Otrdien, 6. februārī, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka piedalās Eiropas Savienības (ES) kohēzijas ministru neformālajā sanāksmē. Sanāksmē diskutē par ES Kohēzijas politikas nākotni un Kohēzijas politikas stratēģiskajām prioritātēm pēc 2027. gada, kā arī paredzēts pārrunāt papildu vienkāršošanas un elastības pasākumus, ko būtu jāievieš nākamajos ES fondu plānošanas periodos.
Latvijas ieskatā Kohēzijas politika aizvien ir galvenais ES līmeņa instruments vienlīdzīgas izaugsmes veicināšanai. Tās loma primāri ir veidot ilgtermiņa ietekmi ES reģionos, īpaši atbalstot mazāk attīstītus reģionus.
“Valstis, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, šobrīd saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem, kas skar uzņēmējdarbības un transporta jomu, piegāžu ķēdes un pārrobežu sadarbības iespējas. Tādēļ ir ļoti būtiski, lai Kohēzijas politika būtu pietiekami elastīga un pielāgojama nākotnes mainīgajiem apstākļiem, rēķinoties ar vajadzībām un paaugstinātiem riskiem, kas saistīti ar Krievijas iebrukumu Ukrainā,“ norāda parlamentārā sekretāre Karina Ploka.
Latvija uzskata, ka ir nepieciešams saglabāt Kohēzijas politikas ilgtermiņa fokusu, nodrošinot paredzamas ilgtermiņa investīcijas ekonomikas strukturālo pārmaiņu atbalstīšanai. Tāpat Kohēzijas politikai turpmāk īpaši jāatbalsta mazāk attīstītās dalībvalstis un reģioni. Vienlaikus Kohēzijas politikai jāspēj reaģēt uz dažādām krīzēm un izaicinājumiem un jāspēj elastīgi tiem pielāgoties. Kohēzijas politikā ir būtiski saglabāt pēc iespējas lielu elastību ES līmeņa regulējumā, īpaši diskutējot par minimālajiem ieguldījuma sliekšņiem, kas noteikti dažādiem ieguldījuma mērķiem. Latvija atbalsta, ka kopējo ES mērķu sasniegšanai ir būtiski noteikt galvenos ieguldījumu virzienus, bet svarīgi saglabāt pietiekamas manevra iespējas, lai dalībvalstis varētu ņemt vērā teritoriālās vajadzības un spētu reaģēt uz jauniem izaugsmes izaicinājumiem un iespējām.
Latvijas ieskatā turpmāk būtu jāizvairās no pārāk daudz jaunu instrumentu un fondu veidošanas Kohēzijas politikas īstenošanai vai vismaz ļoti rūpīgi jāapsver to veidošanas nepieciešamība, jo daudzas problēmas ir iespējams atrisināt ar papildu finansējumu jau esošajos instrumentos. Lai nodrošinātu sinerģiju, ir būtiski, ka dažādu instrumentu ieviešanā tiek izmantotas jau esošās un labi funkcionējošās administratīvās struktūras un procedūras, tajā skaitā iespējami jāmazina atšķirības ieviešanas noteikumos, lai neradītu administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem.
Foto: Belgian Presidency of the Council of the European Union