Finanšu ministrija

Finanšu ministrijas darbības jomas:

• Publisko izdevumu un valsts parāda vadība
• Valsts ieņēmumu un muitas politikas vadība
• Eiropas Savienības fondu vadība
• Valsts nekustamo īpašumu būvniecības finansēšana
• Maksājumu nofrošināšana starptautiskajās organizācijās

Finanšu ministrijas galvenie pasākumi 2022. gadā:

1.  uzsākt efektīvu un pareizās finanšu pārvaldības principiem atbilstošu Kohēzijas politikas 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas un noturības mehānisma vadības un kontroles sistēmas ieviešanu, lai nodrošinātu šo instrumentu Regulās dalībvalstīm noteikto pienākumu izpildi un veicinātu ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;
2. nodrošināt valsts fiskālo stabilitāti un ilgtspēju, ņemot vērā valsts ieņēmumu un izdevumu kvalitāti, kā arī normatīvo regulējumu;
3. nodrošināt vispārējās valdības parāda ilgtspēju ar zemām valsts parāda apkalpošanas izmaksām ilgtermiņā, ierobežojot finanšu riskus, atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam;
4. izstrādājot ikgadējo valsts budžetu, noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi;
5. nodrošināt valsts budžeta izdevumu 2023. gadam pārskatīšanu, kā arī apkopot un analizēt priekšlikumus budžeta procesu un sistēmu sakārtošanai, kas veicina līdzekļu ekonomisku izlietošanu, administratīvā sloga mazināšanu un palielina iestāžu darbības efektivitāti;
6. nodrošināt līdzsvarotu reģionālo attīstību, lai pašvaldībām būtu stabils to funkciju veikšanai nepieciešamais finansējums, tai skaitā dotāciju sadale, aizņēmumu un galvojumu resursu pieejamība;
7. noteikt virzienus vidēja termiņa nodokļu politikai, īstenojot nodokļu politiku tautsaimniecības izaugsmei un starptautiskās konkurētspējas veicināšanai;
8. izstrādāt spēkā esošo nodokļu atvieglojumu mērķus un noteikt sasnieguma rādītājus atbilstoši informatīvajā ziņojumā “Par spēkā esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšanu” ietvertajam plānam “Plāns spēkā esošo nodokļu atvieglojumu mērķu un sasnieguma rādītāju definēšanai”;
9. nodrošināt aktīvu dalību ES Padomes, EK darba grupās un normatīvo aktu nodokļu jomā atbilstību ES normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošināt dalību OECD tādējādi, apzinot un izvērtējot starptautisko jautājumu risinājumu jaunākās tendences, kā arī nodrošinot Latvijas normatīvo aktu atbilstību OECD standartiem;
10. nodokļu nomaksas kontroles regulējuma pilnveidošanas procesa ietvaros pārskatīt par nodokļu pārkāpumiem paredzēto sodu naudas efektivitāti, ieviešot motivējošus elementus to piemērošanā;
11. mazināt Covid-19 krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi, nodrošinot investīcijas un reformas inovāciju jomā, cilvēkkapitāla stiprināšanā un reģionālo atšķirību mazināšanā, tai skaitā Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma ietvaros;
12. veikt efektīvu risku pārvaldību un risināt plānošanas un ieviešanas jautājumus ar sociāliem un sadarbības partneriem un EK dienestiem, donorvalstu pārstāvjiem, nodrošinot sekmīgu investīciju ieguldīšanu tautsaimniecībā un Latvijas saistību izpildi 2022. gadā;
13. nodrošinot pierādījumu bāzes veidošanu, veikt vismaz vienu 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas perioda darbības programmas ieguldījumu prioritātes lietderības, efektivitātes un ietekmes izvērtējumu;
14. veicināt sabiedrības interešu aizstāvību azartspēļu un izložu jomā, izstrādājot vienotu metodiku riska spēlētāja pazīmju noteikšanai un rekomendācijas attiecībā uz riska spēlētāja identificēšanu un atturēšanu no dalības spēlē, kā arī veikt pētījumu par riska spēlētāja uzvedības un paradumu pazīmju identificēšanu, un azartspēļu zāļu vizuālā tēla ietekmi uz riska spēlētāju grupām, un iekļaušanos pilsētvides kopējā tēlā, ievērojot sabiedrības kopējās intereses;
15. uzturēt aktīvu dialogu ar nozares pārstāvošajām organizācijām un nozaru ministrijām par aktualitātēm izložu un azartspēļu jomā;
16. noteikt iepirkumu veicēju lomas un katrai lomai nepieciešamās kompetences, izstrādāt vienotu mācību programmu;
17. veicināt izpratni par PPP izmantošanas iespējām un tā piemērošanu, izstrādāt tipveida risinājumus;
18. veikt Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas gala ietekmes izvērtējumu un noteikt turpmākās rīcības virzienus;
19. īstenot Finanšu sektora attīstības plānu 2021. – 2023. gadam, nodrošinot stabilu finanšu sektora un ilgtspējīgu un sabalansētu tautsaimniecības attīstību prioritārajos virzienos (t.i., finanšu pieejamība un investīciju iespējas, digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība, ilgtspējīgas finanses);
20. īstenot pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam ietvertos pasākumus, nodrošinot starptautiskiem standartiem atbilstošu jomas regulējumu, vienlaikus virzoties no noteikumos balstītas pieejas uz riskos balstītu pieeju sadarbībā ar klientiem, kā arī likuma subjektu uzraudzībā;
21. optimizēt un veicināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību īstenošanas uzraudzības institucionālās sistēmas efektivitāti, pārskatot uzraudzības un kontroles institūciju funkcijas, tai skaitā centralizējot atsevišķu institūciju uzraudzības funkcijas;
22. veicināt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanas procesa Latvijas Bankai ātrāku virzību, vienlaikus ņemot vērā Latvijas Bankas neatkarību, kā arī nodrošinot nacionālajiem un starptautiskajiem tiesību aktiem atbilstošu regulējumu un ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību;
23. uzlabot informācijas par fizisku personu saistībām pieejamību kredītriska vērtēšanai;
24. veicināt starptautisko finanšu institūciju investīcijas un tehnisko atbalstu jomās, kurās pastāv ierobežota finansējuma pieejamība;
25. veicināt juridisko personu aizņēmuma, parāda atgūšanu ārpus prasības tiesvedības kārtības vai rakstveida procesā, veicinot bezstrīdus risinājumu izmantošanu, pārskatot ierobežojošos noteikumus (esošie limiti, termiņi, paziņošanas kārtība), kā arī izvērtējot komercķīlu izlietošanas efektivitāti;
26. turpināt uzsākto atbalsta programmu uzņēmumu ieiešanai kapitāla tirgū;
27. izvērtēt administratīvo un regulatīvo slogu emitentiem, pārskatot Finanšu instrumentu tirgus likuma un citu emitentiem saistošo normatīvo aktu prasības;
28. veikt regulāru novērtējumu par paveikto kapitāla tirgus attīstības un investīciju kultūras veicināšanā un to kavējošajiem faktoriem;
29. pilnveidot vērtspapīrošanas regulējumu;
30.  tirgus nepilnību risināšanai pielāgot finanšu instrumentus, nodrošināt atbilstošu finanšu instrumentu valsts atbalsta programmu portfeli, sekmēt kapitāla piesaisti uzņēmumiem, tai skaitā piesaistot privātos līdzekļus, ERAF, Atjaunošanas un noturības mehānisma un starptautisko finanšu institūciju līdzekļus, kā arī sekmēt AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” programmu nepieciešamā apjoma palielināšanu valsts atbalsta programmām;
31. izstrādāt Nacionālo fintech stratēģiju;
32. izstrādāt sabiedriskā labuma organizāciju darbību regulējošos tiesību aktus, pamatojoties uz informatīvajā ziņojumā “Par sabiedriskā labuma sistēmas pilnveidošanu un attīstību” identificētajiem nepieciešamajiem pasākumiem;
33. turpināt uzsākto procesu attiecībā uz vienkāršotā (automatizētā) nodokļu nomaksas risinājuma ieviešanu;
34. pārskatīt nodokļu administrēšanas procesu, pilnveidojot nodokļu nomaksas kontroles regulējumu un precizējot nodokļu parādu un pārmaksāto nodokļu summu dzēšanas procesu nodokļu maksātāja – fiziskās personas nāves gadījumā;
35. īstenot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021. – 2022. gadam pasākumus atbilstoši noteiktajiem rīcības virzieniem un sadarbībā ar nozaru ministrijām veikt plānā iekļauto ēnu ekonomiku mazinošu pasākumu ieviešanu un uzraudzību. 

Finanšu ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2020. līdz 2024. gadam

Vidējais amata vietu skaits no 2020. līdz 2024. gadam

Piezīmes.

¹Nav iekļautas ES struktūrfondu un KF tehniskās palīdzības projektos plānotās amata vietas, jo 2022. – 2027. gada plānošanas perioda tehniskās palīdzības projekti vēl nav apstiprināti.

Prioritārajiem pasākumiem papildu piešķirtais finansējums no 2022. līdz 2024. gadam

Budžeta programmu (apakšprogrammu) paskaidrojumi

FM 2022. gadam, salīdzinot ar 2021. gadu, ir veikusi šādas izmaiņas budžeta programmu (apakšprogrammu) struktūrā:

1. izslēgta apakšprogramma “61.20.00 Tehniskā palīdzība Kohēzijas fonda (KF) apgūšanai (2014-2020)”;
2. izslēgta apakšprogramma “62.20.00 Tehniskā palīdzība Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) apgūšanai (2014-2020)”;
3. izslēgta apakšprogramma “63.20.00 Tehniskā palīdzība Eiropas Sociālā fonda (ESF) apgūšanai (2014-2020)”;
4. izslēgta apakšprogramma 73.07.00 “Eiropas Kopienas finansētie projekti iekšējā tirgus uzlabošanai nodokļu un muitas sistēmā”.