Ceturtdien, 25. maijā, Finanšu sektora attīstības padome (FSAP) Ministru prezidenta vadībā izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm un kreditēšanu kavējošiem faktoriem Latvijā, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku. Šis jautājums nonācis FSAP darba kārtībā, jo, neskatoties uz iepriekšējos gados piedzīvotajiem satricinājumiem, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, banku sektors ir spējis saglabāt stabilitāti un darboties ar peļņu. Tomēr banku sektora devums ekonomikas izaugsmē ir nepietiekams, un kreditēšana ir attīstījusies nevienmērīgi.
Uzklausot ziņojumu FSAP tiek aicināta atbalstīt priekšlikumus turpmākai rīcībai. Pirmkārt, lai risinātu strukturālos, kreditēšanu bremzējošos faktorus un veidotu kreditēšanai un investīcijām pievilcīgāku vidi, ir svarīga konsekventa, kvalitatīva un nekavējoša politikas plānošanas dokumentos (maksātnespējas jomā, ēnu ekonomikas apkarošanas jomā, uzņēmējdarbības vides uzlabošanas jomā) paredzēto pasākumu īstenošana, cieši sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm gan no valsts sektora, gan arī nozaru nevalstiskajām organizācijām.
Otrkārt, būtiski turpināt Finanšu sektora attīstības plānā ietverto pasākumu īstenošana. Svarīgs uzdevums ir finanšu sektora starptautiskās reputācijas un konkurētspējas stiprināšana, kur cita starpā nozīmīgs pasākums, kam savlaicīgi jāsāk gatavoties, ir Moneyval 6. kārtas vērtējums. Pagājušajā FSAP sēdē tika atbalstīta pieteikšanās Moneyval 6. kārtas vērtējumam kā vieniem no pirmajiem.
Tāpat, ir jāstiprina efektīva, riskos balstīta pieeja AML jomā, lai no vienas puses spētu nodrošināt finanšu sektora ievainojamības mazināšanu pret naudas atmazgāšanu, bet no otras puses nodrošinātu finanšu pakalpojumu pieejamību, kas balstīta risku pieejā katrā konkrētā gadījuma izvērtēšanā. Tāpat būtisks elements tālākai finanšu sektora attīstībai ir kapitāla tirgus attīstība, kas veicinās finansējuma pieejamību un konkurenci finanšu sektorā Latvijā. Ministru kabinets ir apstiprinājis mērķi, ko vēlamies panākt turpmāko četru gadu laikā, un konsekventi virzīsimies uz priekšu šī mērķa sasniegšanā.
Papildus ir identificēti papildus pasākumi, kas ir svarīgi kreditēšanas veicināšanai. Plānotie un uzsāktie pasākumi kreditēšanas veicināšanai, par kuriem panākta vienošanās Finanšu sektora attīstības padomes sēdē:
- Latvijas Bankas:
- izvērtēt atsevišķu uzraudzības regulējuma normu atbilstīgumu;
- izvērtēt iespēju regulējumā iestrādāt ilgtspējīgu kreditēšanu veicinošus elementus;
- izvērtēt iespēju samazināt kredītiestāžu esošo ziņošanas Latvijas Bankai slogu uzraudzības jautājumos;
- pēc kredītiestāžu pieprasījuma sniegt atbalstu sarunās ar ECB un Zviedrijas uzraudzības iestādi, lai mazinātu 2008. gada finanšu krīzes ietekmi kredītiestāžu IRB modeļos;
- visaptveroša analīze par finansējuma pieejamību situāciju Latvijā un problēmu cēloņiem;
- regulāra informācijas apkopošana par kredītiestāžu komisiju maksām;
- regulāra informācijas apkopošana par kredītiestāžu noguldījumu un kredītu procentu likmēm Latvijā un eirozonā.
- Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām un Latvijas finanšu nozares asociāciju:
- piedāvāt risinājumus būvniecības sektora stabilizēšanai;
- risināt mājokļa pieejamības jautājumus, uzlabojot esošā dzīvojamā fonda kvalitāti un attīstot iztrūkstošo jauno dzīvojamo fondu;
- veikt pasākumus ēku energoefektivitātes nodrošināšanai.
- Kredītiestādēm:
- aktīvi strādāt pie labvēlīgas augsnes sagatavošanas kreditēšanas palielināšanai;
- pārskatīt noguldījumu likmes mājsaimniecībām un uzņēmumiem;
- samazināt citas izmaksas, ar kurām saskaras mājsaimniecības un uzņēmumi, piemēram, komisijas maksas.
Visi ziņojumā par kreditēšanas attīstības tendencēm un kreditēšanu kavējošiem faktoriem Latvijā minētie strukturālie pasākumi un papildus ierosinātie pasākumi ļaus sakārtot investīcijām pievilcīgāku vidi ilgtermiņā, lai kreditēšana sniegtu pilnvērtīgu devumu tautsaimniecības attīstībā nākamo biznesa ciklu laikā. Jāuzsver, ka par papildu veicamajiem pasākumiem ir panākta vienošanās ar kredītiestādēm, Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju jau februārī.
FSAP ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir saskaņot un pilnveidot valsts institūciju un privātā sektora sadarbību finanšu sektora ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā.