Tāpat sanāksmē tiks apspriesti risinājumi atsevišķu Eiropas reģionu un teritoriju dažādajām vajadzībām, kā arī diskutēts par to, kā ES fondu ieviešanu tuvināt saņēmējiem un iedzīvotājiem.
“Latvijas ieskatā arī turpmāk ir nepieciešams saglabāt Kohēzijas politikas ilgtermiņa fokusu uz mazāk attīstītajām dalībvalstīm un reģioniem, stiprinot ES reģionālo ekonomiku noturību un uzlabojot to spēju reaģēt uz asimetriskiem satricinājumiem,” uzsver Ints Dālderis.
Papildus ekonomisko atšķirību mazināšanai Eiropa saskaras arī ar tādiem izaicinājumiem kā klimatu mērķu sasniegšana, digitālā pāreja un Covid-19 pandēmijas radītās sekas. Finanšu ministra padomnieks norāda, ka Kohēzijas politika ir spējusi veiksmīgi pielāgoties šiem jaunajiem izaicinājumiem ar veicinošiem nosacījumiem un pārvedumu iespējām starp dažādiem fondiem. Arī jaunizveidotais Atveseļošanas fonds sniedz būtiskas īsāka termiņa investīcijas ar īpašu fokusu uz pandēmijas krīzes vissmagāk skartajām valstīm, kā arī veicina reformu īstenošanu ar mērķi padarīt ekonomikas noturīgākas pret nākotnes izaicinājumiem.
Vienlaikus ir būtiski salāgot nosacījumus starp atbalsta instrumentiem, kas traucē izveidot vienotu nacionālo regulējumu ES atbalsta programmām ar līdzīgiem mērķiem, kā piemēram, atšķirīgi pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas noteikumi, kontroles un auditu prasības un administratīvo izdevumu attiecināmība.
“Kopumā Latvijas uzskats ir, ka Kohēzijas politikas regulējums ir pietiekami elastīgs, lai risinātu dažādu Eiropas reģionu izaicinājumus, taču būtiski, ka Eiropas Komisija ļauj šīs elastības izmantot. Tāpēc šobrīd svarīgākais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk apstiprināt ES dalībvalstu darbības programmas un sākt to ieviešanu,” pauž ministra padomnieks.