Šonedēļ Latvija kā pirmā no Baltijas valstīm uzsākusi sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) par iesniegto Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānu.
Kopumā plānotas sešas tematiskās diskusijas par katru no plāna virzieniem, kā arī vairākas augsta līmeņa sarunas, lai pārrunātu Latvijas ANM plānā paredzētās reformas un sasniedzamos rezultātus.
Sarunās vairākkārt tika uzsvērta ES (Eiropas Savienības) Padomes rekomendāciju ievērošana kā būtiskākais pamatnosacījums dalībvalstu ANM plānu apstiprināšanai un finansējuma piešķiršanai. Jāuzsver, ka Latvija ANM plāna projektā ir iestrādājusi tādas rekomendācijas kā investīciju novirzīšana zaļajai pārveidei un digitālajai pārejai, ieguldījumu koncentrēšana uz inovācijām, ilgtspējīgu transportu un digitālo infrastruktūru.
Kā otrs pamatnosacījums ir tas, ka plānotajām investīcijām ir jābūt saistītām ar reformām. Plānā vispirms jāietver mērķi un nepieciešamās reformas mērķu sasniegšanai, investīcijas to īstenošanai. Balstoties šajos principos un ES rekomendācijās, ANM investīcijas plānots novirzīt sekojošo strukturālo reformu īstenošanai: pārejai uz ilgtspējīgu transportu, energoefektivitātei visos sektoros (klimata jomā), publiskā sektora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu pilnveidei uzņēmējdarbības vides uzlabošanai (digitālās transformācijas jomā),veselības pakalpojumu tīkla efektivitātei (veselības jomā), administratīvi teritoriālajai reformai (nevienlīdzību mazināšanas jomā), produktivitātes paaugstināšanai, augstskolu konsolidācijai (ekonomiskās transformācijas jomā), kā arī ēnu ekonomikas un ekonomisko noziegumu apkarošanas stiprināšana (likuma varas jomā).
ANM (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas, uz kuru nepieciešamību norādīts ikgadējās Eiropas semestra rekomendācijās dalībvalstīm, kā arī investīcijas, īpaši, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.
Ieviešanas nosacījumi konkrētiem ANM investīciju projektiem tiks izstrādāti pēc tam, kad konkrēti plānotie investīciju pasākumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā. Saskaņā ar ANM regulas nosacījumiem, ANM plāna gala versija jāiesniedz apstiprināšanai EK un ES Padomē ne vēlāk kā līdz 2021 .gada 30. aprīlim. ANM līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.
Lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas, EK šī gada pavasarī ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. Būtiska daļa no Eiropas atveseļošanas finansējuma novirzīti ANM. Šāda mēroga ES atbalsta instrumenta radīšana salīdzinoši tik īsā laika posmā ir nebijis precedents. 2020. gada izskaņā ES likumdevēji panāca konceptuālu vienošanos par ANM regulējumu, kuru plānots apstiprināt Eiropas Parlamentā šī gada februāra sākumā.
Darbs pie ANM ieviešanas tiek organizēts sešos virzienos – klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara. 20% no ANM līdzekļiem pēc EK ieteikumiem plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 330 miljonus eiro (20% no ANM līdzekļiem), veselības nozares projektiem – 181,5 miljonus eiro (11%), ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 165 miljonus eiro (10%), bet likuma varas stiprināšanai – 33 miljonus eiro (2%).
Ar ANM plāna projektu ikviens interesents var iepazīties FM mājaslapā un ES fondu mājaslapā. Komentārus un priekšlikumus par ANM plāna projektu un tā pielikumiem var iesniegt elektroniski, līdz šī gada 9. martam, sūtot tos uz e-pasta adresi: rrf@fm.gov.lv.
