Izglītības un zinātnes ministrija

Izglītības un zinātnes ministrijas darbības jomas:

• Vispārējā izglītība
• Profesionālā izglītība
• Augstākā izglītība
• Valsts valodas politikas īstenošana
• Zinātne
• Sports
• Jaunatnes politikas īstenošana
• ES fondu un citu ES politiku instrumentu un ārvalstu finansējuma projektu un pasākumu īstenošana
• Nozaru vadība un politikas plānošana

Izglītības un zinātnes ministrijas galvenie pasākumi 2021. gadā:

1. turpinot pilnveidotā mācību satura vispārējā izglītībā īstenošanu, sniegt atbalstu skolēnu individuālo kompetenču attīstībai, izglītojamajiem ar mācīšanās grūtībām, turpināt konceptuāli jauna skolotāju izglītības modeļa ieviešanu, sniegt atbalstu skolotāju digitālo kompetenču nostiprināšanai;
2. ieviest Latvijas profesoru individuālos pētniecības projektus – tenūras grantus, kuri tiks īstenoti konkursa kārtībā, fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu ietvaros, stiprinot Latvijas profesoru zinātnisko kvalifikāciju, ieviešot garantētās nodarbinātības jeb tenūras sistēmu, kas sekmīgi darbojas daudzās citās Eiropas valstīs;
3. turpinot augstākās izglītības institūciju pārvaldības modeļa pilnveidi, sekmēt ieguldītā finansējuma efektivitāti un sistēmas orientāciju uz atbilstību darba tirgus prasībām, studiju kvalitātes un augstskolu konkurētspējas celšanu, mazināt Covid - 19 krīzes ietekmi uz augstāko izglītību, palielinot stipendiju apmēru un skaitu koledžas, bakalaura un maģistra līmeņa studijām;
4. turpinot valsts pētījumu programmu un fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursu īstenošanu, īstenot deviņas valsts pētījumu programmas, stiprināt sadarbību ar Eiropas Kodolpētījumu centru (CERN) un Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), turpināt Latvijas zinātnes politikas ieviešanas sistēmas institucionālo konsolidāciju, paplašināt sadarbību ar diasporas organizācijām valstīs ar lielāko diasporas zinātnieku skaitu un turpināt zinātnes stratēģiskās komunikācijas plāna ieviešanu, īstenot integrētās komunikācijas kampaņas, izmantojot zinātnes pozicionējuma vēstījumus un «Zinātnes komunikācijas mērķa grupas» pētījuma priekšlikumus;
5. turpinot pedagogu darba samaksas sistēmas monitoringu, sagatavot priekšlikumus izmaiņām finansēšanas modelī;
6. turpinot izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas vispārējā, profesionālajā un augstākajā izglītībā izstrādi un īstenošanu, izstrādāt kvalitātes monitoringa sistēmas, monitoringa rīku un izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas procesu aprakstus,  kā arī uzsākt aprobāciju;
7. pārskatīt sporta nozares finansēšanas un pārvaldības modeli, kā arī pilnveidot sporta nozares normatīvo regulējumu;
8. nodrošināt atbalstu sekmīgai valsts politikas maiņai pakāpeniskai pārejai uz vispārējo izglītību valsts valodā, īpaši attiecībā uz metodisko līdzekļu un pedagogu kompetenču pilnveidi, kā arī turpināt ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo latviskās izglītības modeļa ieviešanu, sniegt atbalstu diasporai latviskās izglītības nodrošināšanā, veikt diasporas latviskās izglītības pētniecību, sniegt atbalstu latviešu valodas korpusa pilnveidei, veicināt reemigrāciju, kā arī latviešu valodas apguvi ārvalstu augstskolās;
9. turpinot profesionālās izglītības satura reformu, uzsākt modulāro izglītības programmu ieviešanu, veicināt darba vidē balstītu mācību pieejas ieviešanu profesionālajā izglītībā, veikt pasākumus profesionālās izglītības iestāžu iesaistes pieaugušo izglītībā palielināšanai;
10. turpinot attīstīt jaunatnes politikas koordināciju valsts un pašvaldību mērogā un darba ar jaunatni vienmērīgu pārklājumu visā Latvijas teritorijā, atbalstīt mobilā un digitālā darba ar jaunatni attīstību pašvaldībās un stiprināt jauniešu un jaunatnes organizāciju kapacitāti un līdzdalības mehānismus lēmumu pieņemšanā;
11. turpinot pilnveidot Valsts izglītības informācijas sistēmas, Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas un Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas darbību, veicināt datu apmaiņas pakalpojumu pieejamību, mazināt administratīvo slogu un pilnveidot datu uzkrāšanu;
12. nodrošināt visu ministrijas pārziņā esošo ES fondu 2014.-2020. gada perioda specifisko atbalsta mērķu īstenošanu;
13. nodrošināt Latvijas dalību ES izglītības, jaunatnes un sporta jomas programmā Erasmus+, programmā “Eiropas Solidaritātes korpuss” un ES zinātnes, pētniecības un inovāciju atbalsta programmā Apvārsnis2020.

Izglītības un zinātnes ministrijas kopējo izdevumu izmaiņas no 2019. līdz 2023. gadam (eiro)

Vidējais amata vietu skaits no 2019. līdz 2023. gadam

Piezīmes.
¹ Pedagogu darba slodžu skaitu nosaka atbilstoši normatīvajam aktam par pedagogu darba samaksas noteikumiem, kur viena slodze (attiecīgajam amatam) atbilst noteiktam stundu skaitam nedēļā un/vai gadā.
² Amata vietu skaits valsts pamatfunkciju īstenošanai 2021. gadā ir samazināts, tai skaitā ņemot vērā MK 2020. gada 3. marta  sēdes protokola Nr. 9 35.§. “Informatīvais ziņojums “Par cilvēkresursu nodrošināšanu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju platformu uzturēšanai” 3.5. punktā noteikto.

Prioritārajiem pasākumiem papildu piešķirtais finansējums no 2021. līdz 2023. gadam