Piektdien, 15. martā, Finanšu ministrija (FM) pašvaldību konsultatīvajai padomei (Padome) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjiem prezentēja jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) modeļa projektu.
Pašvaldību konsultatīvā padome ir izveidota, lai apspriestu ar pašvaldību finansiālo darbību saistītus jautājumus. Padomi vada finanšu ministrs Arvils Ašeradens, savukārt priekšsēdētāja vietnieks ir Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis. Padomes sastāvā pēc LPS priekšlikuma ir iekļauti pašvaldību priekšsēdētāji, kuri pārstāv dažādas pašvaldību grupas, tai skaitā pašvaldības, kuras veic iemaksas PFI fondā, kā arī pašvaldības, kuras saņem dotācijas.
Padome ir izveidota ar mērķi veicināt sadarbību ar pašvaldībām, lai rastu optimālus risinājumus pašvaldībām būtiskos finanšu jautājumos. Ņemot vērā jautājuma par PFI sistēmas pārskatīšanu aktualitāti, tālākai izmaiņu virzībai ļoti svarīgs ir pašvaldību viedoklis.
Pašvaldības sarunā ar finanšu ministru aktualizēja jautājumu par kopējo pašvaldībām nepieciešamo finansējumu, kas nepieciešams funkciju veikšanai, vēršot uzmanību uz to, ka funkcijas katrā pašvaldībā ir atšķirīgas un ir nepieciešams rast godīgu un līdzsvarotu pašvaldību finansējuma sadalījuma modeli.
“Šodienas sarunā ar pašvaldībām sadzirdējām nepieciešamību pēc jauna un taisnīga pašvaldības izlīdzināšanas modeļa, kas spēj salāgot dažādās pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības un uzņēmējdarbības attīstības tempus. Esam gatavi strādāt, lai konstruktīvā dialogā rastu labāko risinājumu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveidošanā,” pauda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.
FM vērš uzmanību, ka PFI modelis nodrošina finanšu resursu sadali starp pašvaldībām. Savukārt jautājums par papildu finansējuma piešķīrumu pašvaldībām risināms budžeta sagatavošanas procesā, nodrošinot sabalansētu finanšu resursu pieauguma tempu gan valsts, gan pašvaldību funkciju īstenošanai, kā arī izvērtējot makroekonomiskās attīstības tendences.
Kā jau ziņots iepriekš, jaunajā PFI modelī piedāvāts mainīt finansējuma sadales nosacījumus un precizēt kritēriju vērtības, kas aprēķinātas pamatojoties uz pašvaldību autonomo funkciju vidējām izmaksām. PFI sistēmas galvenais uzdevums ir radīt pašvaldībām līdzvērtīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības.
Pašvaldību attīstībai bez jaunā PFI modeļa ir nepieciešama arī inovatīva, pārdomāta reģionālā politika. Katra no šīm politikām risina atšķirīgus jautājumus, bet ir savstarpēji papildinoša pašvaldību ekonomiskajā attīstībā, pakalpojumu atšķirību mazināšanā un finanšu resursu pieejamības nodrošināšanā.
Lai, gatavojot 2025. gada budžetu, aprēķinus varētu veikt jau pēc jaunā PFI modeļa, ir strauji jāvirzās uz normatīvo aktu pieņemšanu gan valdībā, gan Saeimā. Pašvaldību viedoklis ir ļoti būtisks, jo jaunais modelis vistiešākajā mērā skar to intereses. Ja tiks panākta vienošanās ar pašvaldībām, FM ir gatava turpmākai konstruktīvai sadarbībai un tālākai šī jautājuma virzībai.
