Aizsardzības ministrija

Aizsardzības ministrijas darbības jomas:

• Valsts aizsardzība
• Jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā
• Valsts politikas īstenošana ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā

Aizsardzības ministrijas galvenie pasākumi 2021. gadā:

1. nodrošināt ilgtspējīgu NBS spēju attīstību saskaņā ar aktuālo NBS attīstības plānu un pieejamo finansējumu. Nodrošināt NBS vispusīgai attīstībai nepieciešamo infrastruktūras nodrošinājumu, turpinot kaujas un kaujas atbalsta spēju attīstību, ar tām saistīto infrastruktūras izbūvi un materiāltehnisko līdzekļu iegādes. Turpināt pretgaisa aizsardzības, netiešā uguns atbalsta, komandvadības spēju un sauszemes spēku mehanizētās brigādes attīstību, veikt nepieciešamā personāla apmācību un infrastruktūras izbūvi UH-60M helikopteru ieviešanai bruņojumā. Turpināt brigādes līmeņa nodrošinājuma spējas attīstību;
2. attīstīt visaptverošās valsts aizsardzības sistēmu un nostiprināt sabiedrības noturību. Noteikt katras nozares ministrijas lomu valsts aizsardzības sistēmā un turpināt valdības krīzes vadības mācību “Kristaps” organizēšanu;
3. turpināt sniegt uzņemošās valsts atbalstu NATO kaujas grupai, kā arī nodrošināt daudznacionālās divīzijas štāba “Ziemeļi” attīstību;
4. nodrošināt Zemessardzes kaujas un reaģēšanas spēju attīstību, veicināt zemessargu rekrutēšanu un motivāciju, turpināt zemessargu nodrošināšanu ar nepieciešamo individuālo un kolektīvo ekipējumu, atbilstošo infrastruktūras izbūvi, kā arī nodrošināt apmācību, tostarp attīstot reģionālā līmeņa poligonus;
5. valsts pašaizsardzības spējas balstīt uz motivētu un apmācītu personālsastāvu: profesionālo militāro dienestu, Zemessardzi, rezerves karavīriem, kā arī rezervistiem, tādēļ palielinot NBS profesionālā dienesta un rezerves karavīru skaitu, atbilstoši noteiktajām spēju prioritātēm;
6. turpināt Latvijas karavīru dalību starptautiskajās misijās un operācijās: ANO, NATO, ES un koalīcijas spēku operācijās, NATO ātrās reaģēšanas spēkos, ES  kaujas grupās un Apvienotajos reaģēšanas spēkos (JEF, NRF, EUBG);
7. turpināt NBS nodrošinājuma jomas reformu, veicot noliktavu sistēmas pilnveidi un uzlabojot materiāltehnisko nodrošinājumu;
8. veicināt mērķtiecīgu sadarbību ar industrijas un pētniecības iestādēm, ieviešot pieejamās inovācijas un jauninājumus NBS prioritāro spēju attīstībā;
9. sekmēt vietējās aizsardzības industrijas attīstību un kapacitāti, lai tā spētu nodrošināt NBS operacionālās pamatvajadzības. Aizsardzības jomas iepirkumos un investīcijās nodrošināt piegāžu drošības principa ievērošanu un atbalstīt nacionālās industrijas un pētniecības iestāžu iesaisti;
10. stiprināt valsts kiberdrošību un nacionālās kiberaizsardzības spējas, lai pilnveidotu noturību pret kiberuzbrukumiem un mazinātu digitālās drošības riskus;
11. turpināt vispusīgu valsts aizsardzības mācības ieviešanu izglītības sistēmā un Jaunsardzes attīstību, veicinot jauniešu piederības sajūtu Latvijai, attīstot kritisko domāšanu un pilsonisko apziņu. Veicināt jauno līderu piesaisti aizsardzības resoram, izveidojot NBS Kadetu skolu, nodrošinot iespēju jauniešiem saņemt instruktoru pakāpi pirms studijām Nacionālajā aizsardzības akadēmijā;

Ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2019. līdz 2023. gadam

Vidējais amata vietu skaits no 2019. līdz 2023. gadam

Piezīmes.
¹ Zemessargi, kuri dienesta līgumu pilda saskaņā ar Zemessardzes likuma 31. pantu.
Zemessargu amata vietu skaits  2019. gadā - 553, 2020. gadā – 669, 2021. gadā – 669, 2022. gadā – 669, 2023. gadā – 669.

Prioritārajiem pasākumiem papildu piešķirtais finansējums no 2021. līdz 2023. gadam