2018. gada decembra mēnesī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, mazumtirdzniecības apjomi Latvijā bija pieauguši par 2,2%, tādējādi gadā kopumā mazumtirdzniecība bija par 4,0% augstāka nekā 2017. gadā, liecina jaunākie statistikas dati. Šīs izaugsmes temps ir nedaudz lēnāks nekā 2017. gadā sasniegtie 4,4%, un to noteica mazumtirdzniecības pieauguma tempu palēnināšanās gada otrajā pusē galvenokārt saistībā ar autodegvielas tirdzniecības samazināšanos.
Degvielas mazumtirdzniecība uzrādīja kritumu kopš pērnā gada septembra, decembrī sarukumam sasniedzot 3,0%. Jāatzīmē, ka degvielas tirdzniecība kļuva vāja neilgi pēc degvielas cenu straujāka kāpuma, sākot ar pērnā gada vidu cenu pieaugumam tuvojoties 20% līmenim. Savukārt 2018. gadā kopumā degvielas tirdzniecības apjomi bija par 2,9% augstāki nekā 2017. gadā.
Mazumtirdzniecība pārtikas veikalos bija augusi visu iepriekšējo gadu, 2018. gadā kopumā izaugsmei sasniedzot 4,2%. Tomēr tieši decembrī pārtikas tirdzniecībā tika reģistrēts zemākais pieauguma temps visa gada laikā, salīdzinot ar 2017. gada decembri pārdošanas apjomiem pārtikas preču veikalos palielinoties par 1,5%.
Nepārtikas preču, atskaitot degvielu, tirdzniecības apjomi 2018. gadā bija pieauguši par 4,2%, nodrošinot pārtikas mazumtirdzniecībai līdzvērtīgu devumu kopējā mazumtirdzniecības izaugsmē. Starp nepārtikas precēm straujākie pārdošanas apjomu kāpumi pērn tika reģistrēti preču grupās ar lielāko īpatsvaru kopējā nepārtikas preču tirdzniecībā, piemēram, metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (+15,5%), mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecībā (+8,1%), farmaceitisko un medicīnisko piederumu mazumtirdzniecībā (+6,2%). Savukārt pārdošanas apjomu sarukumu 2018. gadā uzrādīja īpatsvara ziņā nelielas nepārtikas preču kategorijas, tādējādi ierobežojot negatīvo ietekmi uz kopējiem nepārtikas preču izaugsmes rādītājiem. Piemēram, kritums tika fiksēts mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecībā, kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos, mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem, kā arī citās kategorijās.
Iedzīvotāju privātā patēriņa pieaugumu pērn veicināja situācija darba tirgū, bezdarbam sasniedzot zemāko līmeni šajā desmitgadē, kā arī augošie ienākumi, reālās neto darba samaksas kāpumam gandrīz divkārt pārsniedzot mazumtirdzniecības pieaugumu. Šie faktori būs tirdzniecības nozarei labvēlīgi arī šogad, taču no otras puses strauju mazumtirdzniecības izaugsmi ierobežos demogrāfiskās tendences, jo iedzīvotāju skaits valstī nepieaug. Turklāt šogad Latvijā nav paredzēti grandiozi kultūras pasākumi, kas veicinātu straujāku tūristu plūsmu no ārzemēm, stimulējot privāto patēriņu, kā tas bija 2018. gadā, kad Latvijā norisinājās Dziesmu un deju svētki un citi ar valsts simtgadi saistīti pasākumi.
Jaunākie ekonomikas sentimenta (ESI) rādītāji uzrāda, ka šā gada janvārī ir pasliktinājies Latvijas mazumtirgotāju noskaņojums, tomēr jāatzīmē, ka ilgtermiņa tendence joprojām ir stabila un indeksa kritums janvārī nenorāda uz ievērojamām izmaiņām tirdzniecības apjomos šā gada sākumā. Līdzīgu situāciju uzrāda Latvijas patērētāju sentimenta indekss, savukārt attiecībā uz pirmo ceturksni kopumā patērētāji pozitīvi vērtē savas finansiālās iespējas un ieceres veikt būtiskus ieguldījumus turpmākā gada laikā, piemēram, iegādāties automašīnu, uzcelt vai nopirkt mājokli vai veikt mājokļa labiekārtošanas/remontdarbus.
Tādējādi pašlaik privātā patēriņa perspektīvas šim gadam tiek vērtētas pozitīvi, tajā pašā laikā apzinoties apstākļus, kas varētu kavēt tirdzniecības nozares strauju attīstību.
Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā
Vairāk par šo tēmu
FM: Jūlijā strauji palielinājās tirdzniecība nepārtikas preču veikalos
31/08/2020
FM: Jūnijā pieauga gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecība
29/07/2020
FM: Mazumtirdzniecības rezultātus maijā pozitīvi ietekmēja pārtikas un degvielas tirdzniecība
29/06/2020