Otrdien, 22. aprīlī, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas Eiropas Savienības (ES) finanšu interešu aizsardzības koordinācijas dienesta (AFCOS) informatīvo ziņojumu par 2024. gadā īstenotajiem pasākumiem krāpšanas apkarošanā un ES finanšu interešu aizsardzībā. 2024. gadā tika apstiprināta jau trešā AFCOS Stratēģija un Pasākumu plāns 2024.–2026. gadam, nosakot rīcības virzienus, kas aptver visus krāpšanas apkarošanas cikla posmus – prevenciju, atklāšanu, izmeklēšanu un korektīvos pasākumus.
Lai stiprinātu starpinstitucionālo sadarbību, tika organizētas divas diskusijas par aktuālām tēmām, tostarp par ES fondu administrējošo iestāžu rīcību aizdomu par krāpšanu gadījumos un finanšu līdzekļu atgūšanas no privāto tiesību subjektiem efektivizēšanu. Tāpat AFCOS uzsāka jaunu iniciatīvu – ēnošanas aktivitāti, kuras laikā trīs mēnešu periodā notika 13 pieredzes apmaiņas pasākumi ar 127 dalībniekiem. Ņemot vērā pozitīvo dalībnieku atsauksmju vērtējumu, šī aktivitāte plānota arī 2025. gadā kā būtisks ieguldījums zināšanu un prakses apmaiņā starp dažādām institūcijām.
“Efektīva ES finanšu interešu aizsardzība prasa ne vien atklāšanu, izmeklēšanu un korektīvus pasākumus, bet arī proaktīvu rīcību. Lai rīkotos pareizi, svarīgi ir skaidri zināt, kā ir pareizi. Jaunā ēnošanas iniciatīva, kas sekmē zināšanu un pieredzes apmaiņu starp valsts iestādēm, ir nozīmīgs solis ceļā uz vēl lielāku sabiedrības uzticības līmeni un atbildīgu ES fondu līdzekļu ieguldīšanu Latvijā,” norāda Finanšu ministrijas ES fondu revīzijas departamenta direktore Nata Lasmane.
Turpinot sadarbību ar Eiropas Prokuratūru (EPPO), 2024. gadā tika izvērtēts Latvijas krimināltiesiskais regulējums. Tā tika identificēti vairāki aspekti, kuriem nepieciešams papildu izvērtējums, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību Eiropas Komisijas direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (PIF direktīva).
Finanšu interešu aizsardzības jomā konstatētās neatbilstības apliecina mērķtiecīgu uzraudzības darbu. 2024. gadā konstatētās 1182 neatbilstības ar kopējo summu 29,8 miljoni eiro. 2024. gadā tika identificēti arī 19 krāpšanas vai aizdomu par krāpšanu gadījumi.
Ziņojumā uzsvērts arī, ka atsevišķos fondos, piemēram, Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondā (ELGF), Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondā (EJZAF) un Eiropas Sociālajā fondā plus (ESF+), attiecināmo izdevumu summas 2021.–2027. gada plānošanas periodā pārsniedz līdzīgus rādītājus iepriekšējā periodā, tomēr kopējās fondu investīcijas joprojām ir zemākas nekā 2014.–2020. gada ieviešanas perioda attiecīgajā gadā.
Sekmīgi tika izpildīti arī divi Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) pieprasījumi par kredītiestāžu rīcībā esošo neizpaužamo ziņu iegūšanu, apliecinot efektīvu sadarbību un OLAF likuma darbību praksē.
Informatīvais ziņojums skatāms Tiesību aktu projektu portālā.