Ceturtdien, 16. novembrī, likumprojekts par 2024. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam, kā arī budžetu pavadošie likumprojekti konceptuāli atbalstīti Saeimā. Saeimas sēdē piedalījās arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība. 2024. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 14,5 miljardu, savukārt izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā.
Pieaugošā ģeopolitiskā nestabilitāte līdzās agresorvalstij Krievijai, hibrīdkara apdraudējums mūsu valstij, kā arī nesavtīgs atbalsts Ukrainai lika valdībai īpaši atbildīgi veidot nākamā gada budžetu. Tādēļ arī nākamā gada valsts budžetā paredzētas investīcijas ārējā un iekšējā drošībā, kā arī mūsu valsts un sabiedrības noturībā pret jebkāda veida apdraudējumiem. Tas nozīmē izdevumus ne tikai 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībā, kas jāsasniedz 2027. gadā, bet arī izdevumus iekšējai drošībai, tostarp investīcijām robežas izbūvei.
Valsts investīcijas noturībā nozīmē arī investīcijas cilvēkos. Tas nozīmē mazināt ievainojamību sektoros, kas līdz šim bijuši nepietiekami finansēti, bet no kuriem ir atkarīga mūsu valsts tālākā attīstība un drošība, tostarp cilvēkdrošība – veselībā, izglītībā un zinātnē. Cilvēkkapitāls ir arī svarīgs faktors ekonomikas izaugsmei – tikai ar izglītotiem un veseliem cilvēkiem var veicināt ekonomisko izaugsmi, kāpināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un nodrošināt kopējo labklājības līmeņa pieaugumu.
Nākamā gada valsts budžets atbalsta valdības deklarācijā ietverto ekonomiskās politikas mērķi – sasniegt ilgtspējīgu IKP pieaugumu, audzējot investīcijas, produktivitāti un eksportu. Eiropas Savienības fondi un Atveseļošanas fonds ir nozīmīgs investīciju avots.
Salīdzinot ar 2023. gada budžetu, 2024. gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 1,763 miljardiem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2024. gadā paredzēti par 1,538 miljardiem eiro lielāki nekā 2023. gada valsts budžeta likumā.
Valsts budžets 2024. gadam sagatavots, ņemot vērā Eiropas Savienības fiskālos noteikumus un Fiskālās disciplīnas likuma noteikumus – vispārējas valdības budžeta deficīts 2024. gadā tiek prognozēts 2,8% apmērā no IKP, savukārt vispārējās valdības parāds 41% no IKP.
Gan budžeta deficīta, gan parāda vērtības ir zem ES fiskālajos noteikumos noteiktajām atsauces vērtībām – 3% deficītam un 60% parādam.
Kredītreitingu aģentūras, kas novērtē Latvijas kā aizņēmēja kredītspēju, atzīmē, ka mērens valsts parāds pret IKP un parāda apkalpošanas izmaksas joprojām ir viena no Latvijas kredītreitinga stiprajām pusēm un nesaskata riskus tā ilgtspējai. Taču straujš valsts parāda pieaugums var izraisīt Latvijas kredītreitinga samazinājumu. Tas, savukārt, nozīmētu lielākus parāda apkalpošanas izdevumus pat pie nemainīgām aizņemšanās procentu likmēm.
Gatavojot budžeta piedāvājumu, valdība būtisku papildu finansējumu atvēlēja valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanai. Šajā būtiskajā pozīcijā ir paredzēts finansējums Iekšlietu un Tieslietu ministrijas institūcijās nodarbināto atlīdzības palielinājumam, valsts ārējās drošības pasākumu nodrošināšanai un ārējās robežas infrastruktūras izveidei. Tāpat paredzēti līdzekļi kiberdrošības stiprināšanai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību dzīvības glābšanas spēju stiprināšanai un citiem pasākumiem. 2027. gadā plānots sasniegt finansējuma apjomu valsts aizsardzībai 3% apmērā no IKP.
Izglītības jomā visnozīmīgākais ir finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanas nākamajam solim no 2024. gada 1. janvāra. Tāpat papildu finansējums paredzēts, lai īstenotu secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā, un mācību līdzekļu iegādei un digitālo mācību līdzekļu izstrādei. Papildus paredzēts finansējums arī augstākajai izglītībai un zinātnei, dabaszinātņu un tehnoloģiju jomas stiprināšanai izglītības iestādēs un citiem pasākumiem.
Veselības aprūpes pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanai paredzēti papildu 275 miljoni eiro. 2024. gada valsts budžetā paredzēts papildu finansējums kompensējamo zāļu pieejamībai, iekļaujot arī jaunus medikamentus. Mazināsies pacientu gaidīšanas rindas un būs plašākas iespējas tikt pie nepieciešamajiem izmeklējumiem un procedūrām. Papildu budžeta līdzekļus ieguldīs sirds un asinsvadu veselības jomā, atbalstam onkoloģijas pacientiem un zobārstniecības pakalpojumu pieejamībai bērniem. Nākamgad arī turpinās paaugstināt mediķu algas.
