
10 374 860 |
10 375 217 |
10 377 366 |
|
Vidējais amata vietu skaits gadā |
294 |
312 |
312 |
312 |
312 |
|
Vidējā atlīdzība amata vietai (mēnesī), euro |
2 890 |
2 706 |
2 768 |
2 768 |
2 768 |
|
Kopējā atlīdzība gadā par ārštata darbinieku un uz līgumattiecību pamata nodarbināto, kas nav amatu sarakstā, pakalpojumiem, euro |
10 364 |
12 409 |
12 409 |
12 409 |
12 409 |
Izmaiņas izdevumos, salīdzinot 2021. gada plānu ar 2020. gada plānu (eiro)
|
Pasākums |
Samazinājums |
Palielinājums |
Izmaiņas |
|
Izdevumi - kopā |
178 397 |
415 597 |
237 200 |
|
t. sk.: |
|||
|
Vienreizēji pasākumi |
85 495 |
- |
-85 495 |
|
Samazināti izdevumi saskaņā ar MK 2020. gada 22. septembra sēdes protokola Nr.55 38.§ 2. un 40.punktu (atbilstoši informatīvā ziņojuma 4.pielikumam) |
85 495 |
- |
-85 495 |
|
Citas izmaiņas |
92 902 |
415 597 |
322 695 |
|
Palielināti izdevumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) plāna pasākumu īstenošanai (MK 2020. gada 29. septembra sēdes prot. Nr.56) |
- |
27 000 |
27 000 |
|
Palielināti izdevumi, lai nodrošinātu parlamentārā sekretāra atalgojumu, ņemot vērā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 6.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto |
- |
2 636 |
2 636 |
|
Palielināti izdevumi Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta ietvaros izstrādātās valsts informācijas sistēmas “De minimis atbalsta uzskaites sistēma” uzturēšanai |
- |
1 726 |
1 726 |
|
Samazināti izdevumi, ņemot vērā noslēgto līgumu, lai Finanšu ministrija varētu segt izdevumus par optisko šķiedru nomu, ko izmanto arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra |
872 |
- |
-872 |
|
Samazināti izdevumi 2020. gadā veiktajam nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu fiskālās ietekmes novērtējumam |
20 000 |
- |
-20 000 |
|
Samazināti izdevumi, ievērojot 2020. gadā uzsāktā HPP “Nozaru valsts pētījuma programmas” īstenošanai paredzēto finansējumu 2021. gadam |
30 000 |
- |
-30 000 |
|
Samazināti izdevumi saskaņā ar MK 2020. gada 22. septembra sēdes protokola Nr.55 38.§ 2. un 40.punktu (atbilstoši informatīvā ziņojuma 3.pielikumam) |
42 030 |
- |
-42 030 |
|
t.sk. iekšējā līdzekļu pārdale starp budžeta programmām (apakšprogrammām) |
- |
384 235 |
384 235 |
|
Palielināti izdevumi Finanšu ministrijas stratēģisko uzdevumu īstenošanai, finansējumu pārdalot no budžeta apakšprogrammas 31.02.00 “Valsts parāda vadība” (MK 2020. gada 18. augusta sēdes prot. Nr.49 46.§ 12.3.punkts) |
- |
372 490 |
372 490 |
|
Palielināti izdevumi, lai nodrošinātu Pasaules Bankas Ziemeļu un Baltijas valstu grupas sanāksmes organizēšanu, finansējumu pārdalot no budžeta apakšprogrammas 31.02.00 “Valsts parāda vadība” (MK 2020. gada 18. augusta sēdes prot. Nr.49 46.§ 12.4.punkts) |
- |
7 045 |
7 045 |
|
Palielināti izdevumi, lai nodrošinātu informatīvā semināra par starptautisko finanšu institūciju atbalsta iespējām organizēšanu, finansējumu pārdalot no budžeta apakšprogrammas 31.02.00 “Valsts parāda vadība” (MK 2020. gada 18. augusta sēdes prot. Nr.49 46.§ 12.5.punkts) |
- |
4 700 |
4 700 |