Tuvojoties projekta “ES Taksonomijas ieviešana un ilgtspējīgu finanšu ceļakartes izstrāde Igaunijā un Latvijā” noslēgumam, ceturtdien, 13. jūlijā, Finanšu ministrija kopā ar projekta komandu prezentēja tā ietvaros izstrādātās politikas rekomendācijas ilgtspējīgu finanšu sekmēšanai Latvijā un apsprieda tās ar finanšu un nefinanšu sektoru pārstāvjiem.
Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis uzsvēra viedokļu apmaiņas nozīmi, izstrādājot rekomendācijas un apspriežot tās ar organizāciju pārstāvjiem un ilgtspējas ekspertiem. Rekomendācijas tiks ņemtas vērā, gatavojot nākamo Finanšu sektora attīstības plānu 2024. – 2026. gadam.
Izstrādātās rekomendācijas balstītas pusotru gadu ilgā izpētē par Latvijas un Baltijas uzņēmumu gatavību ilgtspējas principu ieviešanai uzņēmumu darbībā, tai skaitā ilgtspējīgu investīciju plānošanai saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Taksonomijas regulas prasībām un ilgtspējas ziņošanas ieviešanai saskaņā ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasībām. Rekomendācijas iedalītas četrās tematiskās grupās – zināšanu un izpratnes veidošana par ilgtspējas aspektiem uzņēmējdarbībā, ilgtspējīgu finanšu un kapitāla tirgus instrumentu izmantošanas veicināšanu, ar ilgtspēju saistītās informācijas uzticamības nodrošināšanu un publiskā sektora lomu ilgtspējas principu iedzīvināšanā.
Piedāvāto rekomendāciju veidot ilgtspējīgu finanšu klasteri ar mērķi veicināt informētību un izpratni par ilgtspējas prasībām un to īstenošanu praksē, tostarp tiešsaistes atbalsta platformas izveidi uzņēmumu informēšanai un metodoloģiskajam atbalstam atzinīgi vērtēja Finanšu nozares asociācijas pārstāvji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Banka. Gatavību atbalsta platformā publiskot nozaru klimata risku izvērtējumus un citu uzņēmumiem noderīgu metodoloģisko informāciju pauda Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāve Ilze Prūse, kā arī iepriekšminēto nozaru organizāciju pārstāvji bija gatavi dalīties ar materiāliem, ko izstrādājuši finanšu un nefinanšu nozaru uzņēmumu izglītošanas nolūkā. Klimata risku modelēšanu kā īpaši sarežģītu jautājumu, kurā būtu nepieciešams nopietns metodoloģiskais atbalsts, akcentēja diskusijā klātesošie uzņēmumu pārstāvji.
Attiecībā uz finanšu un kapitāla tirgus instrumentiem Finanšu nozares asociācija, NASDAQ Baltic un investīciju fonda “BaltCap” pārstāvis vērsa uzmanību uz to, ka ir ļoti būtiski veicināt uzņēmumu informētību par tirgus iespējām – piemēram, zaļo obligāciju un citu ilgtspējīgu finanšu instrumentu izmantošanu. Tajā pašā laikā nozares pārstāvji uzsvēra, ka primāri uzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt finansējumu, vajadzētu apzināties, ka finansējuma piesaiste un ilgtspēja nav pašmērķīgi īstenojamas darbības pareizo “ķeksīšu” ielikšanai, bet gan būtu jāskata katrā uzņēmumā pēc būtības. Tostarp Finanšu nozares asociācijas pārstāve uzsvēra, ka lielāko ilgtspējas aspektu lomu un ietekmi saskata no risku vadības viedokļa – uzņēmumiem būtu jāizvērtē savi riski tostarp no klimata, sociālo un citu risku skatpunkta.
Attiecībā uz publiskā sektora lomu un priekšzīmes rādīšanu citiem sektoriem tika akcentēta nepieciešamība veidot mērķtiecīgu, uz ilgtspējas mērķu sasniegšanu orientētu valsts un pašvaldību politiku. Tostarp kā pozitīvs piemērs tika minēts Rīgas domes uzsāktais kurss vērtēt pašvaldības kapitālsabiedrību iesaisti kapitāla tirgos ar mērķi piesaistīt papildu finansējumu ilgtspējīgas infrastruktūras un sabiedrisko pakalpojumu attīstībai, tostarp transporta, nekustamā īpašuma, ūdenssaimniecības un citās jomās. Tāpat Rīgas domes izpilddirektors Jānis Lange atzinīgi vērtēja sadarbību ar Finanšu ministriju pašvaldības obligāciju emisijas veikšanas iespējas atbalstoša normatīvā regulējuma pilnveidē.
Par būtisku virzienu, kā valsts un pašvaldību iestādes var sekmēt ilgtspējas mērķu sasniegšanu, tika uzskatīta publisko iepirkumu prakses pilnveidošana, tostarp veidojot vienotu pieeju un metodoloģisko bāzi zaļo, sociāli atbildīgo un inovāciju iepirkumu veicināšanai. Patlaban Latvijā tikai salīdzinoši neliela daļa iepirkumu tiek veidoti atbilstoši šiem principiem, tomēr Iepirkumu uzraudzības birojam ir būtiskas iestrādes un pieredze metodoloģiskā atbalsta sniegšanā, un tas uzskata, ka būtu jāvelta vēl vairāk uzmanības ilgtspējīgu iepirkumu attīstībai.
Kopumā diskusijas dalībnieki atzinīgi vērtēja, ka politikas veidotāji ir sākuši darbu pie ilgtspējīgu finanšu attīstības Latvijā un ka rekomendācijas ietver konkrētus, praktiskus soļus, kā šo praksi veicināt.
Līdzīga diskusija par projekta komandas izstrādātajām rekomendācijām pagājušās nedēļas beigās norisinājās arī Igaunijā, piedaloties Klimata ministrijai un Finanšu ministrijai, kā arī finanšu un nefinanšu nozaru pārstāvjiem. Tādējādi viena projekta ietvaros tiek veidota iespējami tuvināta pieeja ilgtspējīgu finanšu attīstībai abās valstīs, kā arī Baltijas reģionā kopumā, ņemot vērā arī Lietuvas iestrādes. Apzinoties, ka gan bankas, gan dažādu nozaru uzņēmumi nereti strādā vairākās Baltijas valstīs vienlaikus, ir būtiski, lai pieejas visās valstīs būtu iespējami tuvākas. Tostarp sadarbības nozīmi gan reģionālā griezumā, gan dažādu iestāžu starpā īpaši akcentēja Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks.
Savukārt attiecībā uz uzņēmumiem, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītājs Dr. Mārtiņš Daugulis uzsvēra, ka, lai arī sākotnēji ilgtspējas prasības attiecas uz lielākiem uzņēmumiem, ikvienam, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, būtu jāpievērš uzmanība ilgtspējas jautājumiem un to vadībai konkrētā nozarē.
Projekts “ES Taksonomijas ieviešana un ilgtspējīgu finanšu ceļakartes izstrāde Igaunijā un Latvijā” tiek īstenots ar Eiropas Komisijas Tehniskā atbalsta instrumenta atbalstu, un to finansē Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka pēc Latvijas Finanšu ministrijas un Igaunijas Klimata (iepriekš – Vides) ministrijas pasūtījuma. Projektu īsteno KPMG un Eversheds Sutherland ekspertu komanda no Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas.