Mazumtirdzniecības apgrozījums oktobrī uzrādījis mērenu pieauguma tempu, salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri palielinoties par 2,4% salīdzināmās cenās, liecina piektdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielāko devumu mazumtirdzniecības pieaugumā nodrošinājis visai straujais pieaugums pārtikas preču tirdzniecībā – par 4,3%, kamēr nepārtikas preču mazumtirdzniecība augusi tikai par 1,4%.
Pārtikas preču tirdzniecība Latvijā salīdzinoši spēcīgi palielinās jau kopš 2017. gada aprīļa, un kāpumu šajā jomā līdzās Latvijas iedzīvotāju ienākumu pieaugumam veicinājušas arī cenu atšķirības starp Baltijas valstīm, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājiem pēc nodokļu paaugstināšanas savās valstīs sākot aktīvāk iegādāties alkoholiskos dzērienus Latvijā. Šā gada oktobrī arī tika veikta nedaudz straujāka pensiju indeksācija nekā iepriekšējos gados, palielinot pensionāru rīcībā esošos līdzekļus pārtikas iegādei. Vienlaikus nepārtikas preču tirdzniecībā pieaugums šogad ir lēnāks, nekā to atļautu augošie strādājošo iedzīvotāju ienākumi. Ja strādājošo iedzīvotāju pirktspēja jeb reālā neto alga šogad ir augusi vairāk nekā par 7%, nepārtikas preču tirdzniecība desmit mēnešos palielinājusies tikai aptuveni par 4%. Šādas atšķirības var būt saistītas gan ar augošu pakalpojumu īpatsvaru iedzīvotāju patēriņa grozā, gan pieaugošu uzkrājumu veidošanu un ienākumu legalizāciju, gan to, ka ienākumu pieaugums visām iedzīvotāju grupām nav vienmērīgs.
Oktobrī pieauguma tempus nepārtikas tirdzniecībā būtiski ietekmējis samazinājums degvielas tirdzniecībā – par 1,1%, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, taču arī bez degvielas pieaugums nepārtikas mazumtirdzniecībā bijis visai mērens – 2,4%. Degvielas patēriņa kritums oktobrī sakrīt ar pēdējos mēnešos piedzīvoto cenu pieaugumu, degvielas cenām sasniedzot augstāko līmeni kopš 2014. gada vasaras, kas var būt ierobežojis tēriņus degvielai. Savukārt pārējo nepārtikas preču grupā būtisku kritumu piedzīvojusi apģērbu un apavu mazumtirdzniecība, salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri samazinoties par 20,2%. Samazinājusies arī mājsaimniecības elektropreču, kultūrai un atpūtai paredzēto preču, kā arī tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecība. Tajā pašā laikā nepārtikas preču grupā turpina strauji augt metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas tirdzniecība – par 15,4%, kas saistīta ar būvniecības straujo attīstību. Tāpat spēcīgi aug informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība – par 12,5 % salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri.
Turpmākajos mēnešos objektīvie priekšnosacījumi mazumtirdzniecības pieaugumam saglabājas labi – bezdarba līmenis ir būtiski pazeminājies un turpina sarukt, saglabājas spēcīgs algu pieauguma temps, iedzīvotāju rīcībā esošos ienākumus palielinājusi arī gada sākumā veiktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa pazemināšana, kā arī izmaiņas pensiju indeksācijā, kas nedaudz straujāku ienākumu pieaugumu nodrošina arī nestrādājošajiem iedzīvotājiem. Vienlaikus pēdējos mēnešos straujāks ir kļuvis patēriņa cenu kāpums, nedaudz vājinot iedzīvotāju pirktspēju. Tas gan nav būtiski ietekmējis patērētāju noskaņojuma rādītājus, un jaunākais ESI indekss parāda, ka novembrī Latvijas uzņēmēju un patērētāju kopējais konfidences līmenis ir nedaudz paaugstinājies, kas ļauj sagaidīt labus pieauguma tempus arī tirdzniecības nozarē.
Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā
Vairāk par šo tēmu
FM: Jūlijā strauji palielinājās tirdzniecība nepārtikas preču veikalos
31/08/2020
FM: Jūnijā pieauga gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecība
29/07/2020
FM: Mazumtirdzniecības rezultātus maijā pozitīvi ietekmēja pārtikas un degvielas tirdzniecība
29/06/2020