Līdz ar Covid-19 ierobežojumu pakāpenisku mazināšanu un atcelšanu bezdarba līmenis Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī pazeminājies līdz 7,3%, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits, darba tirgū pakāpeniski atgriežoties iepriekšējā gada dīkstāves pabalstu saņēmējiem, bijis par 1,9% lielāks nekā pirms gada un sasniedzis 869,3 tūkstošus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma rezultāti. Pirmā ceturkšņa rādītājos vēl nav atspoguļojusies Ukrainas kara un biznesa samazināšanas ar Krieviju ietekme, kura darba tirgu ietekmē ar laika nobīdi un bezdarba un nodarbinātības rādītājus var pasliktināt tuvāk šā gada rudenim.
Ar pirmajā ceturksnī fiksēto kritumu bezdarbs Latvijā gandrīz jau pietuvojies pirmspandēmijas laika līmenim, kad 2019. gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 6,9%, bet pašreizējais bezdarbnieku skaits – 68 tūkstoši – ir tikai par 1,1 tūkstoti jeb 1,6% lielāks nekā šajā ceturksnī pirms pandēmijas. Tajā pašā laikā nodarbinātības rādītāju atjaunošanās notiek lēnāk – nodarbināto skaits pirmajā ceturksnī no pirmspandēmijas laika rādītājiem joprojām atpaliek par 34,3 tūkstošiem jeb 3,8%. Šādas atšķirības saistītas gan ar iedzīvotāju skaita samazināšanos Latvijā, gan ekonomiskās aktivitātes kritumu, kad daļa Covid-19 laikā par ekonomiski neaktīvajiem kļuvušie cilvēki vai nu vēl nav paspējuši atgriezties darba tirgū, vai arī izvēlējušies uz laiku atteikties no ekonomiskajām aktivitātēm, pilnībā pievēršoties mācībām, ģimenei vai vaļaspriekiem.
Kopējam iedzīvotāju skaitam Latvijā krītoties, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits pirmajā ceturksnī bijis par 5,2 tūkstošiem jeb 1,2% lielāks nekā pirms pandēmijas 2019. gada 1. ceturksnī un, skatoties pēc darba nemeklēšanas iemesliem, īpaši palielinājies to cilvēku skaits, kas nemeklē darbu ģimenes vai personisku iemeslu dēļ. Tajā pašā laikā visai būtiski krities to cilvēku skaits, kuri atteikušies no darba meklējumiem tāpēc, ka ir zaudējuši cerības to atrast. Salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni pašlaik šādu cilvēku skaits ir vairāk nekā divas reizes mazāks.
Šis rādītājs, tāpat kā jau pieejamie operatīvie dati par Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrēto bezdarbnieku skaitu, liecina, ka arī aprīlī un maijā Ukrainas kara un ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās darba tirgū vēl nav bijusi jūtama. Pieprasījums pēc darbiniekiem bijis augsts un bezdarba līmenis turpinājis samazināties. Pēc pēdējiem pieejamajiem datiem reģistrētā bezdarba līmenis, kas marta beigās bija 6,8%, maija otrajā pusē samazinājies jau līdz 6,2%, bet NVA reģistrēto brīvo darba vietu skaits jau kopš 2022. gada sākuma stabili audzis, pietuvojoties visu laiku augstākajiem 2019. gada rādītājiem, kad darba tirgū jau bija vērojamas pārkaršanas pazīmes.
Kara, agresorvalstīm noteikto sankciju un kopējās ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās ietekme, tajā skaitā strauji augot resursu cenām un ražotāju izmaksām, darba tirgū varētu būt jūtama tuvāk šā gada beigām, kad, beidzoties sezonas darbiem un sezonāli mazinoties arī pieprasījumam būvniecībā, darbu vēl papildus varētu zaudēt arī atsevišķu ar Krievijas biznesu saistīto uzņēmumu darbinieki. Tomēr sagaidāms, ka šī ietekme būs daudz mazāk būtiska nekā Covid-19 pandēmijai, un pēc Finanšu ministrijas marta sākumā aktualizētajām makroekonomisko rādītāju prognozēm bezdarbs šogad varētu saglabāties pagājušā gada līmenī, kad tas bija 7,6%, taču jaunākie darba tirgus dati liek domāt, ka tas varētu būt arī zemāks.
